Iepriekšējā grāmata beidzās ar kritienu no diska malas atrodoties pirmajā Krull kosmosa kuģī Voyager. Varētu domāt viss grāmata un stāsts beidzies, bet nekā. Viss turpinās Rincewind galvā atrodas viena no senākajām burvestībām, kas neparko negrib Disku pamest un izmaina realitāti, tā nu aparāts nogāžas neparastā mežā, kurā atrodami gan runājoši koki, gan piparkūku māja. Debesīs parādās zvaigzne, lielākā nekā parastās un virzās tā tieši uz Diskzemi. Pasauli no iznīcības spēj glābt tikai Rincewind, taču viņš pats par to nav sajūsmā. Toties par visu sajūsmā ir optimistiskais tūrists Twoflouwer

Papildus grāmatā ievērības cienīgi ir: Cohan – vecākais un slavenākais diskzemes varonis, 80 gadis vecs bezzobains večuks, taču profesionālis. Druīdu akmens superdators, kurš jebkurā laikā tev var pateikt patreizējo gadalaiku.

Kopumā vērtēju ar 8 no 10 ballēm. Šī grāmata sniedza vēl plašāku ieskatu Diskzemes ģeogrāfijā, galveno varoņu rakstura īpašības ir labāk izstrādātas. Jauka ironija par pasaules galu un tūrismu.

“’It can’t be software incompatibility – the Chant of the Trodden Spiral was designed for
concentric rings, idiot . . .’
‘I say fire it up again and try a simple moon ceremony . . .’
‘. . . all right, all right, nothing’s wrong with the stones, it’s just that the universe has gone wrong,
right? . . .’”