Pērkot šo grāmatu vēlējos sagaidīt kaut ko līdzīgu grāmatai „Mūsu vēsture”. Tā nu sanāca, ka šī grāmata bija pavisam citāda.

Ja Jūs ikdienā nenodarbojaties ar finanšu lietām, nerevidējat uzņēmumus, nepārvērtējat uzņēmuma pamatlīdzekļus un nestudējat likumus, tad lielākā daļa no šīs grāmatas Jums liksies nelasāma un garlaicīga. Protams otra daļa, kur publicēti dažādu interviju gabaliņu ir saprotama arī parastiem cilvēkiem. Finanšu, juridisko un dažādu komisiju atzinumu daļa sevī ietver bagātīgi faktoloģisku materiālu, bet tomēr nedaudz pietrūkst interpretācijas. Tam kurš domā, ka iegādājoties šo grāmatu viņu sagaidīs sensacionāli atklājumi viens pēc otra, domājams nāksies vilties.

Tā kā pašam ir nācies un nākas darboties ar finansēm un auditu saistītā jomā, tad grāmatiņu nedaudz piedomājot, spēju saprast. Daļa no uzskaitītā diez vai ir uzskatāma par pierādījumiem, bet autors jau arī uz to nepretendē. Lasot privatizācijas shēmiņa jau, protams, iezīmējas un tā ir līdz banalitātei vienkārša (ja tā ir patiesība) un ir absolūti taisnvirziena (informācijas ierobežošana, uzņēmumu novērtēšana, pamatkapitāla palielināšana utt.). Protams, ka bez galiem arī tajos laikos nekas neietu cauri, bet ja viss „shavčeno”, tad kāpēc ne.

Grāmatai dodu 5 no 10 ballēm, otrreiz nelasītu, tēma ir zaudējusi savu aktualitāti gadu laikā. Vispār, nopērkot šo grāmatu, jutos izmetis naudu. Taču uz L.Lapsas apgalvojumu, ka grāmata atbild uz jautājumu „kādā veidā gan vienam cilvēkam izdevās to visu pakampt?” atbilde izskatās pavisam triviāla – ar mērķtiecīgu darbu. Nevienam no gaisa nekas nekrīt.

Bilde no http://www.skele.lv/