Rīga – Pekina + CD by Ilona Balode

Ceļojumu grāmatas varētu iedalīt trīs kategorijās – autors raksta savus piedzīvojumus, autors apraksta savas sarunas ar ceļojuma laikā sastaptajiem, autors apraksta apmeklēto vietu vēsturi. Tīrā veidā parasti neviens neraksta, un parasti grāmata ir šo trīs komponenšu sajaukums. Man personīgi patīk lasīt tās, kur autors apraksta paša piedzīvoto. Arī man pašam patīk rakstīt savus ceļojumu aprakstus, citiem tie patīk, citi saka, ka esmu grafomāns. Lai vai kā, šai grāmatai nespēju vienaldzīgi paiet garām un, sadarbojoties ar Zvaigzne ABC, tiku pie grāmatas “Rīga-Pekina”.
Atminos to dienu, kad šis ceļojums sākās, jo redzēju sižetu par to televīzijā. Nodomāju, kas tad māksliniekiem – jau iet tik knapi, ka PR celšanai jāuzņemas tik trakas idejas. Tad vēl padomāju, gan jau nopublicēs grāmatu par to vai rakstu sēriju, izdos kādu disku, nopelnīs drusku naudiņas un dzīvos cepuri kuldami tālāk.
Grāmatas autore visai dzīvi un interesanti pastāsta par ceļojuma laikā pieredzēto un piedzīvoto. Stāsts ir ļoti atklāts, netiek slēpts praktiski nekas, vismaz tāds priekšstats rodas. Ceļošana ir visai ekstremāla ar nulles budžetu un autostopiem. Galvenais naudas ieguves avots ir spēlēšana uz ielas un, protams, radu un draugu aizdevumi. Kopumā apmeklētas tiek sešpadsmit valstis, un beigās tiek sasniegta arī kārotā Pekina. Aprakstītie un sastaptie personāži lielākoties ir visai kolorīti tēli. Neteikšu arī, ka paši ceļotāji ļoti mēģinātu sev ceļošanu atvieglot. Šausmināja un reizē patika autores pašrocīgā atbrīvošanās no pases Ķīnā. Nedaudz zinot ķīniešu birokrātiju, man tas šķita kaut kas līdzvērtīgs pašnāvības izdarīšana.
Otra lieta ir ceļotāju savstarpējās attiecības; ir pieredzētas grāmatas, kur ceļotāji šķiet kā bioroboti, kuriem viss vienmēr ir kārtībā. Šeit es reāli gaidīju, kad ceļotāji beidzot sakašķēsies. Kašķēšanās viņiem tur bija bieža un visai temperamentīga, skaidra lieta, ka bija arī izlīgšanas. Interesanta ir arī abu ceļotāju attieksme pret naudu, ja tā ir, tad uzdzīve sit augstu vilni, ja nav, tad nekā – knapinās, bet varbūt tādi tie mākslinieki ir. Tiek aprakstīti gan dzerstiņi, gan zāles pīpēšana. Cilvēkam, kas to visu nosoda, varētu būt grūti šo grāmatu lasīt. Bet man tas viss grāmatai piedeva vēl lielāku notiekošā realitātes sajūtu.
Man kā cilvēkam, kas dodas jau iepriekš izplānotos un sarezervētos ceļojumos, bija ļoti interesanti lasīt, kāds izskatās spontāns bez budžeta ceļojums. Viens ir skaidrs, es pats tādā piedalīties nevēlētos, jo ciest nevaru nenoteiktību. Bet nu bija ļoti interesanti palasīties, kā tas ir ceļot uz kādu vietu, nemaz nezinot vai tev būs naktsmītne , ko tu otrā dienā ēdīsi, kur rausi naudu.
Lasās grāmata ļoti ātri, visu laiku gribas uzzināt nu kā viņiem ies tālāk, kādus podus atkal nogāzīs. Izlasīju četros piegājienos, miegs un darbs tomēr spēja iejaukties pa vidu. Grāmatai lieku 9 no 10 ballēm. Pašam gan jāatzīst, ka ar šādiem ceļotājiem kā autore un Ūdrītis diez vai vēlētos kopā ceļot. Bet forši, ka viņi paši spēja viens otru saprast un pieņemt lietas tādas kādas tās ir, un tas jau ir galvenais, jo galu galā tas tak ir viņu ceļojums.