Navigate / search

Berserker (Saberhagen’s Berserker Series #1) by Fred Saberhagen

Berserker

Šo sēriju jau reiz esmu lasījis. Tas gan bija diezgan sen atpakaļ, ja gribam būt precīzi tad veselus četrpadsmit gadus atpakaļ. Tad gan neizlasīju visu sēriju, bet aptuveni pusi. Šogad vienā no zinātniskās fantastikas krājumiem sastapos ar vienu no Berserker stāstiņiem, un man uznāca vēlme izlasīt šo sēriju vēlreiz. Ja pirms tam biju lasījis šo sēriju krievu valodā, tad tagad nolēmu ķerties pie oriģinālvalodas.

Visums nemaz nav tik draudzīgs, kā varētu šķist. Tas ir pilnas ar dažādiem iepriekšējo civilizāciju artefaktiem, un visdraudīgākie no tiem ir Berserkeri. Tās ir kaujas mašīnas neliela planetoīda lielumā, kas apveltītas ar mākslīgo intelektu. Viņu galvenais uzdevums ir iznīcināt visu dzīvo Galaktikā un, ja iespējams, arī visumā. Cik var noprast, šīs mašīnas radījusi kāda civilizācija kā totālā kara ieroci, lai uzveiktu savus pretiniekus. Tomēr ar laiku šie ieroči pavērsušies arī pret viņiem. Civilizācijas jau sen ir iznīcinātas, bet mašīnas turpina pildīt savu uzdevumu, atbrīvojot galaktiku no visām dzīvajām radībām. Līdz šim viņām ir gājis labi, jo vairums civilizāciju ir miermīlīgas un nespēj izrādīt nekādu agresiju. Tomēr reiz tās sastopas ar Zemes civilizāciju, un tā, šķiet, ir vienīgā, kas spēj nežēlībā pārspēt pat Berserkerus.

Pirmā grāmata sevī ietver stāstu krājumu, kas iepazīstina lasītāju ar Berserku pasauli. Stāsti apskata dažādus šī kara aspektus, cilvēku varonību, nodevību un mākslīgā intelekta ierobežojumus. Šī grāmata neskatoties uz tās „kosmiskās operas” statusu, manuprāt, būtu pieskaitāma pie īstās zinātniskās fantastikas. Te netiek izmantotas nereālas un pusmaģiskas konstrukcijas, lai gan telepātu rase varbūt ir nedaudz pārspīlējums. Tā vien šķiet, ka „Zvaigžņu kari”tieši šeit būs nospēruši Nāves zvaigznes prototipu. Bet kas gan ir viena nāves zvaigzne pret sešsimt Bersekeriem?

Stāstos galvenais uzsvars ir likts uz to, ka, lai cik attīstīts būtu mākslīgais intelekts, viņš spēj darboties tikai noteiktās programmas robežās. Viņiem nav spējas domāt ārpus noteiktajiem rāmjiem un nekādi gadījuma skaitļu ģeneratori nespēs viņus attapībā pielīdzināt cilvēkiem. Berserki spēj mācīties, tomēr ir mērķis, kas dominē pāri visam iznīcināt dzīvību, un pret to viņi neko nespēj pasākt. Tajā, ka ne visu vienmēr nosaka ieroču skaits, bet gan prasmē tos izmantot.

Pozitīvais: kārtīgs zinātniskās fantastikas stāstu krājums, kas izvirzīto problēmu apskata no daudziem aspektiem; autors labi spēj nodot vēstījumu salīdzinoši nelielā lapaspušu skaitā; lasot grāmatu nemaz nerodas iespaids, ka tā sarakstīta tālajos sešdesmitajos.

Negatīvais: Bersekeriem tomēr trūkst savstarpējās koordinācijas, un viņu imperatīvs iznīcināt visu dzīvo viņus ieliek iepriekš paredzamos rāmjos.

Grāmatai lieku 8 no 10 ballēm. Vai es lasīšu pārējās sērijas grāmatas? Vēl nezinu, dažas tagad man ir atausušas atmiņā, un īsti nemaz nezinu, vai visas viņas maz vēlos lasīt. Tās lielākoties ir mākslīgi garumā izstiepti stāsti.

The Mammoth Book of SF Wars edited by Ian Watson, Ian Whates

SF wars

Kārtējā rietumu autoru zinātniskās fantastikas darbu izlase. Te iekļauti veseli divdesmit četri stāstiņi par kara tēmu. Kari, protams, notiek tuvākā un tālākā nākotnē, un pretinieki ne vienmēr ir citplanētieši. Man jau patīk lasīt šādus stāstu krājumus, jo bieži vien gadās tajos atrast patiešām labus stāstus, kurus citādi būtu palaidis garām. Lasot ir arī nedaudz jāsaprot, kad zinātniskajā fantastikā kāda tēma kļuva aktuāla. Tas tādēļ, lai nesāktu vīpsnāt par kādu stāstu kā par totāli klišejisku, lai gan, iespējams, tieši šis stāsts ir bijis vesela žanra pamatlicējs.

Apskatīšu dažus stāstus, kuri man grāmatā patika īpaši.

The Peacemaker by Fred Saberhagen – stāsts, kuru biju lasījis jau padsmit gadus atpakaļ. Neliels stāstiņš no Berserker cikla. Kādai cilvēku apdzīvotai planētai tuvojas Besrekers, kura mērķis ir iznīcināt visu dzīvo uz galaktikā, kāds cilvēks piesakās vest miera sarunas ar mašīnu. Šis stāsts visticamāk paātrinās manu vēlmi izlasīt šo četrpadsmit grāmatu ciklu vēlreiz. Stāstam 9 no 10 ballēm.

Storming Hell by John Lampshead – steampunk kosmosā, superīga pasaule un metodes ceļošanai starp zvaigznēm, jauki ieskicēta alternatīvā vēsture un arī tas, kādēļ tieši no sievietēm sanāk vislabākie piloti. Ja autors uzrakstīs kaut ko papildus par šo pasauli, noteikti izlasīšu 9 no 10 ballēm.

The Liberation Of Earth by William Tenn – Zeme beidzot ir atbrīvota, nu jau vairākas reizes. Kā ir būt ierautiem karā, kuru iemeslus pat nenojaušat. Katru reizi uzrodas jauni atbrīvotāji, bet pati planēta paliek arvien neapdzīvojamāka. Laba un skaudra satīra 8 no 10 ballēm.

The War Memorial by Allen Steele – pavisam īss stāstiņš, bet, tā sakot, ļoti dziļš. Par to kādēļ vispār karojam un kāda ir zaudēto dzīvību jēga. 8 no 10 ballēm.

The Game Of Rat And Dragon by Cordwainer Smith, – vecs stāsts, starpzvaigžņu ceļošana nav vienkārša lieta, ceļā uzglūn briesmas, un liela daļa no ceļotājiem iet bojā. Tur vainīgi starpzvaigžņu telpā dzīvojošie „drakoni”, tomēr viņus var iznīcināt ar spilgtu gaismu. Cilvēki sadarbojoties ar kaķiem spēj viņus veiksmīgi atturēt. 8 no 10 ballēm.

Politics by Elizabeth Moon – nosaukums izsaka visu. Ko darīt parastam jūras kājniekam izmestam uz svešas planētas pildot idiotisku misiju? Un tas tikai politikas dēļ, lai izdabātu vienam superbagātam cilvēkam. 8 no 10 ballēm.

Kopumā labs stāstu krājums, bija jau arī pārisi švaki stāsteļi, kuru lasīšanai patiešām nav jēgas tērēt laiku. Daudz viduvēju stāstiņu, kas neizceļas ne ar oriģinalitāti sižetā, ne ar izpildījumu. Tā gan ir gaumes lieta. Laba lasāmviela, kur var atrast interesantas lietas 7 no 10 ballēm.