Navigate / search

Dreamland: Adventures in the Strange Science of Sleep by David K. Randall

Dreamland Adventures in the Strange Science of Sleep by David K. Randall

Kurš gan no mums nemīl labi pagulēt, es ar neesmu izņēmums. Grāmatas autors uzskata, ka neskatoties uz faktu, ka cilvēki veselu trešdaļu no sava mūža pavada guļot, miegs ir maz izpētīta lieta, par kuru zinātnieki interesi izrādījuši tikai pēdējo desmitgažu laikā.

Autoru grāmatu par šo problēmu uzrakstīt pamudinājis paša piedzīvotais. Piedzīvojums gan nav nekas īpašs. Autors ir nedaudz mēnessērdzīgs, tomēr viņš bija iedomājies, ka tā ir lieta, kuru var viegli izārstēt. Tomēr, aizgājis pie ārsta, sapratis, ka viņa problēmas cēloņus neviens īsti nesaprot, un tā uzzinājis, ka par miegu vispār maz kas ir zināms. Tomēr autors saņēmies un nolēmis uzrakstīt visiem pieejamā valodā vismaz to, kas ir zināms.

Katra grāmatas nodaļa veltīta savam miega aspektam. Sākumā tiek piesaukts standarta interesantais fakts par miega vēsturi. Pirms elektrības izgudrošanas cilvēki pa nakti gulējuši divos piegājienos. No tumsas iestāšanās brīdim līdz pusnaktij, tad stundiņu nomodā un tad atkal līdz rītam. Mūsdienu apgaismojums šim ritmam ir pielicis punktu. Tad par gulēšanu divatā vienā gultā, vai tas ir labi vai slikti. Te nu ir atkarīgs, cik dziļš ir abu gulētāju miegs, bet labāk tomēr ir gulēt atsevišķi. Un ko darīt ar bērnu? Vai to ar var ņemt blakus un kā tas ietekmē miega kvalitāti?

Netiek aizmirsti arī sapņi. Daži domā, ka tas ir zemapziņas veids ar mums sarunāties, citi, ka tikai piedzīvotā atgremojums. Es sliecos uz pēdējo, par to ir liecinājušas daudzi sapņi, kas saistīti ar pirms miega spēlētajām datorspēlēm. Un tad vēl par ģeniālajiem atklājumiem, kas nosapņoti. Varētu padomāt, ka visi pasaules izgudrojumi ir nosapņoti. Dažas nodaļas veltītas miega cikliem un metodēm, kā pamosties vislabākajā laikā. Netiek aizmirsta mēnessērdzība, un tiek pieminēti pāris ekstrēmas lietas. Piemēram, mēnessērdzīga cilvēka pastrādātas slepkavības vai vienkārša kāju apsaldēšana ziemā.

Interesanta ir nodaļa par miegu un armiju. Nekas nerada tik lielus zaudējumus kaujā kā hronisks miega trūkums. Tā arī nav izdevies izstrādāt metodi, kas spētu noturēt karavīru bez miega un darbaspēju zaudēšanas simts stundas no vietas. Laba ir nodaļa par krākšanu un smakšanu miegā jeb apnea. Šī kaite nakts laikā noved cilvēka organismu līdz pilnīgam spēku izsīkumam, reizēm pat gandrīz apstādinot sirdsdarbību un elpošanu vispār. Trakākais, ka gulētājs par to nemaz pats nenojauš.

Kopumā labs un izklaidējošs lasāmais, daudzi interesanti fakti un atgadījumi no dzīves. Var uzzināt daudz jauna gan vēsturiskā, gan mūsdienu kontekstā. Kas gan to būtu domājis, ka no pirmajām miegazālēm bija tik viegli atstiept kājas. Grāmatai lieku 9 no 10 grāmatām, gribējās vairāk nodaļas.

A Planet of Viruses by Carl Zimmer

A Planet of viruses

Nu ja kādus divus gadus neko nebiju lasījis par vīrusiem, tādēļ uz šo grāmatu tika liktas lielas cerības. Pirmā nopietnā virusoloģijai veltītā grāmata, kuru tiku lasījis saucās „Mikrobu mednieki” un to tiku izlasījis jau agrā bērnībā. Šīs grāmatas autors man jau ir diezgan labi pazīstams, personīgi uzskatu, ka neviens cits labāk par viņu nespēs aprakstīt cērmes dzīves ciklu vai gliemeža parazītus.

Saņemot grāmatu, man uzreiz bija aplauziens, tajā izrādījās tikai nedaudz pāri astoņdesmit lasāmām lapaspusēm. Kārtējo reizi pārliecinājos, ka pērkot grāmatas internetā nepietiek tikai ar vāka apskati, vajag apskatīties arī lapaspušu skaitu. Šī tad nu uzskatāma vairāk par  brošūru, kurā apkopotas pāris īsas esejas par vīrusiem, ar nelielu vēsturisku ieskatu un pārdomām par vīrusu nozīmi biosfērā.

Apskatīti tiek Tabakas Mozaīkas vīruss, Rinovīrusi, Gripas vīrusi, Papilomavīruss, Endogēnie  Retrovīrus, Jūras fāgi, Bakteriofāgi, HIV, Rietumnīlas vīrusi, SARS, Ebola, Mimivīrusi un Bakas. Lai arī katram vīrusu paveidam tiek veltītas pāris lapaspuses, tās ir ļoti saistošas un labi pasniegtas. Mīnuss ir tas, ka Wikipēdijā būs atrodams daudz lielāks informācijas apjoms par katru no šiem vīrusiem, te tie tiek apskatīti virspusēji un dod tikai nelielu ieskatu vīrusu pētniecībā.  To gan atsver koncentrētā veidā pasniegti interesanti fakti. Piemēram, kā divdesmit bāreņi nodrošināja pretbaku vakcīna transportu pāri Atlantijas okeānam uz Ameriku, par to kā HIV vīrus ir bijis sastopams cilvēku vidū jau no divdesmitā gadsimta sākuma, gan par to kā okeānā dzīvojošie bakteriofāgi un baktērijas mūs nodrošina ar skābekli un kāpēc cilvēks nemaz nevarētu dzīvot, ja neizīrētu savu organismu vīrusiem.

Kopumā grāmata mani pamudināja uz ideju tuvākajā laikā atrast un izlasīt vēl kādu grāmatu, kas veltīta tikai vīrusiem vai virusoloģijai, īsti gan vēl nezinu, kas tā būs, bet, cerams, ka nedaudz biezāk un nopietnāka. Protams, nav jau tā, ka es būtu ļoti aizrautīgs bioķīmijas entuziasts, kas cītīgi lasīs kā vīrusa proteīni mijiedarbojas ar šūnapvalku un kāda izskatās rinovīrusu pamata DNS sekvence, bet šo to populārzinātniskāku gribētos vairāk uzzināt. Grāmatai lieku 8 no 10 ballēm par mazo apjomu, izlasījās stundas laikā, bet gribējās vēl.

The Elements: A Visual Exploration of Every Known Atom in the Universe by Theodore Gray

Elements

Kā jau modernām grāmatām pieņemts arī šai ir treileris:

Reizēm tu cilvēks aizdomājies, kur mēs īsti izmantojam tos daudzos ķīmiskos elementus, kas rodami periodiskajā tabulā. Ķīmiju skolā mācījies esmu, bet tik un tā šaubos vai spētu spaini ar holmiju atšķirt no spaiņa ar ceriju. Jeb atbildēt uz jautājumu, kur pie velna likt itriju, vai kā saimniecībā izmantot bismutu? Tad nu lai rastu atbildi uz šiem jautājumiem, iegādājos šo grāmatu. Patiesībā es par grāmatu samaksāju jau mēnesi pirms tās iznākšanas.

Grāmatas autors ir tā saucamais elementu kolekcionārs. Eksistē tādi cilvēki, kas tā vietā, lai krātu košļeņu papīrīšus, nodarbojas ar ķīmisko elementu krāšanu. Viņi pārlūko ebay meklējot kādu retu metāla foliju, interesantu sakausējumu un ļoti labi zina, kur katrs elements tiek izmantots, kā viņš jāglabā un, kur viņu dabūt. Grāmatas autors savācis iespaidīgu kolekciju, nolēmis padalīties ar to. Dažus eksemplārus gan viņam FIB ir konfiscējis. Piemēram, kādu zagtu raķetes detaļu, kas esot bijis ļoti labs niobija sakausējuma paraugs. Viņš katram elementam izveidojis pāris rindkopu garu aprakstu un klāt pielicis fotogrāfijas ar savas kolekcijas priekšmetiem. Maliņā pierakstīti katra elementa galvenie raksturlielumi –kušanas temperatūra, elektronu skaits, kristāla struktūra, atommasa un atoma rādiuss. Autoram ir neliels klikšķis – viņš, kur vien iespējams, atgādina, ka blīvākais elements it irīdijs nevis osmijs.

Tā nu lasītājs varbūt pirmoreiz mūžā ieraudzīs disprozija kristālu, torija elektrodu, uzzinās, ka telūru var atrast kompaktdiska folijā un terbiju audioiekārtās, indiju plazmas televizorā un osmiju ulmeņlaiku Hi end patafona adatiņa. Ko gan vairāk var vēlēties – smukas bildes, izsmeļoša informācija un interesanti fakti. Grāmata nav no tām, kuras izlasāmas uzreiz, laiku pa laikam var apsēsties, pašķirstīt un izlasīt kā tad tur īsti ir ar to gadolīniju. Domājams arī ka šādas grāmatas izlasīšana agrākā vecumā varētu izraisīt nopietnāku interesi par ķīmiju. Nu vismaz man būtu.

Viennozīmīgi viena no vizuāli vissmukākajām grāmatām, kuru es pērn nopirku. Ja viņu lasa vilcienā, tad vari būt drošs, ka arī blakussēdētājs skatīsies bildes. Grāmatai dodu 10 no 10 ballēm, šādu tiešām būtu vēlējies savā bērnības grāmatu plauktā.

Bonk: The Curious Coupling of Science and Sex by Mary Roach

Bonk

Par ko gan autors ar rakstīt, ja viņš jau ir uzrakstījis grāmatu veltītu līķiem un grāmatu veltītu spokiem. Skaidrs, ka vienīgais jēdzīgais atlikušais temats ir sekss. Tad nu viena daļa no šī temata, precīzāk seksa zinātniski pētnieciskajai vēsturei un pielietotajām metodēm šī grāmata ir veltīta.

Apskatīts ir plašs tematu spektrs, sākot ar seksa zinātniskās izpētes pirmsākumiem, kas no malas vairāk izskatās pēc amatieru porno uzņemšanas mēģinājumiem, pasākumu vadošā zinātnieka mājas bēniņos. Vesela nodaļa tiek veltīta jautājumam vai sieviete var gūt orgasmu no mašīnas un nelielam ieskatam šo mašīnu izgudrotāju dzīvēs. Protams, neiztiek arī bez orgasma jautājuma apskatīšanas un tā iespējamā ietekme uz auglību. Dāņu cūkkopji uzskata, ka, ja sivēnmātes apsēklošanas procesā viņai tiek nodrošināta labsajūta, tad sivēnu skaits palielinās pa 6%. Cik nopratu, tad ar cilvēkiem neviens šādus eksperimentus nav veicis. Tiek apskatīti arī dažnedažādi impotences novēršanas līdzekļi, lai gan psihiatri sūrojoties, ka līdz ar Viagras parādīšanos daudzi veči vairs nepievēršot uzmanību impotenci izraisījušajiem psiholoģiskajiem faktoriem. Un ap grāmatas vidusdaļu autore lasītājam pavēsta, kā viņa zinātnes vārdā kopā ar savu vīru nodarbojušies ar seksu datortomogrāfā.

Jāatzīst, ka izvēlējos šo grāmatu balstoties uz faktu, ka visi iepriekšējie autores darbi man šķita tīri labi lasāmi, labi joki, daudz interesantu faktu. Jāatzīst, ka arī šī grāmata nemaz neatpaliek, arī te ir labi joki un interesanti fakti, un galvenais – atbilde uz jautājumu, kur zinātnieki rauj saviem eksperimentiem cilvēkus, izrādās, tie visi ir brīvprātīgie. Izrādās, ka arī mūsdienās seksa psihologiem (jeb kā nu viņus tur sauc) ir grūti iegūt valdības finansiālu atbalstu saviem pētījumiem. Tādēļ viņiem jāslēpjas aiz pētījumu programmām, kas saucas „Zīdītāju seksuālā uzvedība” utml.

Kopumā grāmatu vērtēju kā labu un izglītojošu. Dodu 9 no 10 ballēm. Ieteiktu tomēr maziem bērniem lasīt nedot.

PS. Vislabāk patikās stāsts par Kanādas zirgu policiju. Šo vadība bija nolēmusi izstrādāt 100% uzticamu testu, lai noteiktu, katra policista seksuālo orientāciju. Eksperimentā tika izmantots agregāts, kas noteica acu zīlītes izplešanās pakāpi. Ideja sekojoša, ja cilvēks uzbudinās viņa acu zīlītes paplašinās. Tā nu viņiem rādīja dažādas fotogrāfijas un mērīja acu zīlītes. Tomēr ideju nācās atmest, jo daļai testa dalībnieku acis paplašinājās uz zirgiem. Ne jau tāpēc, ka viņi priekšroku dotu dzīvniekiem, bet gan tādēļ, ka acu zīlīšu izplešanās intensitāte ir atkarīga no krāsām fotogrāfijā.

Ripley’s Believe It or Not!

Pilnais nosaukums: “Ripley’s Believe It or Not! Encyclopedia of the Bizarre: Amazing, Strange, Inexplicable, Weird and All True!”

Domāju, ka reti kurš nezina par Guiness rekordu grāmatu, taču par Ripley’s interesanto, jocīgo un utt. faktu grāmata Latvijā nav diez ko populāra. Grāmata sevī tiešām ietver daudzus faktus, kas sagrupēti kategorijās: Sasniegumi un spējas, Lauksaimniecība, Nelaimes gadījumi, Māksla un utt.

Šī nav grāmata, kura jālasa no vāka līdz vākam, viņa labāk lasās šķirstot, apskatot bildes un izlasot pa kādam faktam. Piemēram, ja skaties kādu filmu tad grāmatu mierīgi var lasīt reklāmas paužu laikā.

Tā arī es grāmatu izlasījis neesmu, esmu visu izšķirstījis un dažas lietas izlasījis. No tā ko izlasīju patikās stāsts par žāvēto gaļu, ko kāda ASV ģimene glabā no 19 tā gadsimta beigām. Saka ka gaļa vēl lietojama pārtikā. Man gan šķiet, ka šīs gaļas degustācija varētu būt galvenais nāves iemesls ģimenē. Kā interesanti atzīti arī bērneļi, kas mēneša vecumā jau staigājuši. Arī tradicionālā smagumu cilāšana šajā grāmatā nav aizmirsta, taču izskatās, ka amīši ir krituši uz dažāda lieluma un svara laktu cilāšanu. Par nelaimes gadījumiem runājot, grāmatā pieminēts cilvēks, kas 3 reizes cietis kuģa katastrofā un abas visas reizes bijis vienīgais izdzīvojušais.

Kopumā grāmatai dodu 9 no 10 ballēm. Labs laika kavēklis cilvēkam, kuram patīk palasīt ne tikai nopietnus traktātus.