Myth-Told Tales (Myth Adventures #13) by Robert Lynn Asprin

Mītu sērijas trīspadsmitā grāmata, kura satur veselus deviņus īsstāstus par Skīva un viņa draugu piedzīvojumiem. Tā kā autors ir piesaistījis savai sērijai vēl vienu autoru, tad šī grāmata kalpo par projektu, kas palīdzēs autoriem sastrādāties un turpināt Mītu sēriju. Tā vismaz tas bija iecerēts.
Stāsti ir visdažādākie, lasītājs var piedalīties Mašas kāzās, kuras ir ne tikai krāšņas, bet arī nedaudz bīstamas, ja esi sasaistīts ar vietējo mafiju. Var doties īstās princešu medībās, tas ir dzīties pakaļ princesei ar dresētiem drakoniem un, ja paveicas, tikt pie īstiem dārgumiem. Var iegūt nelielu ieskatu starpdimensiju skaistuma konkursā, kurā lielāka nozīme ir maģiskajam atbalstam, nevis skaistumam. Var mēģināt atrisināt supermārketa noslēpumu, no tā katru vakaru pazūd visas dienas laikā iekasētais zelts. Var pasapņot kopā ar Skīvu un Āzu aizspogulijā vai vienkārši pavērot, kā Spaidera ar Pūkiju nodarbojas ar reketu. Stāsti te ir katra gaumei, un arī to realizācijas līmenis atšķiras.
Nav tā, ka kāds stāsts te būtu izcils, pāris no viņiem ir labi, lielākā daļa viduvēji un pāris tādi ne pārāk. Visu šo stāstu patiesā jēga ir dot autoriem iespēju izvilkt Skīvu no viņa atvaļinājuma. Nav jau noslēpums, ka autors bija nolēmis sēriju pabeigt, ļaujot galvenajam varoņiem aiziet nosacītā pensijā. Taču, tā kā viņš pats acīmredzot līdz pensijai vēl nebija ticis un maizīti ēst gribējās, tika pieņemts lēmums sēriju turpināt. Īsteniem faniem šāds pavērsiens patika, bet man, ja godīgi, nē. Iedomājaties, es tālajā 2002. gadā jau reiz izlasīju visu sēriju, un biju pārliecināts, ka tajā ir tikai divpadsmit grāmatas. Taču šogad nolēmis vēlreiz pārlasīt šīs grāmatas sev par pārsteigumu atklāju, ka manas prombūtnes laikā grāmatu skaits ir pieaudzis vēl par sešām grāmatām.
Šīs grāmatas galvenais mīnuss ir tas, ka to nav iespējams lasīt, neizlasot visu iepriekšējo sēriju. Lai arī stāsti nav zemē metami, tomēr bez iepriekšējo grāmatu konteksta, tie nav saprotami. Tādēļ, ja neesi lasījis iepriekšējās, ar šo nemaz nesāc.
Pie plusiem varu ieskaitīt tikai grāmatas mazo lapaspušu skaitu un veiksmīgu jaunā autora debiju mīta sērijā.
Grāmatai lieku 7 no 10 ballēm. No kurām viena plusā tiek likta tikai tādēļ, ka esmu izlasījis visu sēriju, un šī grāmata nelec ārā no sērijas rāmjiem. Pats sev secinu, ka jebkura grāmatu sērija (izņemot Diskzemi) ar laiku kļūst garlaicīga un apnicīga, sevišķi, ja lasa visu uzreiz pēc kārtas. Varbūt tur slēpjas autora talants, ka ļauj lasītājam tik labi iedzīvoties savā pasaulē, ka pietiekoši ilgu pavadot tajā laiku, lasītājs to sāk uztvert par kaut ko ikdienišķu?