Viena no klasiskajām mīklām, kas rosina laterālo domāšanu. Daži jau noteikti atbildi zinās, bet tiem, kuri lasīs uzdevumu pirmo reizi, būs interesanti.
Cilvēks melnā, melnās kurpēs, melnās biksēs, melnā mētelī, melnos zābakos, melnu cepuri, melniem cimdiem, melnā maskā, melniem matiem un ar melnām slēpotāja brillēm. Viņš iet pa ielas vidu, laternas ir izslēgtas, nav gaismas logos, mēness nespīd. Viņam pretī brauc melna mašīna ar izslēgtām gaismām. Tomēr melnās mašīnas vadītājs pamana melno gājēju un paspēj apstāties. Kā?
Šī grāmata ir autora mēģinājums pastāstīt lasītājam par to, kas notika naktīs Eiropā no sešpadsmitā līdz septiņpadsmitajam gadsimtam.
Pirms šīs grāmatas izlasīšanas ar šādu tēmu man bija nācies saskarties visai nedaudz. Lielākoties priekšstats par eiropiešu dzīvi naktī bija veidojies no dažādas daiļliteratūras. Tādējādi mans priekšstats bija sekojošs: noriet saule, lielākā daļa cilvēku noskaita vakara lūgšanu, lien gultā, ja ir vēlme uztaisa kādu bērnu un mostas līdz ar saules lēktu. Daļa cilvēku pa naktīm zog un laupa, prostitūtas piepelnās. Protams, sapratu, ka šāds uzskats ir visnotaļ sekls un tādēļ nolēmu savas zināšanas šajā jomā padziļināt.
Grāmatu autors ir sarakstījis balstoties uz dažādiem tā laika avotiem, autobiogrāfijām, avīzēm, cilvēku dienasgrāmatām. Arī stāstījumu diez vai ir iespējams nosaukt par ļoti aizraujošu. Standarta pasniegšanas metode, tiek pasniegts fakts, fakta pierādīšanai tiek izmantots citāts no kādas personas dienasgrāmatas, piemests vēl kāds avots un gatavs. Trūkst nedaudz paša autora iesaistīšanās, viņu praktiski nejūt, ir tikai faktu gūzma. Jāatzīst, ka fakti tomēr ir sasistematizēti pa tēmām un strukturēti.
Daži no šīs grāmatas faktiem. Neviens nēģeru geto Amerikā noziedzības līmenī nestāv līdzās tā laika Parīzei, Londonai vai Amsterdamai. Cilvēka dzīvība naktī tajā laikā bija nevērtīga, tevi varēja nogalēt par jebko. Labi arī mūsdienās tas notiek, tomēr mums no upes katru nakti neizzvejo desmit līķus.
Ugunsgrēki tā laika pārapdzīvotībā bija reāla nelaime visai pilsētai vai ciemam. Ja sāka degt viena māja, tad neviens nezināja, kur uguns apstāsies. Protams, bija arī ļaudis, kas dedzināja ļaunprātīgi, tos parasti pēc tam, ja atrada, dedzināja dzīvus. Bija ļaudis, kas mīlēja izlaupīt degošas mājas.
Vakarā pirms gulētiešanas bija jāapsver jautājumi, cik daudz sveces es varu atļauties iztērēt, ķerot gultā blusas, blaktis un utis. Tajos laikos sveces bija dārgs prieks, sevišķi bišu vaska. Arī gultā lielākoties gulēja visa ģimene kopā, un, ja kāds bija atnācis ciemos, tad arī tas.
Ja tu vakarā aizdzēries krogā, tad tava varbūtība pālī atnākt mājās veselam bija diezgan maza. Pilsētā parasti šādus vīrus aplaupīja, laukos tev bija jāzina no galvas viss ceļš uz mājām, lai nenoslīktu kādā grāvī vai nesalauztu bedrē kājas. Ir ideja, ka spēle paslēpes un ķērājos ir agrākos laikos bērniem iemācījušas pazīt savu apkārtni jebkurā laikā.
Miega īpatnības – mūsdienās cilvēks vakarā noliekas kā baļķis un guļ līdz rītam. Tad miega struktūra bija interesantāka, tā vismaz var spriest pēc dienasgrāmatām un folkloras. Cilvēki gāja gulēt ap deviņiem vakarā aizmiga, ap divpadsmitiem viņi pamodās un kādu stundu rosījās, tad atkal likās gulēt un gulēja līdz rītam. Arī mūsdienu cilvēkam, ja novieto apstākļos bez mākslīgā apgaismojuma, miega struktūra kļūstot tāda pati.
Fascinējoši likās apraksti par iešanu uz tualeti naktī. Tādām lietām protams bija domāts naktspods, ja tāds nebija vai bija slinkums meklēt, tad nokārtošanās nākamā vieta bija kamīns, cita opcija bija atvērt logu. Kāds holandietis savām mazajām vajadzībām izmantojis savas koka tupeles, tā vismaz viņš raksta savā dienasgrāmatās.
Ieguvu daudzus citus interesantus faktus par maskuballēm, nakts briesmoņiem, kā pareizi aizbarikādēt durvis pret zagļiem, kā reaģēt uzbrukuma gadījumiem, nakts sardzi, augstmaņu izpriecām, mākslīgā apgaismojuma veidiem, ubagu dzīvi utt.
Šo grāmatu ieteiktu lasīt tikai tiem, kurus šis temats interesē. Citādi samērā sausais pasniegšanas stils var atsist visu lasītvēlmi. Citāts seko citātam, pēc teksta seko atsauces uz izmantoto materiālu 70 lapaspušu garumā. Pats es grāmatai lieku 8 no 10 ballēm, tieši par šo fundamentālo izpētes darbu.
Ods, it kā sīks kukainis, bet nepatikšanas naktsmierā garantē. Dzīvoju mājā, kurai ir pagrabs, kas nodrošina odiem jauku vairošanās vidi. Tad nu viņu aktivitātes periods ir no maija līdz oktobrim. Logu vaļā turēt nevar, tad šamie salido uz dzīrēm, kur galvenais ēdiens esmu es. Saprastu iekož paēd un miers, nē viens ods tavu roku naktī var apstrādāt ne sliktāk kā suns. Arī šonakt neskatoties uz lietus intensitāti viens traucēja naktsmieru. Vainīgais gan tika nogalināts, taču šaubos vai oda nāve atsvēra man nodarīto morālo kaitējumu.
Cīņās ar odiem esmu nonācis pie secinājumiem:
Vislabāk palīdz aizvērts logs, tad šamie netiek iekšā un var niknumā kost stiklā.
Odu atbaidītājs, tas uz kura uzliek odus atbaidošo plāksnīti, nestrādā vispār, ir novēroti odi, kas sēž netālu no agregāta.
Ultraskaņas agregāts, kas atbaida odus arī nestrādā regulē kā gribi, pērkot tādu tikai pakāsīsi naudu.
Vēl ir iespēja nopūsties ar repelentu, bet diez vai pie ķīmijas smakas kāds spēj aimigt.
Vislabāk ir strādāt ar ienaidnieku individuāli tos metodiski apsitot.
