Navigate / search

Спасение из ада by Юрий Иванович

Spasenjije iz ada

Ja pareizi atceros, tad pēc šīs sērijas pirmās grāmatas izlasīšanas, nolēmu vairāk šī autora darbus nelasīt. Tā nu sanāca, ka reiz nekas cits prātīgs nebija pieejams, un nācās vien pieķerties viņa jaunākajam garadarbam, kas mums vēsta par Dmitriju Svetozaru.

Dmitrijs ir cilvēks, kuram piemīt spējas pārvietoties starp pasaulēm. Vai tās ir paralēlās, vai vienkārši kādas citas mūsu Visumā, to nezina pat viņš pats. Skaidrs, ka ar šādām unikālām īpašībām apveltīts cilvēks nodarbojas ar deficīta preču piegādi un tirdzniecību no vienas pasaules uz otru. Pirmajā grāmatā viņa darbība izraisīja Zemes specdienestu interesi, kas Dmitrijam beidzās ar pamatīgu svina devu organismā un grāmatas beigām.

Cikla otrā grāmata tiek veltīta Dmitrija centieniem atbrīvot savu mīļoto Aleksandru no specdienestu nagiem.Un cīņu ar kādas paralēlās pasaules impērijas režīmu. Šīs impērijas teritorijā atrodas Monolīts, kas traucē Dmitrijam brīvi teleportēties tās teritorijā. Protama lieta, ka arī impērijas pavalstnieki gaida atbrīvotājus no nelikumībām un priesteru ekstrasensu jūga. Tad nu pie darba ķeras Dmitrijs ar 5 specnaz karavīru grupu. Pēc vajadzības epizodiski piesaistot vēl pāris simtus bērnus ekstrasensus.

Kopumā pirms lasīšanas jau zināju, par ko lasīšu. Lasīšu par Dmitrija nepārspētajiem varoņdarbiem, viņam pat neveiksme būs lielāka par veiksmi. Viss notiksies, ja radīsies sarežģījumi, tad tieši viņa personīgā iejaukšanās visu laimīgi atrisinās. Viņa klātbūtnē valstis, kas karojušas gadsimtiem, pēkšņi kļūs draudzīgas un apvienosies kopīgam cēlam mērķim. Tāda naiva utopija par viduslaiku industrializāciju ar progresīvām metodēm ar tiešu supervaroņa piedalīšanos. Šajā ziņā autors vilties nelika; viss gaidītais piepildījās.

Protams, visa cieņa autoram reti kurš spēj vienlaicīgi strādāt pie četriem lieliem grāmatu cikliem. Tomēr diemžēl grāmatu kvantitāte nebūt nenozīmē kvalitāti. Lietu nedaudz glābj autora bagātā fantāzija un viņa uzburtās pasaules detalizācijas ziņā ir diezgan virs vidējā rūķelfacilvēkzemes. Tomēr sižets man šķiet ir padevies tāds panaivs, bet varbūt tā ir mana paša problēma.

Kopumā autoram dodu 4 no 10 ballēm. Ja nav ko lasīt, tad var palasīties, ja, paņemot grāmatu, esi aizmirsis cik tālu iepriekšējo reizi biji izlasījis, nesatraucies atšķir uz aci un vari mierīgi lasīt tālāk neko būtisku zaudējis nebūsi. Lasīšana obligāta šķiet tikai Ivanoviča daiļrades īsteniem faniem. Tie tad arī varēs teikt „Izlasīju, man patika.”.

Otrais 100

IMG_5377

Pagājušas tikai 313 dienas un es jau esmu atkal izlasījis simts grāmatas. Tā nu ir lieta, ar kuru nevaru nepalielīties. Es grāmatas tiešām izlasu nevis pārskrienu tām pāri pa diagonāli, ja es darītu tā, tad noteikti tagad rakstītu pirmais 1000.Tagad nedaudz statistikas par to, ko un kā tad es esmu izlasījis.

Laika periodā no 18.05.2008 līdz 27.03.2009 izlasītas 100 grāmatas jeb 41’364 lapaspuses.

Vidēji grāmatas izlasīšanai patērētas 3,13 dienas.

Vidēji dienā izlasītas 132 lapaspuses, apjoms pieaudzis salīdzinot ar iepriekšējo simtu par veselām 25 lapaspusēm, nav arī brīnums, bija vairāk brīvā laika.

Joprojām vidēji dienā lasīšanai esmu patērējis ~ 1.5 -2 stundas.

Esmu izlasījis 54 grāmatas angļu valodā, 43 krievu valodā un tikai 3 latviski.

Viena grāmata novērtēta ar 1 balli, Viena ar 2 ballēm, Divas ar 4 ballēm, Divas ar 5 ballēm, 14 ar 6 ballēm, 13 ar 7 ballēm, 18 ar 8 ballēm, 9 ar 9 ballēm, 40 ar 10 ballēm. Pašu izbrīna grāmatu skaits, kas novērtētas ar 10 ballēm. Laikam esmu kļuvis pārāk labsirdīgs.

Visbiezākā izlasītā grāmata ir Прелесть by Клиффорд Саймак 1’296 lapaspuses.

Visplānākā izlasītā grāmata ir Nature’s Numbers: The Unreal Reality Of Mathematics by Ian Stewart 176 lapaspuses.

Kur es rauju visas grāmatas? No sava grāmatu plaukta. Tur tās savukārt nonāk pēc sūtījumu saņemšanas no amazones vai nopirkšanas grāmatu veikalā. Grāmatu plauktu varat apskatīt bildē pie raksta, klikšķiniet virsū un redzēsiet lielākā izmērā.