Navigate / search

Stīvs Džobss by Valters Aizaksons

Stīvs Džobss by Valters Aizaksons

No biogrāfiju lasīšanas es iespēju robežās esmu centies izvairīties. Kādēļ tas tā iegājies, to gan nemāku izskaidrot. Mani jau vairāk par personībām interesē lietu un ideju attīstība. Tomēr kā cilvēks, kurš ikdienā lieto iPhone un iPad, nespēju noturēties pretī vilinājumam izlasīt par šo ierīču radītāju ko vairāk. Ja godīgi, tad angļu mēlē diez vai šai grāmatai būtu atradis laiku, bet sadarbībā ar izdevniecību Zvaigzne ABC man izdevās tikt pie grāmatas „Stīvs Džobss” latviešu valodā.

Kā jau var nojaust pēc nosaukuma, grāmata ir par Stīvu Džobsu, viņa personību un viņa dzīvi. Grāmatas autors ir pazīstams kā biogrāfiju rakstītājs, iespējams, ir viens no labākajiem. Šo grāmatu uzrakstīt viņam ir piedāvājis pats Stīvs, apsoloties grāmatas izveides procesā neiejaukties un ļaut autoram uzrakstīt par viņu gan to, ko domā pats Stīvs, gan viņa draugi, līdzgaitnieki un, protams, nelabvēļi.

Grāmatas pluss ir trešās personas skatījums uz Stīva Džobs dzīvi un to, kā viņš izveidojis savu biznesa impēriju, kas ar saviem produktiem ir spējusi pārņemt visu pasauli. Tad nu, domājams, Stīvs ir parādīts tāds, kādu viņu ir redzējuši citi cilvēki nevis viņš pats. Kas, zinot Stīva vēlmi grozīt apkārtējo realitāti ar saviem uzskatiem, ir visai apsveicami. Viņu nebūt nevar nosaukt par ideālu cilvēku, priekšnieku vai ģimenes tēvu. Drīzāk gan te nāktos piemeklēt vārdus tirāns vai despots. Viņš bieži sāpinājis cilvēkus, arī savus tuviniekus. Reizēm šķiet, ka apkārtējo jūtas viņš vispār neņem vērā, tai pat laikā viņš spēj cilvēkus motivēt paveikt šķietami neiespējamas lietas.

Tas viss kopā man radīja priekšstatu, ka patiesībā Stīvs ir biji labi nomaskējies psihopāts, arī tiem piemīt vēlme visu kontrolēt, garastāvokļu maiņa, gribēt, lai visi ciena tevi un tavus uzskatus, un būt vienīgajam ar pareizo skatījumu. Reizēm tas noved pie dārza, ka piebāzts ar noslaktētu cilvēku līķiem, reizēm pie perfektiem produktiem, kurus savā īpašumā vēlas iegūt liela daļa no pasaules iedzīvotājiem. Bet nu šīs ir tikai manas domas, jo empātijas trūkums nebūt nenozīmē tikai vienu diagnozi.

Ja tu lieto kādu no Apple produktiem, tad, domājams, šī grāmata būtu jāizlasa obligāti, man sevišķi patika nodaļas, kas veltīta iPhone un iPad izstrādei. Džobsa apsēstību ar dizainu un nožēlu par to, ka cilvēks, nopircis perfektu aipadu, ņem un viņu iebāž vāciņā, no kura ārā rēgojas tikai ekrāns.

Lasās grāmata pārsteidzoši ātri, neskatoties uz tās biezumu. Ir tā, ka tu viņai piesēdies klāt un atrauties ir visai grūti. Man gadījās aizlasīties līdz trijiem naktī, tā kā esiet uzmanīgi. Pēc būtības tā sevī ietver ne tikai viena cilvēka biogrāfiju, bet arī veselu ASV vēstures posmu. Posmu, kura laikā tika radītas datortehnoloģijas, un tās tika padarītas pieejamas ikvienam. Grāmatai viennozīmīgi lieku 10 no 10 ballēm. Šī viennozīmīgi ir viena no labākajām biogrāfijām, ko es esmu līdz šim lasījis.

Vai ir iespējams lasīt grāmatu uz iPad?

Turpinu pilnveidot savas lasīšanas prasmes uz dažādiem elektroniskajiem agregātiem. Tā nu ir sanācis, ka šoreiz man gadījās izlasīt grāmatu uz iPad. Lai veiktu šo eksperimentu man sākumā bija nepieciešams dabūt to aparātu savos nagos. Praktiski tas izrādījās visai vienkārši, nopērkot. Tālāk sekoja daudz lielākas problēmas – ko lasīt? Šis jautājums nemaz nav tik triviāls kā tas pirmajā brīdī varētu šķist. Vismaz man reizēm pie grāmatu plaukta var paiet pat pāris stundas līdz atrodu ko lasāmu. Arī šī reize nebija nekāds izņēmums. Vēlējos grāmatu, kas ir vismaz 500 lapaspuses bieza, kuru var nolikt malā, ja apnīkas un kuru var atsākt lasīt pat, ja esi aizmirsis visus galvenos varoņus. Speciālists uzreiz pateiks, ka jāņem stāstu krājums.

Sākšu uzreiz ar slikto. Ekrāns nejēgā atspīd, lasīšanai mākslīgā apgaismojumā nākas diezgan nopietni parūpēties par sēdēšanas un iPad turēšanas leņķi, tā, lai gaisma tieši nekristu virsū ekrānam. Problēmas atkrīt, lasot pustumsā. Tas gan neglābj acis no nopietnas slodzes un pēc kādām pārdesmit lapaspusēm acis sāk nedaudz sāpēt. Pats agregāts rokās turēšanai nav diez ko parocīgs, diezgan pasmags, un ja lasi guļus stāvoklī, tad ir nedaudz jāpacenšas, lai dabūtu tekstu pareizajā orientācijā. Patiesībā aparāts pēc svara ir salīdzināmas ar diezgan pabiezu hardback formāta grāmatu. Nākamais mīnus ir uzmanības sadalīšana, tev vienmēr ir pieejams internets un lasīšanai nemaz tā pievērsties nav laika. Tu čeko meilus, palasies twitteri, ziņas un dažādos citos veidos nobumbulē lasīšanai atrasto laiku.

Labās lietas. Lapas smuki šķiras un teksts tiešām vienā lapā saiet daudz. Nopērkot grāmatu amazonē, tu to vari sākt lasīt uzreiz. To gan spēj arī Kindle. Skaidra lieta, ka par pašu lasīšanas procesu vari informēt visus neatejot no kases, piemēram ietvītojot par to. Tas uzreiz dos respect +5. Lasot grāmatu sabiedriskā vietā tu vari justies nenormāli kruts. Standartā tu visiem parādīsi, ka, proti lasīt un pazīsti burtus, bonusā cilvēki pieņems, ka tu māki lasīt svešvalodās un nāks klāt prasot, vai ir vērts tērēt naudu par tādu verķi, kas visu lasīšanas procesu papildinās ar iespējams patīkamu socializācijas procesu. Te vīriešu cilvēki varētu runāt arī par krāna pagarināšanu no pieciem milimetriem, ja lasi grāmatu Rīgas centrā, līdz pārdesmit, ja pie kādas lauku ciema padomes (te gan ir risks noraut pa muti dēļ pontošanas).

Kopsavilkumā varu atzīt, ka uz iPad negrasos vairāk nevienu grāmatu lasīt, gribās tomēr līdz vecumdienām novilkt ar salīdzinoši maziem redzes defektiem. Protams, ir iespējams lasīt arī uz spīdīga ekrāna nebendējot acis, tomēr es neesmu pietiekami disciplinēts, ik pēc pārdesmit lapaspusēm skatīties riņķī. Šķiet, ka mans vecais labais Sony grāmatu lasītājs joprojām būs mans e-grāmatu lasīklis. Arī žurnālu lasīšana tomēr nav tas, protams, bildītes izskatās smuki un navigācija jauka, pietrūkst papīra sajūtas. Tomēr te tomēr es saredzu savam aparātam pielietojumi, žurnālu lasīšana nepaspēj nogurdināt acis, to abonēšana ir salīdzinoši vienkārša un sanāk lētāk nekā sūtīt pastā.

PS. Visus bloga ierakstus gan pēdējā laikā rakstu izmantojot iPad.