Navigate / search

Jūrzemes burvis (Earthsea Cycle #1) by Ursula K. Le Guin

Jūrzemes burvis

Šo grāmatu pirmo reizi izlasīju tālajā 1996. gadā, kad tā iznāca latviešu valodā. Šovasar mājās, pārkrāmējot vecās grāmatas, grāmatu nejauši uzgāju un nolēmu izlasīt vēlreiz. Tas nekas, ka viss cikls ir jau reiz lasīts, gribēju pārbaudīt, vai grāmata joprojām ir tikpat forša kā tā palikusi manās atmiņās.

Geds nav parasts puišelis, viņam piemīt spējas. Jūrzemē burvji nav nekāds retums, tomēr ne visi viņi kļūst par sava amata meistariem. Gedam ir visas iespējas kļūt par tādu. Viņam gan ir viens neliels mīnuss – kāre pēc zināšanām ir tik liela, ka reizēm Geds aizmirst piesardzību. Tieši šīs piesardzības trūkuma dēļ viņa jaunība pārvēršas par bēgšanu no Ēnas un savas patiesās būtības meklēšanu un apzināšanos.

Šīs grāmatas sižets ir tas pats parastais “varoņa ceļš”. Par to, kā no parasta kazu gana kļūt par visu laiku varenāko Jūrzemes burvi. Kā jau tas nākas, īstam varonim galvenā problēma ir viņš pats. Viņš pats ir vainīgs pie savām problēmām, taču paiet zināms laiks, līdz viņš to apjauš un nobriest stāties tām pretī. Autore ir ļoti labi aprakstījusi galvenā varoņa izaugsmi. Viņa nav padevusies vilinājumam padarīt savu visu laiku slavenāko burvi visspēcīgu un dievam līdzīgu. Geds kopā ar lasītāju jau pašā sākumā apjauš – burvestība nebūt nav tas, kā to mēs iztēlojamies. Tā nav vienkārša paņemšana no vienas vietas un nolikšana citā vietā. Un šo ņemšanu un došanu regulē Līdzsvars. Līdzsvars nav lieta, ar kuru var dzīt jokus, viss paņemtais kaut kur pietrūks, un sekas var būt neparedzamas. Labs burvis ir tas, kurš spēj paredzēt savas rīcības sekas, nevis tas, kurš var pagriezt upes tecējumu. Te gan būtu jāpiebilst, ka skrupulozam lasītājam dursies acīs fakts, ka šis postulāts grāmatā praktiski netiek ievērots. Ja ir vajadzīgs, visi buras pa labi un pa kreisi. Nākas vien cerēt, ka viņi visi savu rīcību ir pamatīgi apsvēruši.

Ēnas lieta savukārt ir diezgan sarežģīta. Ja lasītājs ir tendēts uz simbolismu, tad te viņš var atrast materiālu lielām un dziļām domām. Es ar simboliskajām alegorijām centos grāmatā pārāk neaizrauties, cilvēka tumšās puses materializācija pati par sevi tāpat ir interesanta lieta. Katrā no mums bez nekādas maģijas dzīvo tāda ēna, kas sevī iemieso mūsu ļaunumu. Grāmatas ēna nav tik tīrs konstrukts, arī viņa, kļuvusi neatkarīga, spēj mainīties un pielāgoties. Un vēl mani nomoka jautājums, vai Ēna bija daļa no Geda paša vai tikai kaut kas, kuram viņš piešķīris formu. Un šis kaut kas ir tā identificējies ar Gedu, ka pēc būtības arī ir Geds. Un te man sākas problēmas ar Īstajiem vārdiem.

Grāmatas maģiskā sistēma ir uzbūvēta uz vārda spēku. Ja tu zini lietas, cilvēka, parādības Īsto vārdu, tu vari ar viņu manipulēt. Lai cik varens būtu pūķis, viņa īstā vārda zinātājs viņu noliks pie vietas. Katrs vārds ir unikāls, nepietiek, ka tu zini jūras īsto vārdu lai apstādinātu vētru, tev jāzina konkrētās jūras daļas vārds. Taču nez kā tas būtu ar zvirbuļu baru, kā identificēt no tā vienu zvirbuli. Vai manipulācijas ar to paraus līdzi visas pasaules zvirbuļus? Cik varēja noprast manipulācijas ir lokālas dabas, tādēļ pasaules zvirbuļi paliks neietekmēti. Taču man tā arī nebija skaidrs, kā reaģē maģija un Līdzsvars, ja divām dažādām personām (MAITEKLIS) Gedam un Ēnai ir viens Īstais vārds? Autore gan atrod atrisinājumu, taču nevar saprast, vai Ēnas un Geda cīņa ir  tikai tādēļ, lai atstātu vienu ar Īsto vārdu, vai vienkārši kā stāšanās pretī savām bailēm un pārvarēt tās. (Redz, es jau ar aizgāju simbolismā).

Grāmata ir sarakstīta izcili. Vienkārša valoda, nekā lieka. Autore ir meistare ieskicēt fonu tā, lai tas, par ko nekas netiek pateikts, kļūtu redzams. Reizēm gan tas rada papildus jautājumus, bet tas jau tikai nozīmē, ka lasītājs ir ierauts grāmatā pavisam. Grāmatai lieku 10 no 10 ballēm. Ja vien kāds nav vēl to lasījis, iesaku!