25. jūnijs (San Malo – Cancale)

Šodien mums lieli pastaigu plāni un tādēļ brokastīs esam jau laicīgi – ap astoņiem. Izskatās, ka piedāvājums te nemainās un katru rītu ir viens un tas pats. Manuprāt, tas ir pat labi. Iekoduši sasienam pauniņas un dodamies Cancale virzienā.

Gabals solās būt labs uz kādiem trīsdesmit kilometriem, no kuriem lielāko daļu iesim pa un gar pludmalēm. Sākumā, izejot no Mūriem, esmu nedaudz pārsteigts par Maijas ceļa izvēli, viņa speras uz jahtu ostas pusi, esmu šokā, jo tur jau nekā nav. Es visu esmu redzējis no Panorāmas riteņa. Īsumā, man laikam ir švaki ar acīm.

Tepat netālu ir megapludmale uz pāris kilometriem, no kuras pilsēta aizsargājas ne vien ar izbūvētu piekrasti, bet arī ar stāvus smiltīs sadzītiem koka pāļiem. Skaidra lieta, ka man tūdaļ vajadzēja nokāpt lejā un apskatīt, vai labi turās, cik nopietni viņus apskādējuši jūras radības utt. Tad nu pāris kilometrus ejam pa pludmali, laiku izmantoju lietderīgi klausoties podkāstus un audiogrāmatu. Ejam līdz nonākam pie klints izvirzījuma, pirmā doma ir pārrāpties pāri un iet tālāk. Tomēr vieglāk ir domāt nekā izdarīt, nākas rausties augšā pa trepēm uz pilsētu.

Atrodam īstās trepes, tādas, kuras neved pie aizslēgtiem vārtiņiem un speramies augšā. Par to, ka viss tiek darīts pareizi, liecina mūsu izvēlētās takas apzīmējumi, kas mūs ved cauri privātmāju rajonam. Vakardienas trauma mani vēl nav atstājusi un piefiksēju pāris autobusa pieturas. Beidzot atkal varam atgriezties pie jūras, bet tavu neražu, tur uz trepēm kāda ģimenīte nolēmusi rīkot fotosesiju! Šodien esmu laipns, ļauju uzņemt trīs bildes un tikai tad speros viņiem garām, sabojājot visu fonu un tukšo pludmali.

Pludmale te ir ar mīkstajām smiltīm tu, cilvēks, ej un skaties, ka nepiesmel botas! Klusībā priecājos, iespējams, tieši tagad noderēs visas tās zināšanas par plūstošajām smiltīm, kuras esmu uzņēmis bērnībā. Diemžēl šīs ir švaki plūstošas un dziļāk kā pāris centimetrus negrimst. Plage du pont beidzas un mēs pa betona trepītēm lienam augšā uz taciņu, kas mūs ar nelielu līkumu aizvedīs uz Pointe de la Varde.

Sacīšu uzreiz, tur nekādu varžu nebija. Smuks skats uz jūru, ja dikti samiedz acis, tad, iespējams, var redzēt mūsu plānoto galapunktu. Bija patīkami pastaigāt pa akmeņainu taciņu pēc smiltīm. Diena, izskatās, būs karsta, jo jau tagad ir ap 25 grādiem. Svīstu kā cūka. Labi, ka tālredzīgi mana soma ir piepakota ar dzērieniem, kuru cukura saturs variē. Tad nu šeit raga galā piebeidzu pirmo ūdens pudeli. Pagaidu Maiju, pārgrupējamies un dodamies tālāk.

Vardes pludmali nolemjam izlaist un nākamo arī, neredzam jēgu rausties lejā uz smiltīm, lai tūlīt spertos atpakaļ augšā. Tā vietā ejam pa pilsētu. Pilsētā nolemju uztankoties un iepērku vietējo cukurūdeni, kas saucas Breizh Cola. Pie reizes stāvot rindā veikalā ar kondicionieru nedaudz atvēsinos.

Ceļa atrašana atpakaļ uz pludmali sagādāja vairāk problēmas nekā varētu domāt, beidzot izlienam vienā, bet tur jau atkal jālien pāri klintīm lai tiktu uz nākamo. Nākamā Plage du Havre du Lupin vairāk ir osta, no kuras izskrējis viss ūdens. Vietējiem te notiek sporta spēles, tiek vilkta virve un izskatās, ka aktivitātes nemaz daudz neatšķiras no Tēvzemē piekoptajām. Mēs ejam gar krastu, taču ar laiku krasts kļūst aizvien šaurāks un pārvēršas pa dubļainu taciņu. Mans navigators telefonā ir optimisma pilns un piedāvā mums šķērsot nelielu ap 10 metrus platu upi, laikam jau peldus. Nolemjam neniekoties un iet upei apkārt.

Lai to izdarītu no sākuma jāuzrāpjas atpakaļ mežā, patiesībā jau tas nav nekāds mežs, bet vien pāris koki. Kāpums ir uz padsmit metriem, bet turoties pie koku saknēm mums tas izdodas. Augšā mūs sveic daži koki un kartupeļu lauks. Virzāmies pa izbrauktām risēm līdz nonākam līdz vietai, kur upīti iespējams šķērsot cilvēcīgi. Pēc upes šķērsošanas nospriežam, ka laikam visas pludmales mums nemaz nevajag apmeklēt un nolemjam aizšaut pa taisno uzreiz līdz Naturist Beach Chevrets un no tās uz Pointe du Meiga.

Taka sākas ar paparžu audzi, kurai pa lielam brienam cauri lielāko daļu līdz ragam. Skati jau smuki, zila jūra, klintis, pludmales. Diena gan pārāk saulaina, ir karsti un laiku pa laikam vajag iedzert. Man jau uz beigām šķita, ka to Meiga ragu ar varējām mierīgi izlaist, jo pēc stundas gājiena esam tikuši turpat kur sākām. Toties izkāpaļāšanās bija pamatīga, visu laiku augšā lejā. Kādā mežā atvelkam elpu pažāvēju sasvīdušos apavus, un vispār ēnā ir forši.

Tagad esam nedaudz noguruši un vairs uz katru pludmali speciāli lejā nekāpjam, ja ir pa ceļam – labi, ja ne – iet garām. Pavēnī iešana sokas raitāk, tiek izlemts izlaist arī pāris zemesragu apskati. Plage du Guesclin vispār nelīdām iekšām, nogājām gar šosejas malu. Pie Chapelle Notre-Dame du Verger, gan mums piesitās vadātājs un apgājām tai divas reizes uz riņķi līdz atradām pareizo ceļu. Beigās jau atradām pareizo ceļu, kurš mūs aizvedīs garām dīķiem.

Finālā jau vienkārši gājām, lai aizvilktos beidzot uz to zemesragu paskatītos Mont Saint-Michel  no tāluma un brauktu mājās. Pēdējo pārgājiena posmu uz Pointe du Grouin es raksturotu kā vējainu. Lai kāda nebūtu saule, vējš visus sviedrus izžāvēja, un tu pārklājies ar izžuvušu sviedru un smilšu maisījumu. Pats rags ir dikti populārs, tur pat ir sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kas piedāvā atspirdzinājumus un uzkodas. Cilvēki ar ir braši gājēji, un cik tālu tu tai ragā uzkāpsi ir atkarīgs no katra paša spējām un pārgalvības. Šodien laiks ir skaidrs un tiešām var saskatīt Mont Saint-Michel, uz to mēs brauksim rīt.

Kad visa jūra apskatīta, dodamies uz autobusu pieturu un kādas divdesmit minūtes gaidām autobusu. Kopā esam pieveikuši 35 km! Pieturā beņķu nav, nākas stāvēt kājās. Tikuši mājās nomazgājamies un dodamies pastaigā pa pilsētu, jo jāapskata tak vietējā katedrāle. Vitrāžas bija smukas.

Šeit, šķiet, šodien ir praktikantu diena, jo ēdiena pasūtīšana un apkalpošana ir tāda interesanta. Sākumā pasūtam siera plati, un sidru. Maija tiek pie mīdijām ar krējuma mērci, es izvēlos fish and chips. Nudien izskatās, ka te labs kartupeļu frī izskatās ir tāds riktīgi eļļā novārīts, ka ne sakost. Apkalpotāji ar, šķiet, te strādā pirmo dienu, bezmaz vai aizstiepj pusisdzerto sidra pudeli!