Das Krokodil VII jeb no Gambijas uz Gambiju
Šorīt pēc Edija izteikumiem cēlušies esot 3:30, jo esot bijis jāpaspēj uz prāmi, kas 6:00 viņus pārcēlis pāri Gibraltāra šaurumam. No prāmja nobraukuši pilsētiņā Ceuta. Marokas puse jau izskatoties dīvaina, pa kalniem kāpaļājot kontrobandisti, viss izskatoties pēc lielas miskastes. Izklausās, ka Edijs pārdzīvo kultūršoku.
Šodien viss brauciens norisinājies gar Atlasa kalniem. Dabas skati esot superīgi, bet vietas, kur dzīvo cilvēki, izskatoties pēc Getliņiem. Viss piemēslots, cilvēki kaut kur skrien, pilsētas rada totāla haosa iespaidu. Braukšanā galvenais esot skaļi pīpināt, tas arī nosaka kuram ir priekšroka. Jo lielāka mašīna, jo mazāk jāpīpina. Iemainīta arī vietējā nauda, kā viņu īsti sauc Edijs pastāstīt nemācēja, apritē tiekot lietots vārds tugriks (patiesībā tas ir Marokas Dirhams), kurss esot 1 EUR pret 11 MAD, iečekoju banku lapās, apkrāpti viņi nav.
Krokodilam nekādu jaunu problēmu neesot, viss pa vecam. Das Krokodil ticis pie neliela tjūninga, priekšā uz kapota uzmontēts maz rotaļu jaguāriņš. Acīmredzot mašīnai veikts upgrade uz Jaguar. Pa dienu Dukes of Kurland komanda ir nokļuvusi līdz Meknes pilsētai. Tur viņi iekārtojušies organizatoru rezervētajā kempingā, kurā, citējot Ediju, „melnie nemaz netiek iekšā”, sakot to, viņš izklausījās priecīgs. Problēmas esot sagādājusi telts uzcelšana, jo pirms tam testa celšana neesot bijusi, arī tagad tā izskatoties kaut kā dīvaini. Nezinu, mums Austrālijā viņu uzstutēt izdevās normāli.