Trešā triloģijas grāmata un diemžēl pēdējā. Kā jau visās grāmatu sērijās, kurās varoni nenogalina jau sākumā, autors ir spiests sižetu dramatizēt, padarot varoni spēcīgāku un problēmas globālākās. Arī šī grāmata nav izņēmums, bet tik un tā ir lasāma. Vērtējums 7 no 10.

Runājot par grāmatām, kurās notiek problēmu globalizēšana un varoņa pietuvošanās dieva statusam, vissliktākais piemērs ir Wizard’s Rules by Terry Goodkind sērija, kur parasts mežsargs uzkalpojas par impērijas vadoni utml.. Pavisam sērijā bija 8 grāmatas, kuras visas iepirku, bet tālāk par 4 lasīt vairs negribējās. Savukārt labs piemērs ir Myth Books by Robert Asprin. Visas sērijas grāmatas ir asprātīgas ar labu humoru, redzama galvenā varoņa izaugsme, bet problēmu globalizācija nav tendencioza.

Protams, izlasot triloģijas pirmo grāmatu, nācās lasīt arī otru. Jāazīst, ka šīs grāmatas varoņi bēdīgi slaveno Hariju Potteru atstāj aizkrāsnē ar visu viņa zīmi uz pieres. 10 baļļu skalā vērtēju šo grāmatu ar 8 ballēm.

Kaut kas līdzīgs Harijam Potteram, bet no mana viedokļa nedaudz labāks. Te vismaz burvji neizliekas par labajiem un nesēž aizkrāsnē, bet reāli uztraucas, lai pelēkie parastie ļautiņi netiktu pie kloķiem. Pagaidām izkatās 8 no 10 ballēm.