Šo grāmatu saņēmu kā dāvanu grāmatblogeru Ziemassvētkos. Dāvinātāja bija MsMarii:

„Intam no Asmodeus – dīvainu un traku 1700. – 1900. gadu avīžrakstu kompilācija Comic, Curious and Quirky by Rona Levin. Iznāks 2015. gada sākumā, tā ka šī tik tiešām ir pilnīgi virtuāla dāvana”.

Man kā reizi dīvainas un trakas grāmatas patīk, tapēc nedaudz pacenotos, lai pie grāmatas tiktu pēc iespējas ātrāk, un ticis pie viņas, neatliku plauktā nostāvēties, bet sāku lasīt uzreiz.
Cilvēkiem šķiet, ka sensacionālas ziņas par neticamiem atgadījumiem ir kaut kas mūsdienu pēdējo laiku žurnālistiem raksturīgs. Taču tāda lieta avīzēs ir bijušas jau no to izgudrošanas brīža. Grāmatas autore ir atlasījusi viņasprāt visinteresantākos, dīvainākos un skandalozākos stāstus no britu presē publicētā laika posmā no 1700. – 1930. gadam. Daži stāsti ir šausmonīgi, daži naivi, bet viņi visi liek lasītājam saprast cilvēks pēc savas dabas nemaz neko daudz nav mainījies.

Lasot šāda tipa grāmatas ir jāuzmanās ar lasīšanas dozēšanu. Katrs stāstiņš ir lasām individuāli un atrauti no pārējiem. Tāpēc, lai nemulsinātu smadzenes, kuras par visu varu mēģinās tās sakārtot smukā stāstījumā, iesaku nelasīt vairāk kā piecus uzreiz. Var jau arī vairāk, bet tad viss savērpsies vienā jūklī un prieka nebūs nekāda.

Cilvēki no savām un citu kļūdām nekad nav spējīgi mācīties. Avīžu izgriezumos varam lasīt par to, ka šaujam pulvera nolikšana pie smēdes arī senos nebija laba ideja, vispār ar šaujampulveri vajag uzmanīgi, policistiem nepatīk, ja tu brauc cauri ciematam pulvera ratos ar pīpi zobos. Tāpat kā žurku indes vārīšana uz cepamās pannas – tā var palikt bez vīra un draudzes mācītāja. Ballēs ir jāuzmanās neuzkāpt uz kājas kādai jaunkundzei. Ja tā ir sanācis, tad labāk uzreiz atvainoties, kāds jauneklis tā neizdarīja un jaunkundzei nācās viņu nošaut. Sabiedrības verdikts –pats vainīgs.

Daži raksti ir pravietiski, kaut vai tas, kur sašutis lasītājs raksta par „jauno modi”, kur kalpotāji pieprasa dzeramnaudu. Tīrākā saimnieku nolaidība un kalpu izlaidība. Kalpi tiek pārvērsti par likumīgiem ubagiem un dzeramnaudas nedevējs – neaudzināts vīzdegunis.

Medicīnas sadaļa īpaši neatšķiras no mūsdienu „medicīnas žurnāliem”. Tāpat tiek reklamētas dažādi dziedinoši dabas līdzekļi ar speciālu formulu, garantēti izārstēs no visa, sākot no sifilisa un beidzot ar iesnām. Ja ne uzlabojot veselību, tad iedzenot kapā. Marijas Terēzes pēcnāves sekcijas slēdziens arī ir izlasīšanas vērts. Izrādās, ka cilvēkam, kurš atturas no spļaudīšanās, iekšās uzkrājas tauki un citādas draņķīgas lietas ķermenī. Diemžēl prese mūsdienās nav tikusi daudz tālāk medicīnas izpratnē pa šiem 300 gadiem.

Agrākos laikos īpaši neticami stāsti tika pārpublicēti no amerikāņu avīzēm, tas it kā piedēvē stāstam leģitimitāti, bet tai pašā laikā visi saprot, ka tas ir tikai reportiera izgudrojumus. Intervijas ar slaveniem cilvēkiem gan nav sastopamas, ja tiek rakstīts par sabiedriskiem notikumiem, tiem ir tāda moralizējoša pieskaņa ar nelielu pamācību kā vajadzētu. Nav jau tā, ka nebūtu interesantu cilvēku! Kaut vai cilvēks, kurš nogaršojis visus britu putnus un daļu no dzīvniekiem. Cilvēks uz faunu skatās no viedokļa – garšīgs – negaršīgs. Kaķim neesot nekādas vainas.

Lieku 8 no 10 ballēm, interesants lasāmais vakarā pirms gulētiešanas. Daļa stāstu aizmirsīsies tūdaļ pēc izlasīšanas, bet daļa garantēti paliks kopā ar lasītāju visu atlikušo mūžu. Ja patīk vēsture un dīvainības, tad šis lasāmais būs tieši laikā.