Tā kā zinātnisko fantastiku jau lasu no bērna kājas, nolēmu nedaudz pacenties un izlasīt par šo jomu kaut ko gudru un akadēmisku. Vajag jau reizi pa reizei izglītoties un sistematizēt savas zināšanas. Es sevi uzskatu par rūdītu zinātniskas fantastikas lasītāju un zinātāju. Patiesībā atrast normālu grāmatu, kurā autori nebūtu aizrāvušies ar literatūras teoriju vien, bija grūti, beigu beigās izvēle krita uz šo grāmatu.

Grāmata izdota pirms divpadsmit gadiem, un tādēļ jaunākās vēsmas tā vairs neaptvers, lielākoties analīze beidzas ar divtūkstošo gadu. Grāmata sadalīta trijās daļās – pirmā vēsta par zinātniskas fantastikas vēsturi, otrā par kritisko pieeju. Ja pavisam smalki tad – marksisma, feminisma, postmodernisma un homoseksuālistu kontekstā. Pēdējā nodaļa veltīta apskatot apakšžanrus un galvenās tēmas. Te var izlasīt esejas par žanra ikonām, utopijām, kosmiskajām operām, alternatīvo vēsturi un daudzām citām tēmām.

Kā jau ierasts, sākšu ar kritizēšanu. Grāmata apskata ļoti šauru zinātniskās fantastikas darbu loku. Proti, izvērsta analīze ir tikai par angļu valodā rakstošo autoru darbiem. Ja vēlies ko uzzināt par mongoļu zinātniskās fantastikas tradīcijām, tad aizmirsti. Tas pats sakāma par japāņiem, ķīniešiem, vāciešiem, poļiem un Austrumeiropu kopumā. Tādēļ vēstures lasīšana lielākoties izvēršas par ASV rakstnieku vēsturisko attīstību. Jā, Žils Verns un Herberts Velss tiek pieminēti, bet tikai pašā sākumā.

Taču tas viss būtu nieks, ja vien eseju autori būtu pacentušies izlasīt vismaz vairāk par desmit grāmatām. Lasot radās aizdomas, ka viņi ir paņēmuši kādas desmit grāmatas, kuras jau tā ir izanalizētas visos stūros un tad vienkārši izvilkuši vajadzīgos citātus, lai to pabāztu zem konkrētās esejas nosaukuma. Lasot par zinātniskās fantastikas kontekstu un apakšžanriem, rodas priekšstats, ka Ursuas le Gvinas “Tumsas kreisā roka” pēc būtības kalpo visām pudelēm par korķi. Nē, grāmata ir labu labā, bet varēja jau cilvēki tomēr pacensties, lai parādītu plašāku skatījumu uz zinātniskās fantastikas literatūras klāstu. Nepiedodami ir tas, ka autori pilnībā neapskata tādus fenomenus kā Star Wars, Star track un Dr. Who. Tie taču angliski runājošās valstīs bija nopietni spēlētāji. Labākajā gadījumā šīs filmas un seriāli ir izpelnījušies garāmejošu piezīmi.

Vispār netiek apskatītas iespējas, ka viena grāmata var piederēt pie vairākiem apakšžanriem uzreiz. Un tas neskatoties, ka gandrīz katrs no autoriem piemin vienas un tās pašas grāmatas! Varēja jau kāds no viņiem pacensties un uzcept kādu eseju par to, cik grūti ir atdalīt un atrast tīru zinātniskās fantastikas darbu. Tāpat sagaidīju arī ko vairāk saistībā ar katra konkrēta apakšžanra evolūciju, kā laika gaitā izmantojot vienus un tos pašus literāros paņēmienus mainās literārā darba konteksts. Ka autori viens no otra ietekmējas un kopīgi attīsta zinātnisko fantastiku.

Arī autoru rakstīšanas stils ir visnotaļ atšķirīgs, sākot no akadēmiski sausa, kur ne velna nevar saprast un smadzenes vienkārši izslēdzas, līdz entuziasma pilnam stāstījumam, no kura grūti atrauties.

Kopumā grāmata man tomēr deva to, ko es vēlējos, salikās pa plauktiem galvenās zinātniskās fantastikas tēmas, nedaudz vairāk zinu par šī žanra attīstības vēsturi ASV. Grāmatai lieku 7 no 10 ballēm, un tagad tik jāatrod kaut kas līdzīgs par zinātniskās fantastiku PSRS.