Mūsdienās cilvēkam diezgan bieži šķiet, ka mēs dzīvojam nu ļoti tehnoloģiju ziņā attīstītā laikā. Domāju, ka cilvēkiem tā ir šķitis vienmēr. Tāpat ir arī ar mūsdienu internetu. Tas nodrošina informācijas apmaiņu ar citiem cilvēkiem gandrīz momentāni, visi var glabāt savus datus mākonī, sarunāties ar cilvēkiem zemes otrā malā, pārskaitīt naudu, apprecēties attālināti utt. Izrādās, ka visas šīs priekšrocības cilvēkiem jau bija pieejamas no deviņpadsmitā gadsimta vidus, no laika, kad parādījās pirmās telegrāfa līnijas.

Skaidrs, ka telegrāfa funkcionalitāti nevar salīdzināt ar mūsdienu datoriem. Arī tā pieejamība lielākoties bija atkarīga no katra cilvēka maciņa biezuma. Tomēr pasaules robežas telegrāfs sašaurināja pamatīgi, un zemeslode jau tad pārvērtās globālā ciematā. Ja kādreiz ziņas izplatīšanās maksimālais ātrums bija samērojams ar zirga vai kuģa ātrumu, tad pēc telegrāfa ieviešanas ziņu izplatīšanās kļuva gandrīz momentāna. Nenoliedzami telegrāfs deva savu artavu globālo korporāciju, ziņu aģentūru un kriptēšanas metožu attīstībai.

Piemēram, Britu Impērija nolemj nosūtīt floti kādas kolonijas dumpja apspiešanai. Līdz telegrāfa ieviešanai par to tika sīki un smalki rakstīts visās avīzēs, jo ziņa par kuģu nosūtīšanu, tāpat neaizies līdz kolonijai ātrāk par pašiem kuģiem. Tomēr Krimas kara gadījumā, šāda publicitāte britiem reāli iegrieza. Neviens nebija ņēmis vērā jauno ziņu izplatīšanās ātrumu.

Tā kā telegrāfā visa sarakste notika atklātā tekstā, tad ziņu nosūtītāji bieži vien vēlējās savas ziņas nošifrēt. Tas radīja veselu šifru bumu visā pasaulē. Kādu laiku kodu grāmatas bija ļoti pieprasītas. Lieki piebilst, ka telegrāfa operatoriem šifrētu bezsakarīgu tekstu nosūtīšana sagādāja zināmas problēmas. Tādēļ šifrētus tekstus varēja nosūtīt pa papildus tarifu. Katra telegrāfa kompānija arī uzskaitīja, kuras valodas tā pieņem kā valodas un kuras tiks uzskatītas par šifru. Tā nu radās komerciālie šifri, kas neļautu konkurentiem pārtvert biznesa iespēju un parastie ikdienā izmantojamie šifri.

Telegrāfs pavēra iespējas dažādiem krāpniecības paveidiem. Telegrāfa operatoriem bija aizliegts pieņemt ziņas, kas satur, teiksim, zirgu skriešanās sacīkšu uzvarētāju. Attāluma dēļ bukmeikeri pieņēma derības pat pēc sacensību beigām, jo ziņa līdz derību dalībniekiem nonāca daudz vēlāk un līdz telegrāfa ieviešanai šāda prakse bija droša.

Naudas pārvedumu biznesu uzsāka Western Union. Šī kompānija joprojām nodrošina ātru un diezgan neizsekojamu naudas pārvešanu, kas daudziem Nigērijas multimiljonāru radiniekiem palīdz pelnīt naudiņu maizītei. Savulaik gan Western Union pamat bizness bija telegrāfs.

Varam izlasīt arī par S.Morzi un viņa ieguldījumu telegrāfa attīstībā, metodēm, kas ļauj vienlaicīgi nosūtīt četras ziņas pa vienu vadu abos virzienos. To kā telegrāfa operatora darbs no elitāra tika devalvēts līdz zemi apmaksātam. Lielos kabeļu likšanas projektus starp Eiropu un Ameriku. Pirmais kabelis, kurš savienoja Eiropu un Ameriku, nokalpoja tikai pāris nedēļas. Vaininieks bija projekta vadītājs, kurš neko nesajēdz no telegrāfa, elektrības un kabeļiem. Interesanti, ka pirmais kabelis kas savienoja Angliju ar Franciju izvilka vien dienu. To no jūras dzīlēm nejauši izcēla kāds zvejnieks un intereses pēc pārgrieza, lai apskatītos, kas tajā ir iekšā.

Kopā grāmatai lieku 8 no 10 ballēm. Pāris aspekti tomēr bija izlaisti. Nekādas informācijas nebija par pārējo kontinentu savienošanu, nekā par ziemeļblāzmas efektiem uz telegrāfa līnijām.