Caveat Emptor: The Secret Life of an American Art Forger by Ken Perenyi
Kādreiz, kad devos ceļojumā, pusi no bagāžas man sastādīja grāmatas. Tagad dzīve ir kļuvusi vieglāka, atliek tikai ielādēt pārdesmit grāmatas savā e-lasīklī, un var doties. Pa ceļam uz Honkongu man beidzās grāmata un kā nākamo izvēlējos šo. Ja godīgi, tad par šo grāmatu neko daudz iepriekš nezināju, un ko no viņas sagaidīt īsti nezināju.
Grāmatas autors ir mākslinieks, kas visu iemācījies pašmācības ceļā. Viņam ir dabas dots mākslinieka talants, kas ļauj viņam brīvi kopēt slavenu mākslinieku darbus. Tā nu maz pamazām viņam ir izdevies kļūt par vienu no labākajiem slavenu mākslas darbu viltotājiem. Viegli gan tas viņam nav nācis, bērnība grūta, mācības nav vedušās. Bet viņš pasācis ietusēt ar vietējām mākslinieku autoritātēm un maz pamazām apguvis to arodu. Sākumā gan šķita, ka nekur tālāk par zāles pīpēšanu un liderīga dzīvesveida piekopšanu viņš nekur netiks. Bet jaunatklātais talants un dažu vecmeistaru viltošana ļāva viņam nostāties uz pareizā ceļa.
Autors savos viltojumos neaprobežojās vien ar mākslinieka stila atdarināšanu, tika ņemts vērā gan lakas plaisas, autentisks materiāls, pareizi sagatavota pamatne un autentisks rāmis. Rezultāts bija tāds, ka to varēja iesmērēt jebkuram mākslas speciālistam, un tam neradās nekādas šaubas. Kā pats autors ironiski piezīmēja, ar laiku slavenu izsoļu namu katalogos viņš spēja atrast arvien vairāk savus darbus. Nenoliedzami, šāda veiksme viņam nevarēja ilgt. Ar laiku par viņu sāka interesēties FIB. Tur gan paldies jāsaka viņa draugiem. Tomēr, cik var noprast, piesiet viņam neko nevarēja, Cilvēki, kas pirka viņa darbus bija informēti, ka tie ir viltojumi. Nu labi, daļa domāja, ka pērk darbus no muļķa, kas pats nemaz nezina sava īpašuma vērtību. Skaidra lieta, ka tie pie tiesas taisnību nemeklēs.
Ko uzzināju no grāmatas? Pat, ja tu esi mākslas speciālists, tevi var apmānīt prasmīgs viltotājs. Ja tu esi nopircis darbu izsolē, tas nepasargā tevi no viltojuma, jo izsoļu nams neuzņemas nekādu atbildību par darba autentiskumu. Un meistarīgs atdarinājums bieži ir smukāks par īsto darbu.
Grāmatā jau autors bija sevi centies padarīt par pasaules labdari un sevi pārtaisīt baltu un pūkainu. Bet nu sava daļa taisnības viņam tai visā bija. Grāmatai lieku 7 no 10 ballēm, ar rakstīšanu viņam sokas švakāk nekā ar gleznošanu. Lai vai kā, stāsts bija interesants un palīdzēja man īsināt laiku padsmit stundu ilgā pārlidojumā. Šī nu ir tāda grāmata, kuru var lasīt, bet var arī nelasīt.