Navigate / search

Gametek: The Math and Science of Gaming by Geoff Engelstein

Gametek The Math and Science of Gaming by Geoff Engelstein

Pēdējā laikā esmu nedaudz aizrāvies ar galda spēlēm, un vienā šim tematam veltītā blogā izlasīju rakstu par labākajām grāmatām, kas veltītas šim hobijam. Vispār jau vajadzēja paskatīties smalkāk pirms skriet uz amazon pirkt grāmatu, bet tas nav īsti manā dabā.

Grāmata ir Dice Tower podkāsta segmenta GameTek labāko epizožu kopsavilkums. Tajos tiek stāstīts par dažādiem galda spēļu un spēļu aspektiem vispār. Vēsture, Matemātika, Psiholoģija, Stratēģijas, Zinātne un Spēles mehānika. Grāmatas mērķis ir aizrautīgam galda spēļu spēlētājam ļaut paskatīties uz to, kas spēli padara par spēli un to, kādēļ cilvēkiem patīk galda spēles.

Ja cilvēks savā dzīvē nekad nav aizrāvies ar matemātiku, psiholoģiju vai atsevišķiem vēstures aspektiem, bet labprāt atvēl laiku galda spēlēm, tad šī grāmata viņam noteikti patiks. Te pa kripatai vienkāršā, saprotamā valodā viss tiek pasniegts kā uz paplātes. Gribi uzvarēt spēlē Akmens, šķēres, Papīrs, lūdzu! Pirmajās nodaļās uzzināsi uzvarošo stratēģiju! Ja metamo kauliņu varbūtība ir šķitusi mistika, nav problēmas, te viss tiks izskaidrots. Ja vēlies uzzināt, kā spēles veidotāji ir izkalkulējuši veidu un brīdi, kad spēle beidzas, te to var atrast. Pēc izlasīšanas varēsi daudz maz pamatoti apgalvot, ka zini, kā tur viss strādā.

Savukārt, ja lasītājam matemātika (mans gadījums) ir mīļa no bērna kājas, un par patērētāja psiholoģiju izlasīti daudzi folianti, tad tādam šī grāmata šķitīs nedaudz atšālējusies. Visi piemēri daudz izvērstākā veidā jau ir lasīti citās grāmatās, nav atrodams nekas jauns, tāds, kas izraisītu sajūsmu. Tādēļ man nācās secināt, ka šoreiz neesmu autora mērķauditorija, un bija nedaudz jāsaņemas, lai grāmatu izlasītu līdz beigām. Nav diez ko motivējoši zināt autora atbildes uz nodaļas sākuma jautājumu un lasot domāt – Gardners savā grāmatā ir izstāstījis daudz labāk, vai Khānemans izteicās daudz precīzāk. Taču gods kam gods, ja autors uzsāk spekulāciju, kurai īsti nav apakšā teorijas, viņš to tieši pasaka.

No rakstīšanas stila vislielākā problēma ir atkārtošanās, tik īsai un saturā specifiskai grāmatai šāda kaite ir nepiedodama. Ir skaidrs, ka podkāstā pēc nedēļas klausītājs ir aizmirsis to kas stāstīts pirms tam divas minūtes garā segmentā. Taču grāmatā nodaļā, kura pati par sevi ir divas lapaspuses, vienu izmantot iepriekšējās nodaļas atstāstam ir nedaudz par traku.

Grāmatai personīgi liktu 7 no 10 ballēm, taču ja šāda manos nagos būtu nonākusi 12- 15 gadu vecumā es noteikti liktu visas 9 no 10. Šī ir no tām, kad ļoti būtisku ietekmi atstāj lasītāja priekšzināšanas. Tās ļoti ietekmēs grāmatas vērtējumu, garlaicību un jauniegūto informāciju.

Magic the gathering

 

Tā nu bija sanācis, ka sen sen atpakaļ tālajā 2004. gadā ar kolēģi janisti garlaicības nomākti iegādājāmies spēli Magic the Gathering, lai brīvā laikā būtu ko uzspēlēt. Tika izspēlētas kādas desmit partijas un spēļu kārtis nodotas aizmirstībā uz 3 gadiem. Tad nu vakar par šo spēli atcerējos un izvilku gaismā. Šodiena tika pavadīti produktīvi spēlējot. Pagaidām gan spēlēšana notiek ar tā saucamo Core game paku, lai iemācītos noteikumus un saprastu stratēģiju.

Spēle pēc būtības ir visnotaļ advancēta kāršu spēle, kurā spēlētājs personificē magu, kas savukārt spēj izsaukt dažādus briesmoņus, artefaktus un veikt burvestības.

Visas kārtis var saklasificēt 5 grupās, Salas, Kalni, Līdzenumi, Meži un Purvs. Katrai šai kategorijai ir savas burvestības, dzīvnieciņi un citas lietas. Lai sāktu, pietiek izspēlēt pāris izmēģinājuma partijas, un tad jau tā lieta aiziet, taču, ja rodas neskaidrības tad padoms jāmeklē spēles likumos, kuri aizņem 144 lapaspuses.

Parokoties internetā sapratu, ka ir cilvēki, kas spēlē, un ir, kas krāj pašas kārtis. Pati dārgākā esot pārdota par 1000 USD. Apakšā ir arī neliels biznesiņš pērkot standarta paku dabū standarta kārtis, lai dabūtu citas jāpērk expansion pack kurā parasti ir 15 kārtis dažas tādas pašas kā bāzes versijā, dažas citādas interesantākas.

Spēlīte man kā jau lielam pasaku lasītājam patīkās un šķiet, ka ir izraisījusi nelielu atkarību.