Kārtējā Diskzemes grāmata, šķiet kāda 30+ grāmata, kuru es jau esmu izlasījis par šo pasauli. Grāmatas autors jau vairākus gadus slimo ar Alcheimera slimību un loģiski, ka katra nākamā grāmata viņam rodas ar grūtībām. Šo grāmatu viņš ir nodiktējis, jo pašam ar rakstīšanu vairs lāgā nevedas.

Tātad šī ir ceturtā grāmata, kas veltīta raganas Tiffany piedzīvojumiem. Ja iepriekšējos viņa cīnījās pret elfiem, Hiver un pašu Ziemas iemiesojumu, tad tagad viņas pretinieks ir daudz netveramāks, tāds kā visa raganiskā pretinieks, sen miruša inkvizitora dvēsele, kas nespēj rast mieru, kamēr vēl kāda ragana staigā pa Diska virsu. Viņš mājo kādā paralēlā pasaulē un laiku pa laikam atgriežas, lai cīnītos pret raganām, aptumšojot ļaužu prātus un iznīcinot raganas. Viņa vārds ir Cunning Man, viņš jau daudzas reizes ir patriekts no Diska, bet vienmēr atrod viedu kā atgriezties.

Tiffany savā novadā ir kļuvusi par pilntiesīgu raganu, nodarbojas ar lauztu kāju ārstēšanu, vecu cilvēku apkopšanu un citām raganām svarīgām lietām. Ir tikai viena problēma – nomirst vecais Barons un ar jauno nemaz nav tik viegli sadzīvot. Tam visam pa vidu maisās vēl Jaunā barona Jaunā līgava un Cunning Man. Protams, ka viņai ir lielie izpalīgi Nac Mac Feegles, kas izrādās prot ne tikai salauzt lietas, bet arī salikt viņas atpakaļ.

Grāmata tiek pozicionēta kā tīņiem domāta, tam nu es negribētu piekrist, jo sākums ir reti nežēlīgs, lai gan, ja tīnis katru vakaru skatās raidījumu „Degpunktā”, tad diezin viņš te kaut ko vēl nedzirdētu par cilvēku ļaunumu izlasīs. Autors mēģina pastāstīt mums savu domu, kādēļ cilvēki, kas dzīvo mums blakām, reizēm kļūst pavisam citādi neiecietīgi, ļauni un kādēļ ļaužu bars rīkojas kā bars. Kāpēc cilvēki vajā tos, kas ir nedaudz citādāki nekā viņi paši. Skaidra lieta arī par to, cik grūti mūsdienu raganai ir izdzīvot pilsētā.

Interesanti, ka grāmatā parādās arī tēls no Diskzemes pašiem pirmsākumiem, meitene, kas vēlējās kļūt par burvi. Mēs uzzinājām tikai to, ka viņu uzņēma burvju Akadēmijā, tomēr par to , kas notika tālāk, mūs neviens neinformēja. Tad lūk šajā grāmatā mēs to uzzinām.

Kopumā grāmatai lieku 8 no 10 ballēm. Sākums tāds dīvains, izskatās, ka autors nav īsti izštukojis, uz kuru pusi stāstu virzīt un lasās kā pa celmiem. Tomēr pēdējās divās trešdaļās viss ir okei. Cerams, ka Pratchett paspēs uzrakstīt vēl kādu grāmatu.

Tiffany tagad jau ir 11 gadi un ir pienācis laiks doties uz burvju skolu. Labi, raganām nemaz nav skolu, viņas veic apmācību kādas pieredzējušas raganas uzraudzībā. Ja jau viss noritētu gludi, tad noteikti autors nemaz necenstos rakstīt grāmatu. Diskzemes pasaulē ir parādījies radījums Hiver (Spiets), kas mīl parazitēt kāda cilvēka smadzenēs, izmantojot tās savām vajadzībām. Tā nu izrādās, ka vienas no piemērotākajām smadzenēm pieder tieši Tiffany. Uzzināt kā tas viss beidzās var tikai izlasot grāmatu pašam.

Autors turpina savu noveļu sēriju, kas domāta pusaudžiem. Joprojām ir sastopama patīkama ironija, par tēmu, kas patiesībā ir bērni un kāds ir viņu domāšanas stils. Tiek parādīts arī, ka topošās raganas patiesībā ir tādi paši bērni un pusaudži kā pārējie, katrs ar savām vājībām un īpatnībām.

Atšķirībā no Harija Pottera stāstu sērijas, šeit visa darbība notiek daudz jautrākā gaisotnē. Grāmatu varoņu problēmas ar katru grāmatu nekļūst arvien milzīgākas un globālākas. Jā, tās ir nopietnas, bet tās nebūt neietekmētu visas pasaules likteni. Šīs problēmas lielākoties ir personīgas, arī galvenais problēmu vaininieks ir lielākoties pati Tiffany. Un protams Nac Mac Feegle tautiņa ir galvenā jautrības radītāja.

Grāmatai lieku 10 no 10 ballēm. Šī gan nav pārtulkota latviešu valodā, bet vajadzētu.

This toad had once been a lawyer (a human lawyer; toads manage without them) who’d been turned into a toad by a fairy godmother who’d intended to turn him into a frog but had been a bit hazy on the difference. Now he lived in the Feegle mound, where he ate worms and helped them out with the difficult thinking.

‘I’ve told you, Mr Anybody, that just having your name written down is no problem at all,’ he said. ‘There’s nothing illegal about the words “Rob Anybody”. Unless, of course,’ and the toad gave a little legal laugh, ‘it’s meant as an instruction!’

None of the Feegles laughed. They liked their humour to be a bit, well, funnier.