Navigate / search

Saules aptumsums 2017 Devītā diena

20. augusts

Brauciena video var apskatīties te.

Screenshot 2017-10-01 21.44.43

Šodien mums nekas dižs nav ieplānots, pārgājieni noteikti ne. Līdz vakaram jātiek uz Soltleiksitiju un tad jau redzēs. Saules aptumsums nav aiz kalniem. Iekožam brokastis, pārliecinos, ka neesmu atstājis savu cepuri, saliekam mantas mašīnā un braucam uz automazgātuvi. Mūsu Hyundai ir pārāk noputējis, un Indulim izdodas mūs pārliecināt, ka mašīna ir jāmazgā. Uzticam šo darbu Atvaram un netraucējam viņam ar padomiem. Tad pirms izbraukšanas no pilsētas uztankojamies un nofotogrāfējamies pie Metriņa. Šādi metriņi te ir katrā pilsētā.

IMG_3040

Ceļa sākumam izvēlamies izmest nelielu līkumu pa 128. šoseju, kas skaitās dikti ainaviska. Ir jau ar’ – gar vienu malu Kolorado upe, gar otru – klintis, vietām kanjons. Viss pa pirmo, un nemaz nav jākāpj ārā no mašīnas. Pēc tam seko četras stundas pa šoseju. Varam pētīt vietējo ražas novākšanas organizāciju un lauku laistītājus. Pamanu, ka pabraucam garām dinozauri kaulu bedrei, traki slavena vieta, kur reiz savā starpā kašķējās vieni no slavenākajiem dinozauru meklētājiem, bet mums nav laika tur piestāt. Vispār es biju aizmirsis par šādas vietas esamību.

IMG_3063

Pirmais pieturas punkts Soltleiksitijā ir galda spēļu veikals, es jau iepriekšējā dienā esmu sastādījis sarakstu ar sev vajadzīgajām precēm, diemžēl uz vietas ir tikai divas. Labi, ka tā, ja būtu viss, nezinu, kā būtu to attransportējis uz mājām. Un tad dodamies uz Jūtas dabaszinātņu muzeju. Te Ivars mūs kārtējo reizi apčakarē. Viņš mūs atved sazin kur, nākas izlīdzēties ar google maps, kas parāda, ka esam nieka 4 km attālumā no objekta. Esmu Ivarā vīlies.

IMG_3078

Izkāpjot pie muzeja, karstums gāž no kātiem un dodamies iekšā kondicionētās telpās. Muzejs ir ar uzsvaru uz dinozauriem un vietējo dinozauru bedri. Daudz informācijas, interaktīvu spēļu. Ja ir vēlme, var uzzināt visu par vietējo ģeoloģiju, izveidot pašiem savu Kolorado upi ar visiem līkumiem. Vietējie ir nolēmuši arī kaut kādā veidā atdarīt indiāņiem, un augšējais stāvs ir pilnīgi veltīts indiāņu stāstiem. Te var stundām skatīties filmas par viņu paražām un dzīvesstāstiem, var arī iziet ārā, bet tad jāpaņem līdzi biļete, citādi netiks atpakaļ un sanāks kā man. Ārā ir brīdinājums, lai uzmanās no čūskām un taka, kas ved uz leju.

IMG_3090

Kad muzejs ir izpētīts, dodamies uz centru uz Pēdējo Dienu Svēto baznīcu, kas celta tabernakula formā. Kuram no mums gan viņi nav uz ielas piesējušies, tagad mēs dodamies uz viņu pašu galveno midzeni. Džons Smits ir ar mums, un noparkojamies tieši pie Tempļa vārtiem. Pašā Templī jau neiesvaidīts netiks, bet dārzā pastaigāt gan ir ļauts. Ar kokiem viņiem viss ir kārtībā, ieejam arī viņu izstāžu hallē. Te ir tempļa modelis ar visu govju slaukšanas karuseli apakšstāvā. Smalki pavēstīts, kādēļ viņu patriarhs arī ir pieskaitāms praviešiem. Viņu grāmata parādīta kā Bībeles apgreids un nomaļas istabas, kurās stāsta par ģimenes vērtībām. Viņi laikam ir modernizējušies un atteikušies no daudzsievības propogandēšanas. Bet kad uzvelcies līdz augšstāvam, tevi tur sagaida Kosmoss un Jēzus. Mormoņi ir apaļās zemes piekritēji.

IMG_3100

Kad garīgums ir sasmelts spaiņiem un esam atkāvušies no laipnām jaunkundzēm, kas vēlas parunāties, varam doties uz pašu Sālsezeru. Nu jau pēc muzeja esam izglītoti, un šis tas vēl prātā aizķēries. Tas sanāk arī pa ceļam uz mūsu viesnīcu.

IMG_3112

Pa dambi aizbraucam līdz Antilopes salai un, izkāpuši pirmajā stāvvietā, varam skatīties uz īstu sālsezeru. Ūdens kā spogulis, pareizāk, sāls kā spogulis, tālumā daži cilvēki pa to pastaigājas. Mēs aizejam uz vien skatupunktu. Traki klinšains, un es sāku uztraukties par savām kurpēm. Indulim uzbrūk zirnekļi, bet visādi citādi viss ir okei. Paskatījies velkos atpkaļ uz stāvvietu, pārējie kāpj lejā pie paša ezera. Mani karstums ir piebeidzis, un es neraujos kaut kur iet. Pagaidu līdz šie izstaigājas.

Viesnīca ir okei, mēs te tikai nakšņosim, pat brokastis neēdīsim, jo Saules aptumsums mūs negaidīs. Celsimies agri, lai tiktu uz šosejas pirms korķiem un būtu visiem priekšā. Mūsu nākamais mērķis ir Reksburga.

The Age of Gold: The California Gold Rush and the New American Dream by H.W. Brands

The Age of Gold

Kaut kā pēdējā laikā mani ir pavilcis lasīt par jauno laiku vēsturi derīgo izrakteņu kontekstā. Arī šī grāmata ir nopirkta pāris gadus atpakaļ un mētājusies nelasīta. Kad pirku, ideja bija uzzināt kaut ko vairāk par Kalifornijas zelta drudzi. Iespējams, tas bija Tenant Creek zelta raktuvju apmeklējuma iespaidā.

Tātad, tālajā 1848. gadā vīriem bija ienācis galvā uzbūvēt gateri. Un ne jau nieka gateri, bet tādu, kuram ir pašam savs ūdensrats, kas darbinātu zāģus. Pa to pašu upi varētu pludināt baļķus un pa straumi lejā sūtītu jau kokmateriālus. Plāns tiešām nebija slikts, vienīgās nesaskaņas bija starp strādniekiem mormoņiem un viņiem pierīkoto pavāri. Tā tas bija līdz vienu dienu, būvējot ūdenskrātuves dambi, netika atrasts zelts. Viss jau vēl būtu labi, ja vīri būtu pa kluso ieguvuši zeltu un metuši mieru gaterim. Bet nekā, muti neviens neturēja, un jau pēc pāris dienām visas tuvākās apdzīvotas vietas jau zināja, ka ir atrasts zelts. Skaidrs, ka ar lopkopību vai zemkopību nevienam vairs nodarboties negribējās, visi gāja rakt zeltu. Lieki piebilst, kad ziņas nonāca līdz Vašingtonai, zelta atrašana jau bija apaugusi ar leģendām.

Autors tiešām ir veltījis laiku zelta drudža dalībnieku dienasgrāmatu izpētei un sniedz lasītājam iespēju palūkoties uz visiem šiem notikumiem no viņu perspektīvas. Pirmais un galvenais pārbaudījums visiem zeltračiem bija nokļūšana līdz Kalifornijai. Tai laikā no Austrālijas līdz turienei bija tikt drošāk un ātrāk, nekā, piemēram, no Vašingtonas.  Sauszemes ceļš bija ilgs un nogurdinošs, ceļotājiem nācās šķērsot tuksnešus un kalnu grēdas, tas arī ir laiks, kad Nāves ieleja ieguva savu nosaukumu.

Arī tikuši galā ceļotāji atklāja, ka zelts tur nemaz pa zemi nemētājas un tā iegūšanai bieži vien ir nepieciešamas diezgan nopietnas investīcijas. Pat ja tev izdevās atrast zeltu, tad ņemot vērā Kalifornijas norobežotību no pārējās pasaules, visas preces un ēdiens maksāja ļoti dārgi, un cilvēkiem sanāca knapi iztikšanai. Parastais bizness vienkārši nespēja funkcionēt, jo grūti bija pārspēt zelta vilinājumu, cilvēki vienkārši nevēlējās strādāt par kalpotājiem vai mežstrādniekiem. Kopumā daudzu un dažādu cilvēku interesanti dzīvesstāsti.

Trešdaļa grāmatas gan ir veltīta, manuprāt, visai garlaicīgam tematam, Kalifornijas štata dibināšanas nozīmei ASV vēsturē. Te nu tiek apskatīts gan pilsoņu karš, gan cīņa pret verdzību, gan konflikti ar Meksiku, gan dzelzceļa monopols, gan ietekmīgi politiķi, gan milzu spekulācijas. Lielākoties cik tas skar politiku, viss ir izkonspektēts no tā laika valdības sanāksmēm. Ja iesākumā tas viss ir vēl lasāms, tad pēc trīsdesmit lappusēm man kā ne ASV pilsonim tā padarīšana sāk garlaikot. Viens gan ir skaidrs – arī tad oligarhi valdīja pasaulē.

Grāmatai lieku 8 no 10 ballēm, domāju, ka autoram bija visas iespējas atrast vēl pāris interesantu zelta drudža notikumus.

img src=”http://farm7.static.flickr.com/6188/6126385201_88beb744fd_m.jpg” width=”158″ height=”240″ alt=”The Age of Gold”/

Under the Banner of Heaven by Jon Krakauer

Nopirku Singapūras lidostā. Tā kā ikdienā nākas nedaudz saskarties ar Mormoņiem, tad nolēmu izlasīt šamo grāmatiņu, kas stāta par viņu izcelsmes vēsturi. Mormonu grāmatas sarakstīšanas process ir tāds murgs, ka izbrīna cilvēki, kas tādam murgam spēj noticēt. Galvenā atziņa ir Mormonu grāmata ir sacerēta ar seju cepurē lūrot uz “peeking stoune”, tas kalpojis kā tulks.

Grāmata sastāv no divām daļām, viena mums stāsta par mormoņu vēsturi, kā radusies mormoņu grāmata, saskatīta cepurē. Kā mormoņi laika gaitā šķēlušies. Joseph Smith dzīvesstāsts, viņa daudzsievība, laišana pa kreisi, kas noveda pašu pie nāves un mormoņus uz Atlantu. Slavenais stāsts par zeltu, kas eņģeļu norakts kalna pakājē, lai Mormonisma piekritējiem pēdējās dienās būtu finanses. Un daudz citādu lietu, kam noticēt liekas nereāli.

Otra daļa vēsta mums par reālo mormoņu dzīvi, slepkavības uz ticības pamata, verdzību mormoņu vecajo korporācijās, nepilngadīgo izprecināšanu veciem vīriem. Komūnas un ko nozīmē ja tu sadomā mest mormonismam mieru. ASV pēdējos gados ir notikušas daudzas slepkavības, bērnu nolaupīšanas, kura pamatā ir bijusi kāda mormoņa brīva mormona grāmatas interpretācija. Šī daļa analizē tādu lietu, kā radikālisms reliģijā noved līdz slepkavībām, izvarošanām, seksuālai izmantošanai un pat nodokļu nemaksāšanai. Vispār baisi 9 no 10 ballēm.