Navigate / search

Lasīšanas paradumu mainīšana jeb pāriešana uz e-grāmatu lasītāju

sony prs 505

Daļu no mana lasāmā sastāda krievu fantasy – darbi, kurus es diez vai lasīšu vairāk par vienu reizi, tad neizbēgami nonācu pie secinājuma, kāpēc es viņus pērku papīra formā? Pēdējais piliens bija šī gada sākumā, kad bodēs šo grāmatu, kas lielākoties nenes nekādu literāro vērtību, cena sasniedz 3-4 latus. Tajā pat laikā zinot, ka Krievijā viņas maksā 150 rubļus, bet e-grāmatu formā vispār tikai 40 rubļus. Tā nu pamazām sāku nobriest e-reader iegādei. Šāda agregāta plusi manuprāt ir:

– Grāmatu iegādei tiek tērēta mazāka naudas summa;

– Grāmatu plauktā neuzkrājas vienreiz lasāmās grāmatas;

– Braucot ceļojumā vai komandējumā, man vairs puse no kofera satura nesastādīs grāmatas;

– Nopērkot kādu no e-bookiem, man nav jāgaida pāris nedēļas līdz tās atnāks līdz manām

namdurvīm.

Pagājušo nedēļas nogali pāris stundas veltīju pieejamo reader izpētei. Izrādījās, ka tehnoloģijas nemaz tik ļoti uz priekšu gājušas nav. ASV līderis ir Amazone Kindle, pārējā pasaule sitas kā māk. Pirmā doma bija atlikt aparāta iegādi vispār un pagaidīt vēl kādu gadu līdz parādās kaut kas prātīgāks. Otrā doma bija, ka tā es nekad viņu arī nenopirkšu visu laiku gaidīšu ko labāku. Izvēlējos manuprāt labākos pieejamos lasīkļus Sony PRS 700, Orsio b721 un Sony PRS 505.

Izdarījis izvēli, sāku skatīties laimīgo īpašnieku viedokļus un lasīt dažādus apskatus. Te nu nācās vilties: visi dižie review aprobežojas ar tehniskās specifikācijas uzskaitīšanu, tie, kuros pieejami video parasti aprobežojas ar lasīkļa filmēšanu no visām pusēm un podziņu skaitīšanas, maz informācijas par to, cik ērti ir uz viņa lasīt grāmatu, kā ir ar ilgstošu aparātu turēšanu rokā ērts, neērts utml.

Lai vai kā Orsio atmetu, izlasot forumos par šī agregāta problēmām ar sistēmas uzkāršanos, kas notiekot laiku pa laikam. Palika vairs Sony PRS 700 un Sony PRS 505. Abiem agregātiem izmantotā ekrāna tehnoloģija ir viena un tā pati, tomēr Sony PRS mani sākumā piesaistīja touchscreen, ar pirkstiem var šķirstīt lapaspuses, bet ir arī viens mīnuss nedaudz izplūduši burtiņi. Tā nu kādu laiku svārstījies tomēr izšķīros par labu Sony PRS 505.

Tagad uz šī aparātiņa nedēļas laikā ir izlasītas četras grāmatas. Varu teikt – ļoti labs īstās grāmatas aizvietotājs, pat labāks nekā biju cerējis. Ekrāniņš ir tāds iepelēks un sākumā rodas sajūta, ka tu lasi apdrukātu tualetes papīru, burti ir asi un skaidri saskatāmi, ekrāns neatspīd un acis lasot nenogurst. Rokā turēšanai gan nav īpaši ērts, lai arī aparāts nav smags, bet pēc kādas stundas rokai paliek neērti.

Agrāk biju mēģinājis lasīt grāmatas uz datora monitora, acis ātri nogurst, sāk sāpēt un nav sajūta, ka tu lasītu grāmatu. Esmu eksperimentējis arī lasīšanā uz mobilā telefona ekrāna, totāls sviests, ja uzliek normāla lieluma burtus, tad lapu pāršķiršanas poga ir jāspiež tādā pašā tempā kā Diablo II sitot dēmonus. Ja samazina fontu lielumu, tad tas jau ir ceļš uz totālu redzes sabeigšanu, plus ekrāna spīdēšana un atspīdēšana saulē. Šim aparātiņam uzliekot mazo fontu izmēru lasīšana ir komfortabla, vienīgais mīnuss ir tas, ka ekrāns attēlo aptuveni ½ no standarta lapaspuses, bet tas tomēr ir labāk par ¼ daļu.

Izvēloties lasīkli nepievērsu uzmanību tādām fīčām kā:

– Wifi – manuprāt tīrā mārketinga lieta, nevaru iedomāties, kādēļ man būtu jāsēž netā un jāvelk no turienes grāmata pa taisno izmantojot lasīkli (diez vai pasaulē eksistē tāda grāmata, kuras iegādi un izlasīšanu es nevarētu atlikt uz nedēļu), vai izmantot šo aparātu sērfošanai internetā.

– Atmiņas lielums – uz Sony PRS 505 izmantojot visus papildus atmiņas slotus var uzdzīt virsū ~16’000 grāmatas, dod Dievs man savā mūžā tik daudz grāmatas izlasīt.

– Audio atskaņošanas iespēja – vienkārši nerūp, audiogrāmatas un mūziku varu klausīties ar citiem agregātiem.

– Krāsainais ekrāns – grāmatas lielākoties ir drukātas melnbaltas, krāsojamās grāmatas jau izkrāsojos bērnībā. Un bilžu grāmatas tagad šķirstu visai reti.

– Pdf iezūmošana un komentāru pievienošana – neesmu no tiem cilvēkiem, kas grāmatā pasvītro interesantās vietaas, malās pierakstu savas domas vai spriedumus. Ar pdf atbalstu vispār aparātam ir problēma, katra PDF dokumenta lapa tiek rādīta viens ekrāns viena lapa, tas burtu izmēru dramatiski samazina, iezūmot nav iespējams. Man gan tas neuztrauc, jo grāmatas pārdod fb2 formātā un no tā var parkonvertēt uz jebkuru citu formātu.

Kopumā ar pirkumu esmu apmierināts, patlaban uz lasīkļa ir uzliktas jau ~100 grāmatām, domāju, ka pie maniem lasīšanas tempiem es pusgada laikā jau viņu būšu atpelnījis. Arī manas domas par lasīšanu uz e-grāmatu lasītājiem ir mainījušās, nemaz jau tā papīra sajūta nav tik būtiska. Un pats galvenais – šajos agregātos tev lapas nekad nemēģinās pāršķirties pašas no sevis.

2008. gada lasīšanas plāna skeletiņš

Tā kā 2007. gadā esmu no amazon.com pasūtījis tik daudz grāmatas, ka lielu daļu neesmu paspējis pat izlasīt, esmu sev nosolījies, nepasūtīt neko jaunu tik ilgi, kamēr netiks izlasīti vecie krājumi ~50 grāmatas. Šis ir saraksts ar grāmatām, kas tiks izlasītas obligāti (Terrija Pračeta grāmatas netiek iekļautas).

1. Forensic Science of CSI by Katherine M. Ramsland – visiem patīk seriāls CSI, bet reti kurš ir spējīgs nošķirt tajos izdomājumus no patiesības. Cik sarežģīta ir katras analīzes veikšana, darbinieku pienākumi un pati CSI vēsture. Ceru, ka šī grāmata sniegs man atbildes uz šīm lietām.

2. The Explorers: Stories of Discovery and Adventure from the Australian Frontier by Tim Flannery – grāmata tika pasūtīta pirms Austrālijas ceļojuma. Tagad, kad pats esmu bijis daudzās no vietām, kuras apmeklējusi Stjuarta ekspedīcija, domāju, ka lasīšana būs divtik interesanta.

3. Barcelona by Robert Hughes – februārī esmu nolēmis aizšaut uz Barselonu un protams būtu vēlams, šo to par pilsētas vēsturi zināt. Šī grāmata ir jāizlasa pēc iespējas ātrāk, jo atlicis tikai mēnesis.

4. The Great Influenza: The story of the deadliest pandemic in history by John M. Barry – reti, kurš cilvēks zina, ka mēra laiks, bija nieks salīdzinot ar gripas epidēmiju, kas plosījās pēc Pirmā pasaules kara, pavisam gripa aiznesa 50 miljonus dzīvības. Grāmata cerams man pavēstīs, kas un kā īsti notika.

5. American Theocracy: The Peril and Politics of Radical Religion, Oil, and Borrowed Money in the 21stCentury by Kevin Phillips – grāmata, par to uz kurieni virzās ASV, par faktiem, kas liecina, ka ASV patiesībā ir teokrātija nevis demokrātija. Nezinu iespējams, ka kārtējā sazvērestību teorija, bet izlasīšu.

6. Tobacco: A Cultural History of How an Exotic Plant Seduced Civilization by Iain Gately – nosaukums izsaka visu pats, kā tabaka izsitās cilvēkos. Pats nepīpoju, bet vēsture mani interesē.

7. Jesus by A. N. Wilson – mēģinājums uzrakstīt Jēzus biogrāfiju, ne kā Dieva dēla, bet kā cilvēka. Kristietim šī grāmata liktos zaimu pilna, jo runā pretī Bībelei un tās tekstus netraktē kanoniski, bet cilvēkam no malas interesants piegājien.

8. Spice: The History of a Temptation by Jack Turner – garšvielas un cilvēka apmātība ar garšu. Sagaidu daudzus interesantus vēstures faktus, un kā jau šāda tipa grāmatās pierasts, sagaidu arī apgalvojumu, ka ja nebūtu garšvielas ģeogrāfiskie atklājumi izpaliktu.

9. Visions: How Science Will Revolutionize the 21st Century by Michio Kaku – šis zinātnieks man patīk no populārzinātniskajām filmām par Visumu. Sagaidu konsekventu un detalizētu viņa nākotnes redzējumu un daļai varbūt pat noticēšu. Galu galā viens no vadošajiem fiziķiem pasaulē.

10. Godel, Escher, Bach: An Eternal Golden Braid by Douglas R. Hofstadter – grūts lasāmais, ļoti grūts, kādas reizes divas esmu mēģinājis sākt lasīt, n reizes šķirstījis, taču vienmēr esmu nobijies. Ceru ka uznāks iedvesma un izlasīšu par to, kas pēc autora domām ir saprāts un autora pārdomas par to, kā no nedzīvām lietām rodas dzīvas radības, kā var cilvēka pats nākt ārā no lietas, kuras pati ne ar ko īpaši neatšķiras no akmens.

11. The Fourth Crusade and the Sack of Constantinople by Jonathan Phillips – krusta kari mani vienmēr ir interesējuši, jau no bērna kājas. Sagaidu no šīs grāmatas karu sociālekonomisko pamatojumu, reliģijas un naudas ietekmi cilvēku prātos un darbos. Un protams ceru uz reālistisku notikumu atspoguļojumu balstītu uz hronikām.

12. Forgotten Armies: The Fall of British Asia, 1941-1945 by Christopher Bayly – tagad skatos dokumentālo filmu “Karš diena pēc dienas”, esmu arī bijis slavenajā Sentosas fortā, kur angļi cieta kaunpilnu sakāvi, domāju, ka ir laiks izlasīt arī pilnu notikuma aprakstu, par to kā bija patiesībā.

13. At Day’s Close: Night in Times Past by A. Roger Ekirch – kāds ir mēģinājis iztēloties, kāda ir dzīve bez elektrības? Kā bija naktī bez gaismas nākt mājās no kroga? Kā tas ir pa nakti kāpjot ārā no gultas iekāpt pagraba lūkā un noslīkt pagrabā izraktajā akā? Šī grāmata sola mums pastāstīt par dzīvi naktī pirms elektrības un gāzes apgaismojuma. Balstīta uz faktiem no arhīviem un hronikām. Noziedzība un dzimstība, izfantazētie nakts briesmoņi un reālie vispār solās būt interesanta.

14. Journey through Genius: The Great Theorems of Mathematics by William Dunham – matemātikas teorēmas un viņu radītāju dzīvesstāsti. Izklausās interesanti, vai tā būs nezinu. Vismaz zinu, ka Pitagora un Eiklīda sadaļu sapratīšu.

15. Best Ghost Stories of J. S. LeFanu by J. Sheridan LeFanu – savulaik vadošā īru šausmu stāstu autora darbi. Iespējams naivis pastāsti, vienu zinu noteikti damned tajos laikos vēl rakstīja d****d, lai pārāk nešokētu lasītāju.

16. The Fatal Shore: The epic of Australia’s founding by Robert Hughes – Austrālijas kolonizācijas vēsture, bez izskaistinājumiem un apdziedājumiem, kā bija tā rakstīts. Nopirku tādēļ, ka Braisons savā grāmatā “Sunburned country” deva ļoti labas atsauksmes.

PS. Par plāna formātu (nospiedu no viņas raksta Atskatoties uz 2007. gadu/Plāns 2008. gadam) saku lielu paldies msmarii (manuprāt labākā grāmatu apskatniece Latvijas blogosfērā).