Navigate / search

Warm & Snug: The History of the Bed by Lawrence Wright

Warm-Snug

Kas to būtu domājis, ka tādai lietai kā gultai arī ir sava rašanās vēsture. Nu vispār es par to biju domājis, bet detaļas īsti nezināju un tādēļ pasūtīju šo grāmatu. Pasūtīju jau sen, kādus četrus gadus atpakaļ. Kad tā beidzot atnāca, atklāju, ka grāmata sarakstīta sešdesmitajos gados, un atliku malā. Ej un sazin, ko tai laikā cilvēki sajēdza no grāmatu rakstīšanas. Tomēr nesen nolēmu, ka nelon grāmatai nelasītai plauktā stāvēt, un ķēros klāt.

Autors grāmatā lasītājam cenšas pavēstīt visu, ko tam ir izdevies uzzināt par gultas un ap šo mēbeli saistītām lietām. Tad nu mēs varam uzzināt, kāds izskatījies ēģiptiešu spilvens, cik riskanti ir gulēt pie ugunskura pa ķīniešu modei, kā pareizi atblusot gultu, ko tad īsti darīja tie gultas klājēji, cik bieži ir jāmaina salmi matračos, kā pareizi uzsildīt guļvietu ar zīdaini, kā pareizi rīkot kāzas gultā un daudzas citas jau aizmirstībā nodotas lietas. Var uzzināt arī par viesnīcnieku ļaunajiem darbiem, galinot nost savus īrniekus, tie nu ir bijuši rūdīti nelieši, cits pat pamanījies uzkonstruēt gultu, kas automātiski iegāž aizmigušo īrnieku stāvu zemāk esošās virtuves katlā. Dažiem cilvēkiem ir šķitis, ka kā labs ārstnieciskās terapijas līdzeklis ir govs slaukšana gultā vai vienkārši gulēt kopā ar suņiem un kucēniem.  Ja jau esi lasījis Braisona “At Home” grāmatu, tad tas labākos gabalus no šīs grāmatas jau ir pārrakstījis. Tas viss tiek pasniegts vairāk vai mazāk hronoloģiskā secībā līdz pat gulēšanai kosmosā.

Grāmata ir vairāk tāds labu un interesantu stāstu apkopojums, kas sevī ietver gan vecas leģendas, gan dokumentālus faktus. Lielākais uzsvars, protams, tiek likts uz britu gultām un matračiem. Nedaudz tiek apskatītas franču gulēšanas ieražas, bet pārējām valstīm uzmanība praktiski netiek pievērsta. Rakstīšanas stils tiešām nedaudz atšķiras no mūsdienu, autors mierīgi tekstā iebāž garus citātus franču valodā no kādas tā laika slavenības dienasgrāmatas, šķiet, reiz tas bija tīri normāli. Bet tas cītīgam lasītājam neko daudz no teksta neatņem, jo pēc tam seko brīvs iepriekš rakstītā tulkojums. Skaidra lieta, ka vairums stāstu ir saistīti ar aristokrātiju un tās gultām, jo parastajam cilvēkam jau nebija daudz laika rakstīt personisko dienasgrāmatu un iekļūt hronikās. Viens gan bija skaidrs, ja tevi lika cietumā, tev bija visas tiesības ņemt savu gultu līdzi, un vismaz Francijā sievietei, lai gulēt ejot vilktu naktskreklu, obligāti vajadzēja prasīt vīra atļauju.

Kopumā ļoti labs lasāmais, nebūt nav garlaicīgi akadēmisks un, ja neinteresē baldahīnu evolūcija, tad var mierīgi šķirt nodaļu pāri. Grāmatai lieku 8 no 10 ballēm. Izlasījās ātri un varētu pat teikt, ka vienā paņēmienā, grāmatā ir arī ilustrācijas, kas diemžēl ir melnbaltas un diezgan pašvakas kvalitātes.

%d bloggers like this: