Šoreiz turpinot lasīt “Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi.” sēriju nolēmu neiespringt uz komjauniešu grāmatām, bet paņemt ko  tādu, kas man bērnībā ļoti, ļoti patika. Nekad nav bijis tā, ka es vēlētos būt jūrnieks, bet stāstus par kuģiem un kuģošanu es vienmēr esmu lasījis labprāt.

Kuks, Laperūzs un Krūzenšterns, šos cilvēkus vieno tas, ka savulaik viņi braši kuģojuši pa jūrām ar savām fregatēm, atklājot jaunas zemes, stiprinot starptautisko tirdzniecību un veicot tiem laikiem neredzētus varoņdarbus. Grāmatas autors ir apņēmies jaunajam lasītājam skaidrā un saprotamā veidā nodot galvenos vēsturiskos faktus par šiem cilvēkiem, atainot tā laika ikdienu, aprakstīt Klusā okeāna kolonizāciju un parādīt kapitālistisko tirgotāju alkatīgo seju. Bonusā ir klāt pielikts stāsts par matrozi Ruterfordu, kas nav nedz kapteinis, nedz komandieris. Toties viņam ir stāsts par atrašanos gūstā pie Jaunzēlandes kanibāliem.

Sāksim ar to, ka bērnībā man šī grāmata bija viena no mīļākajām grāmatām. Es viņu esmu lasījis vismaz reizes piecas. Un varētu teikt, ka tieši šī grāmata man deva pamata informāciju par Kuku, Laperūzu un Krūzenšternu. Tagad, kad pagājis zināms laiks, atgriešanās pie grāmatas radīja nelielu satraukumu, ja nu vairāk nepatiks?

Ja pavisam godīgi, tad autors raksta interesanti un saistoši, tikai ar vienu nosacījumu, ja lasītājs nav lasījis citas grāmatas par šo tēmu. Daudzi spriedumi, kapteiņu motīvi tiek novienkāršoti līdz absurdam. Autors ir uzkāpis arī uz “noble savage” grābekļa. Viņa iezemieši ir cēlsirdīgi radījumi, kurus par mežoņiem padarījuši baltie, bet arī šīs lietas ir piedodamas. Nenoliedzami autoram pašu tēma ir ļoti interesējusi, un viņš ir ielicis rakstītajā sirdi un dvēseli, lai aizrautu jauno lasītāju prātus.

Jā, grāmatas auditorija ir pusaudži, neskatoties uz kanibālisma aprakstiem, autors tomēr nav ielicis daudzas interesantas lietas no Kuka ceļojumiem. Rūdīts Kuka ceļu zinātājs būs izbrīnīts, par to, ka nevienā vietā grāmatā netiek izstāstīts stāsts par naglām un iezemietēm, stāsts par to, cik grūti matrožus bija dabūt prom no Taiti.

Par Laperūzu (pilnā vārdā Jean François de Galaup, comte de La Pérouse)  es tik daudz neesmu lasījis, lai varētu izvērsties komentāros. Tomēr ir viena lieta, kas man autora stastījumā nepatika. Autors visos spēkos centās nomelnot vienu no Laperūza glābšanas ekspedīcijas vadītājiem Bruni d’Entrecasteaux (latviskots kā D’Antrkasto). Tam, nabagam, tiek piesieti visi grēki sākot no rojālista un paceļot to līdz Laperūza personīgā ienaidnieka līmenim. Lai gan viņš Vanikoro salai klāt netika tieši tā paša iemesla dēļ, kāpēc avarēja Busole – rifi.

Toties Krūzenšterna ekspedīcija pilnībā atklāj krievu tautas pārākumus kontaktā ar iezemiešiem, sevišķi indiāņiem, kurus pret krieviem sakūdījuši mantkārīgie amerikāņi. Par šo tēmu es vispār nekad neesmu interesējies, tādēļ nevarēšu sniegt precizētu komentāru. Lai gan man šķiet, ka tur fakti bija smuki piepucēti. Sanāk, ka jau tais laikos pie cara, krievi rūpējušies par tautu sadraudzību un gatavojušies strādnieku revolūcijai.

Stāsta par Ruterforda piedzīvojumiem Jaunzēlandes kanibālu vidū iekļaušanas jēgu grāmatā es īsti neizpratu. Viņa piedzīvojumi tiek balstīti uz paša matroža Džona Ruterforda stāstu, to pierakstījis kāds viņa draugs atpakaļceļā uz Lielbritāniju. Arī par paša stāsta oriģinālu ir neskaidrības. Ruterfords noteikti ir dzīvojis kādu laiku Jaunzēlandē, taču viņa stāstījumā ir daudzi fakti, kas nesakrīt ar realitāti. Sākot no tādiem niekiem, ka viņš, iespējams, pats dezertējis no kuģa un beidzot ar to, ka aprakstītajā beigu megafaitā viņš sajaucis uzvarējušo pusi. Tādēļ es šo stāstu vairāk ierindotu pie prozas, jo to ir daļēji izdomājis gan Ruterfords, gan vēlāk tam klāt piedomājis saturu arī autors.

Kopumā grāmatai lieku 7 no 10 ballēm. Mūsdienu pieaugušajam lasītājam ir atrodamas daudz labāk sarakstītas grāmatas par šiem kapteiņiem, kurās autori turas pie faktiem un patiesības, brīvi neizplūstot pieņēmumos un stāsta kvalitāti uzlabojošos elementus. Vai mūsdienu pusaudzim šī grāmata avarētu šķist interesanta? Es domāju, ka nē.