Tā nu ir sanācis, ka pirms astoņiem gadiem es izveidoju šo blogu. Ja gribam būt tehniski precīzi, tad tajos laikos blogs saucās asmo.six.lv. Tajā laikā blogošana bija modē, katru dienu parādījās jauni blogi, un tikpat ātri daļa no viņiem arī pazuda. Nav ko slēpt, ka manu blogu noteikti piemeklētu tāds pats liktenis, ja vien man pēc pāris mēnešu blogošanas un neblogošanas galvā nerastos spoža ideja. Spožā ideja bija tieši saistīta ar bloga tēmas izvēli. Protams, vienmēr var atgremot dienas ziņas, bet to jau gan tad, gan tagad braši darīja ziņu pārpublicēšanas un tulkošanas portāli. Mana ienāca galvā doma saistīt savu blogu ar vienu savas dzīves neatņemamu sastāvdaļu, tas ir, grāmatu lasīšanu. Un no tā laika man nekad nav bijis jādomā, par ko gan šodien ieblogot? Reizēm es esmu novirzījies uz ceļojumu aprakstiem, vai intelektuāliem jautājumiem, bet tas tā epizodiski.

Visa šī rezultātā esmu līdz šodienai veiksmīgi un ne tik veiksmīgi ieblogojis par veselām 836 grāmatām jeb 315,543 lapaspusēm (šoreiz atturēšos no sīkākas statistikas), un kopējais bloga ierakstu skaits sasniedzis 1172. Tā, ka droši savu blogu varu saukt par grāmatu blogu.

Par manu salīdzinošo ilgdzīvotību ir jāsaka paldies maniem lasītājiem, komentētājiem un ģimenei, kura piecieš manu blogošanas vājību, (ja man sieva nelabotu komatus, tad jums nāktos uzzināt manus patiesos uzskatus par komatu likšanas niansēm). Paldies jāsaka arī pārējiem grāmatblogeriem, kuri gadu laikā ir nopietni auguši skaitā. Ja nu par ko nevar sūdzēties, tad par latviešu grāmatblogeriem, tiem entuziasms uz domu izteikšanu par grāmatām nekad nav trūcis.

Tā nu sanāk, ka manam blogam šodien paliek seši gadi kopš pirmā ieraksta. Sākot rakstīt vēl nemaz nezināšu, ka te tiks rakstīts par grāmatām tik daudz. Godīgi sakot, izveidojis blogu, es tā arī īsti nezināju, ko ar viņu pasākt, un pēc dažiem ierakstiem  pametu uz pus gadu. Bet tad man ienāca galvā spoža doma izmantot to kā izlasīto grāmatu arhīvu. Nu tā – bilde, grāmatas nosaukums un nedaudz par grāmatu.

Tad atklājās, ka blogā var labi aprakstīt savus ceļojumus, lai nav rada gabaliem viss simts un vienu reizi jāpārstāsta. Tā smuki uzraksti, ko redzējis un darījis, saliec pāris bildes un darīts. Pirmais eksperiments man bija ar Austrāliju, un tad sekoja arī citi, nu tie, par kuriem es vēlējos stāstīt.

Kad mans brālis brauca no Gambijas uz Gambiju jeb oficiāli Rīga-Bandžula rallijā, tad katru dienu ar viņu sazinājos un ierakstīju blogā jaunumus lai radi zina, ka nav nēģeri nozaguši, un mašīna vēl kustas.

Tad vēl bija Intelektuālo jautājumu projektiņš, kas pierādīja, ka maniem lasītājiem ar intelektu viss ir kārtībā. Diemžēl pie kāda deviņdesmitā ieraksta  man pietrūka labu uzdevumu, ko piedāvāt risināšanai. Nu tādus, kurus nebūtu kauns publicēt. Jāatzīst, ka pagājušo divu gadu laikā esmu iekrājis tikai ap desmit labiem uzdevumiem, kas jau nebūtu kaut kā apspēlēti.

Bet tā, jā, blogs ir kļuvis lielākoties par grāmatu blogu, vasarā atzīmēju savu pirmo piecsimtnieku, ceru, ka būs arī tūkstošais grāmatu apraksts. Un, protams, ir prieks par daudzajiem grāmatu blogiem, kas savairojušies šo sešu gadu laikā un kalpo kā morāls atbalsts uzsākto turpināt. Liels paldies arī visiem maniem lasītājiem un komentētājiem!