Navigate / search

Kraken: The Curious, Exciting, and Slightly Disturbing Science of Squid by Wendy Williams

kraken

Šogad šī jau būs otrā astoņkājiem veltītā grāmatu, kuru būšu izlasījis. Grāmatas iepirkšanas iemesls ir triviāls, mani vienmēr ir interesējuši jūras monstri un reti kad palaižu garām iespēju uzzināt par tiem ko vairāk. Otrs iemesls  – daudzās pozitīvās atsauksmes par šo grāmatu.

Grāmatas autore mums cenšas pastāstīt kā zinātnieki, pētot astoņkājus, ir devuši ieguldījumu cilvēku labklājībā. Piemēram, neirobioloģijā, dažām kalmāru sugām ir tik resni nervu šūnu Aksoni, ka redzami ar neapbruņotu aci, tas savulaik deva lielu ieguldījumu neironu darbības izpētē.  Astoņkāji mēdz laiku pa laikam arī zaudēt savas ekstremitātes, tas gan viņiem netraucē tās ataudzēt atpakaļ, te nu mediķi cer atrast atslēgu uz iespēju kaut ko līdzīgu panākt cilvēkam.

Visdīvainākā lieta, ko uzzināju par astoņkājiem, bija nodaļa, kas veltīta viņu vairošanās paradumiem. Teiksim tā, tur viss ir pavisam citādi nekā zīdītājiem. Interesanta bija arī nodaļa, kas veltīta dzīvnieku intelektualitātes noteikšanai, kā var noteikt intelektuālās attīstības līmeni radībai, kura apkārtējo pasauli uztver daudz savādāk nekā mēs. Izskatās, ka vismaz kalmāri nespēj atpazīt vienu kalmāra indivīdu no otra.

No grāmatas sagaidīju sīku un smalku astoņkāju, kalmāru un tinteszivju dzīves cikla, uzvedības, psiholoģijas un anatomiskās uzbūves aprakstu. Pretī saņēmu tādu visai samistrotu apstāstu par galvkājiem vispār ar intriģējošu nosaukumu. Kaut kā lasot pietrūka autores koncentrācijas uz tēmu. Jā, viņai patīk radīt ainiņas iz dzīves, kā galvkāju pētnieki sēžas laivā un dodas aprīkot astoņkājus ar GPS raidītājiem, pētnieki pārbauda kuņģa saturu krastā izskalotiem Humbolta astoņkājiem, pētnieki atrod architheutis līķi un nenojauš tā nozīmi, bet tās dod tāda izdomājuma pieskaņu un bieži vien novirza nodaļu no tēmas. Arī pati grāmata ir tikai 200 lapaspuses gara, un visai dīvainā fontā, kas vedina uz domām par spiešanu uz apjomu.

Tāpat nebija īsti skaidrs autores uzsvars, ka astoņkājus cilvēki uzskata par visai briesmīgiem radījumiem un visai ļauniem pretiniekiem. Varbūt tā ir Žila Verna darbu lasīšanas ietekme. Grāmatai lieku 7 no 10 ballēm. Nav jau tā, ka nepavisam nav interesanta, vietām ir pat tīri lasāma.

Kraken by China Mieville

kraken

Par šīs grāmatas lasīšanu vai nelasīšanu es tiku domājis vairākas reizes. Pāris reizes man viņa jau bija nonākusi iepirkumu grozā, bet vienmēr tika no tā izņemta, jo kas gan varētu būt interesants stāstā par krakenu. Ar krakenu te domāts Architeuthis sugas pārstāvis. Mūsdienu zinātnei nekas daudz par viņiem zināms nav, šad tad pa kādam tiek noķerts gandrīz jebkurā pasaules malā. Pasaulē eksistē pāris cilvēki, kas visu savu mūžu ir veltījuši tam, lai noķertu dzīvu krakena mazuli. Šad tad zvejnieku tīklos atrodas kāds dzīvs eksemplārs, tomēr neviens vēl nav izdzīvojis. Beigu beigās grāmatu izlasīt pārliecināja Lasītājas piezīmēs izlasītā atsauksme par šo grāmatu.

Grāmata, protams, ir par krakenu. Tomēr ar to lieta vis nebeidzas. No Londonas Dabas muzeja tiek nozagts iekonservētais krakens. Kādu dienu galvenais molusku speciālists sev par pārsteigumu atklāj, ka milzīgais desmit metru garais krakens ir izgaisis bez pēdām. Tiek izsaukta policija, un sākas izmeklēšana. Te nu pagriežas grāmatas otrā un galvenā šķautne, slepenā Londona. Skaidra lieta, ka mūsu realitātei, kur visur valda loģika un zinātne ir jābūt pretsvaram, kurā valda rituāli un burvestības. Billijs, iesaistoties šajā krakena lietā, saskaras ar šo paralēlo Londonu, par kuras eksistenci viņš un pārējie Londonas iedzīvotāji nemaz nav nojautuši.

Šī paralēlā Londona atbilst visām žanra tradīcijām, tajā valda magu bandas, neskaitāmas sektas, nekromanti, piromanti, ģeomanti. Muzejus apsargā atmiņas Eņģeļi, pati Londona ir viens liels dzīvs superorganisms ar savām antivielām un aprūpētājiem, kas tiek saukti par Londomantiem. Izrādās, ka krakena zādzība ir izprovocējusi vairāku apokalipšu iestāšanos, kā jau tas pēdējiem laikiem pieklājas, sākas totāls haoss. Tad nu uz šī haosa fona Billijs cenšas atrast savu pazudušo paraugu.

Kā jau žanram pieklājas, viņam stāstījuma gaitā tiek piešķirta komanda, kuru vieno Billija mērķi. Karakenu baznīcas kaujinieks Dane nodrošina materiāltehnisko bāzi, viņam ir sakari un vēlme atrast savu dievu. Seno ēģiptiešu pēcnāves kalps Vati – tāds kā mākslīgs konstrukts, kas sacēlies pret saviem radītājiem, tāds kā pēcnāves pasaules Čegevara. Savulaik veicis tur revolūciju un panācis vienlīdzīgas tiesības visiem, tomēr ar to nav pieticis, un viņš ir izrāvies dzīvo pasaulē, lai neļautu magiem, algotņiem un citiem pūšļotājiem paverdzināt savus maģiskos kalpus. Vati, paralēli pilnīga maģisko būtņu streika organizēšanai, veic izlūkošanas un ziņneša funkcijas. Viņam gan ir būtisks ierobežojums, viņa fiziska manifestācija ir iespējama tikai statujā vai lellē.

Visam pa vidu vēl pinas Londonas policijas vienība, kas atbildīga par sektu un reliģijas jautājumiem. Patiesībā, viņi ir atbildīgi par burvju patvaļas iegrožošanu. Un, protams, galvenais ienaidnieks, Tetovējums un viņa algotņi Goss un Sabijs. Katrā grāmatā, kurā aprakstīti pēdējie laiki, ir nepieciešami īsteni ļaundari. Goss un Sabijs manā ļaundaru listē droši tiek pirmajā desmitniekā, tāpat kā Mr. Coup un Mr. Vandemar no „Neverwhere” un Mr. Pin un Mr. Tulip no „The Truth”. Patīk, ka autors Gosu un Sabiju ir tikai ieskicējis, pametot lasītājam pāris faktus un notikumus, tas ļauj katram lasītājam pašam izdomāt tēlu, kuru viņš nevēlētos sastapt.

Lasot grāmatu, mani nomāca jautājums kāpēc krakens? Kāpēc krakenam būtu jāizraisa apokalipse? Nu dieva miesa un tad, katru svētdienu pasaulē Dieva miesu apēd tonnām! Arī pašas Krakena baznīcas teoloģija mani pārliecināja ne pārāk. Skaidrs, ka šis nav nekāds „Fuko svārsts”, kas piebāzts ar daudziem vēsturiskiem faktiem un viduslaiku vēstures  niansēm. Tomēr gribējās, lai šī sadaļa būtu nedaudz vairāk izvērsta.

Kopumā grāmatai, dodu 10 no 10 ballēm. Tas nekas, ka galvenais varonis lielāko daļu peld līdzi savai komandai, pats īsti nesaprotot, kas notiek. Autoram var redzēt plānu, kas ļauj noprast, ka grāmata ir rakstīta pārdomāti. No krūmiem klavieres netiek izstumtas, un visi notikumi ir vairāk vai mazāk saistīti. Domājam, ka drīzumā izlasīšu vēl kādu Mjevila grāmatu.