Navigate / search

Red Country (First Law World #3) by Joe Abercrombie

Red Country

Šī ir sestā grāmata Pirmā likuma pasaulē, pasaulē, kurā vēl ir atrodami īsti varoņi, nedaudz maģijas, kuru ietekmē tūkstošiem gadu vecu notikumu sekas. Te parasts garāmgājējs var būt leģendām (varbūt ne baltām un pūkainām) apvīta personība, bet var būt arī vienkārši parasts klaidonis un rīkļu rāvējs. Aberkrombija grāmatas es taupīju ilgi, stiepu garumā lasīšanas prieku, cik vien varēju, bet pienāk brīdis, kad viņas tik un tā beidzas. Cerams, ka ne uz ilgu laiku, un drīzumā sagaidīsim no šī autora kaut ko jaunu.

Shy South reiz ir izdevies aizmukt no savas asiņainās pagātnes, metusi mieru lielceļa laupīšanām un dzīvo mierīgu dzīvi fermā audzinot brāli un māsu. Taču kādudien, atgriežoties no tirgus, viņa atklāj, ka ferma nodedzināta un abi bērni nolaupīti. Viņa dodas pakaļ nolaupītājiem, lai atgūtu savējo. Līdzi ņemot vien pāris ēzeļus un gļēvulīgo kalpu Lamb. Taču arī Lamb ir sava pagātne.

Tāpat kā visās iepriekšējās grāmatas arī šo caurvij Labā Cilvēka tēma. Katrs cilvēks, kurš pastrādājis daudz šausmīgas lietas, nokāvis vainīgos un nevainīgos, ja vien nav totāls atsaldenis, vēlas kļūt labāks. Vismaz pamēģināt, kā tas ir – būt labam, pacensties savaldīt savas slepkavnieciskās tieksmes un pārliecību, ka jebkuru problēmu var atrisināt labi uzasināts cirvis vai zobens. Viņi mēģina aizbēgt no sevis un uz kādu laiku tas arī izdodas. Caul Shivers tas izdevās uz dažām nedēļām, Lamb tas ir izdevies uz daudziem gadiem. Izdevies tik labi, ka viņš jau gandrīz, gandrīz ir aizmirsis par savu pagātni. Taču uz zemes nav taisnības, un cilvēks bieži vien negribot tiek uzlikts uz vecā ceļa.

Otra tēma ir par to, kā ceļš maina cilvēkus. Ceļš ko Shy un Lamb kopā veic, lai atrastu bērnus, atklāj daudz jauna. Tiem laimīgajiem, kuri jau ir lasījuši iepriekšējās Pirmā Likuma grāmatas, Lamb diez vai atklās kādas jaunas personības šķautnes, taču būs interesanti vērot, ka tās atklājas Shy. Kas to būtu domājis, ka pagļēvais kalps izrādās spējīgs izlaist iekšas pāris vīriem un nespēja apstāties, ja jau reiz ir ķēries pie asinsizliešanas. Mācība gan nav nekas unikāls, katrs cilvēks, lai kā arī necenstos, īpaši neizmainīsies, izlikties var tikai īsu brīdi, ar laiku viss vecais atnāks atpakaļ.

Trešā tēma par glābšanu un glābējiem. Es teiktu, tāds kā Stokholmas sindroma iztirzājums. Viena lieta ir, kad sagūstītie tiek izglābti pāris dienu laikā. Taču, ja viņi jau daudzus mēnešus ir atmetuši visas cerības un jau atraduši vietu jaunajā dzīvē. Vai viņu glābšanai maz ir kāda jēga, vai izglābtiem maz būs tie paši, kurus nolaupīja. Vai viņi maz vēlēsies atgriezties?

Pasaules daļa, kuru apceļo grāmatas varoņi, ir pielīdzināma mežonīgajiem rietumiem To apdzīvo asinskārīgi spoki (indiāņi), kuri uzbrūk ceļotāju karavānām, pieprasot izpirkuma maksu, vai vienkārši nogriežot ausis. Laiku pa laikam kādā tālā pilsētiņā sākas zelta drudzis, un tad uz īsu laiku pilsētele piedzīvo īstu uzplaukumu. Katrā pilsētelē ir savi valdnieciņi, kuri šeit neatrodas tāpat vien tāpat kā pilsētiņu iedzīvotāji. Visus viņus vieno vēlme tikt prom no nodokļiem un dzīvot vietā, kur viņi paši nosaka likumu. Šāda situācija nevar saglabāties ilgi un uz šīm teritorijām tīko gan Impērija, gan Savienība. Un šeit uz skatuves parādās Nicomo Cosma.

Nicomo ir patiess izdzimtenis, viņam nav nekādas lojalitātes. Viņu interesē tikai paša kabata. Taču Nicomo un naudai ir īpašas attiecības. Lai ar viņš skaitās slavens algotņu komandieris, viņa slava vairāk ir leģendās nevis uz faktiem balstīta. Viņam nauda nekad neturas, bet tas jau nav iemesls, lai apvaldītu mantkārību. Autors gan ir pacenties veidot viņu kā komisku tēlu, taču tas nespēj noslēpt viņa iedabu. Nicomo pārspļautu Kortesu visos punktos.

Grāmata pasaules ziņā daudz balstās uz iepriekšējiem darbiem, un var tikai secināt, ka “labais” onkulis Bayaz drīz savu panāks un drīz konsolidēs visu varu savās rokās. Ir jau vēl daži nomaļi stūrīši palikuši, ar saviem tikumiem un leģendām, taču šī atšķirtība no pārējās pasaules vairāk ir šķietamība nekā īstenība. No Inkvizīcijas garās rokas neviens neaizmuks.

Ja jau esi izlasījis tik tālu, tad pateikšu grāmatā atgriežas Logans, viņš klusēja veselas divas grāmatas. Nepiedalījās nevienā kaujā un nemainīja pasaules valdniekus. Šeit viņš ar kājām atsper durvis un cenšas atgūt iekavēto. Tā dēļ vien ir vērts lasīt šo grāmatu. Lieku 10 no 10 ballēm un rekomendēju izlasīt visas sešas Pirmā likuma cikla grāmatas, tas būs tā vērts.

The Heroes (First Law World #2) by Joe Abercrombie

The Heroes (First Law World #2) by Joe Abercrombie

Ja šādos tempos turpināšu, tad drīz varēšu pretī Aberkrombija vārdam ievilkt ķeksīti – viss, kas sarakstīts, ir izlasīts. Šīs grāmatas lasīšanas uzsākšana bija pieķeršanās zelta fondam. Tas ir tām grāmatām, kuras es taupu gadījumam, kad vairs nevaru izdomāt, ko lasīt.

Šķiet, Ziemeļos miera nebūs nekad. Cik gan ilgs laiks pagājis kopš Black Dow pārņēma varu. Viņa ikdiena paiet ne tikai kurnētāju apspiešanā; atkal ir uzradušies Savienības karavīri, kuri vēlas iekarot vai visus ziemeļus. Jau labu laiku notiek manevri, abas armijas diez ko nevēlas iesākt nopietnu cīņu. Taču pienāk diena, kad Ziemeļnieku un Savienības karavīri sastopas pie kāda necila pakalna The Heroes, kuru rotā megalītu aplis. Šeit tad arī tiks izlemts Ziemeļu liktenis.

Šo grāmatu pamanījos lasīt veselās trīs valstīs – Latvijā, Krievijā un Apvienotajos Arābu Emirātos. Bija jau vēl arī tās valstis, kurām lasīšanas procesā lidoju pāri, bet gaisa telpas neieskaitīšu. Šī grāmata varētu pretendēt uz šā titulu – visvairāk valstīs lasītā grāmata. Tas gan neliecina par to, ka viņas lasīšanai man būtu jāpiespiežas, viņa vienkārši ir bieza.

Grāmatas pasaule ir noslīpēta jau iepriekšējās četrās grāmatās, un šajā jomā neko jaunu pateikti nevar. Pasaule joprojām ir smalki detalizēta, ar bagātu vēsturi, katram varonim līdzi velkas vesela biogrāfija, kas nekonfliktē ar iepriekšējās grāmatās lasīto. Pasaule nav arī idealizēta pasaku valstība, kur vienā stūrī dzīvo labie ļaudis un otrā pāri tuksnesim ļaunie mošķi. Nē, te lielie vīri vadās no ģeopolitiskajām interesēm un labprāt izmanto izdevīgu brīdi savu ambīciju realizēšanai. Mazie ļaudis savukārt ir tikai zobratiņi lielo darbu veikšanā.

Grāmatas varoņu vidū var sastapt jau pazīstamus personāžus, smalkāk iepazīt tādus, kas iepriekšējos darbos bija tikai pieminēti. Dažs labs ir arī pavisam jauns, šim stāstam nepieciešams tēls. Uzskaitīšu, manuprāt, vislabākos grāmatas tēlus.

Bayaz saukts arī Pirmais mags – viss karš patiesībā ir viņa stāsts un iniciatīva. Iespējami vislielākais maitas gabals, kas atrodams First Law pasaulē. Viņa intereses ir globālas, un savu lēmumu realizēšanai viņš nekautrēsies noklāt visu pakalnu ar savas un pretinieku armijas līķiem. Nē, viņš pats tieši nekomandēs, bet, ja vajadzēs, tad pagriezīs notikumus tā kā vajadzīgs.

Caul Shivers – atgriezies Ziemeļos un turpina darīt to, kas viņam vislabāk padodas – slepkavot cilvēkus. Domas kļūt par labāku cilvēku viņš ir atmetis pavisam. Viņa klātbūtne šajā kaujā ir absolūti nepieciešama, jo viņš taču ir cilvēks – leģenda. Metāla acs viņa uznācieniem piešķir nepieciešamo dramatiskumu.

Bremer Dan Gorst – bijušais karaļa miesassargs, kurš pēc kāda notikuma meitu mājā ir kritis nežēlastībā. Viņš tagad ir karaļa novērotājs. Dzīvi pavada trenējoties un mēģinājumos varonīgi iet bojā kaujas laukā, lai tādējādi atgūtu savu labo slavu.

Prince Calder – patiesais ziemeļu mantinieks, kuru Black Dow atgrūdis no siles. Diemžēl viņš ir pataloģisks gļēvulis. No kaujas lauka viņš parasti bēg pirmais, intrigants no viņa nekāds, tik vien kā tēva vārds. Taču viņš nemaz nenojauš, ka ir bandinieks kādā spēlē.

Black Dow – Ziemeļnieku vadonis, kas šķiet sasniedzis savu virsotni. Taču viņš nemaz nebija iedomājies, ka valdīšana var būt tik garlaicīgs pasākums. Pat paša varas nostiprināšanai viņam ir nācies Ziemeļus izpostīt vairāk, nekā to izdarījuši Savienības karavīri.

Neskatoties uz karadarbību, grāmata ir ļoti pacifistiski noskaņota. Parasto karavīru un viņu vadoņu centrālā doma ir tikšana mājās. Gadās pa muļķim, kurš, lai iegūtu vārdu, ir gatavs skriet ar cirvi rokā šķēpu rindai. Taču parasti vīri cīnās, kad citur vairs nav kur sprukt. Par karošanu un virzīšanos no vienas kaujas vietas uz otru neviens nav sajūsmā. Armiju ģenerāļi jau sen ir samierinājušies ar domu, ka viņi faktiski nespēj ietekmēt kaujas gaitu. Vienkārši nav iespējams reālajā laikā nodot informāciju kaujas ar ziņnešu palīdzību.

Izcila grāmata, aizraujošs trīs dienu episku cīņu apraksts, bez nekādas glorifikācijas un varoņu slavas apdziedāšanas. Armijā cilvēki ir tādi paši kā visur gan drosminieki, gan gļēvuļi. Viņus vieno bezcerība, zinot, ka zemes pleķītis, par kuru nupat viņi lējuši asinis var mierīgi sarunu rezultātā tikt atdots atpakaļ iepriekšējiem saimniekiem. Jo ne jau karavīri izšķir kara uzvarētājus, to dara valdnieki. Grāmatai lieku 10 no 10 ballēm. Noteikti lasāms fantāzijas darbs.