Navigate / search

Good Omens by Neil Gaiman and Terry Pratchett

goodomens

Tā stunda ir situsi, vēl tikai nedēļa un pienāks pasaules gals. Par to gan patlaban zina tikai Debesu kancelejā, Elles birokrāti un, protams, tie kas ir lasījuši „The Nice and Accurate Prophecies of Agnes Nutter, Witch”. Uz zemes ir parādījies Antikrists – 11 gadus vecs puisēns, uz viņu gan Debesis, gan Elle liek lielas cerības, jo stāv rakstīts, ka līdz ar Antikrista atnākšanu, pār zemi jās četri Jātnieki, kuru vārdi ir Karš, Bads, Iekarotājs un Nāve. Eņģeļiem un Dēmoniem beidzot tiks dota iespēja pierādīt, ka tieši viņi ir vislabākie. Vienīgie, kurus šāda notikumu gaita neapmierina, ir dēmons Crowley (zināms arī kā čūska, kas kārdināja Ievu) un eņģelis Aziraphale (bijušais paradīzes vārtu sargātājs). Šie personāži ir bijuši kopā ar cilvēci jau no pašiem tās pirmsākumiem un ir savā veidā to iemīlējuši.

Šis nu ir viens garadarbs, kas nav saistīts ar DIskzemi, tādēļ piegāju ar zināmu skepsi, kas izpaudās pusgadu marinējot nelasītu grāmatu plauktā. Īsumā sakot grāmata ir laba satīra, par Elles, Paradīzes un Apokalipses tēmu. Dzīvē tiek izvilktas visas iespaidīgās klišejas, kas vien ir sastopamas – pravietojumi, kas 100% piepildās, labie eņģeļi un sliktie dēmoni, kas ieved cilvēkus pazudināšanā, TV pravieši un visam pa virsu „stāv rakstīts koncepcija”.

„It was then that Marvin got religion. Not the quiet, personal kind, that involves doing good deeds and living a better life; not even the kind that involves putting on a suit and ringing people’s doorbells; but the kind that involves having your own TV network and getting people to send you money.”

Tomēr, paskatoties dziļāk , ir redzams, ka autors mums vēlas pateikt, ka, lai uz zemes būtu labais un ļaunais, nekādi eņģeļi un dēmoni nav nepieciešami. Cilvēks viens pats ar to ļoti labi tiek galā. Pat dēmoni atzīst, ka neviens dēmons tūkstots gados neaizdomāsies līdz tādiem briesmu darbiem, kādus cilvēks spēj sadarīt slikta garastāvokļa iespaidā.

Armagedons cilvēkus nemaz neinteresē, tā ir vairāk Debesu un Elles iekšējā lieta. Gan eņģeļi gan dēmoni to redz kā labu iespēju pamatīgi izkauties un noskaidrot, kurš tad visumā ir visstiprākais. Ja Zemei tā rezultātā jāiet bojā, tad tas nevar būt par traucēkli, jo stāv taču rakstīts, ka tā tam jānotiek (neticat? Palasiet Jāņa Atklāsmes grāmatu, Bībelē pēdējā). Tas viss norāda, ka arī dievišķās radības ir naskas uz pravietojuma izpildīšanu nemaz nepadomājot, vai man tas ir vajadzīgs. Antikrists Ādams gan šajā jomā izrādās īsts cilvēks.

Grāmata pēc sava vēstījuma man ļoti atgādināja mūsdienīgas M.Tvena „Vēstules no Zemes” . Protams, „īsteni ticīgam” cilvēkam, šī grāmata liksies zaimu un melu pilna, tādēļ labāk nepērciet, sadedziniet uzreiz krāsnī 10 dolārus. Pārējiem iesaku, pats lieku 10 no 10 ballēm.

Thief of Time by Terry Pratchett

Esat kaut ko dzirdējuši par Vēstures mūku ordeni? Neesat, nav jau arī nekāds brīnums, tas ir visslepenākais Diskzemes ordenis. Viņu galvenais uzdevums ir rūpēties, lai visiem pietiktu laika. Ir skaidri zināms fakts, ka, piemēram, biržā laiks vienmēr pietrūkst, bet jūrā zivīm viņš ir bijis nebijis. Tad nu Vēstures mūki rūpējas par to, lai laiks būtu sabalansēts. To viņi nodrošina ar speciāliem rīkiem, latviski to sauktu vārpstiņa, kas tin laiku no nākotnes pagātnē un arī nedaudz uzkrāj.

Viens no galvenajiem tēliem ir Džeremijs (Jeremy), cilvēks kura mūža aicinājums ir pulksteņi, viņš zina visu par pulksteņiem un cenšas izveidot visprecīzāko pulksteni pasaulē. Šo viņa tieksmi izmanto Auditori, viņiem ir pieriebies, ka cilvēki ienes pasaulē nenoteiktību un nav iespējams visu uzskaitīt. Viņi saprot, ka ideāli precīzs pulkstenis, kas spēs izmērīt visuma tikšķēšanu, Visumu arī apstādinās.

Protams, ka pret šāda pulksteņa izveidi iebilst Nāve, kas ir spiests iejaukties, ne jau pats, bet liekot to darīt savai mazmeitai. Uz Ankh-Morpork pulksteņa apstādināšanai tiek nosūtīti arī divi Vēstures mūki Lobsang un Lu-Tze.

Grāmata ir no noveļu cikla, kas veltītas Nāvei. Šajā gan Nāve vairāk parādās kā veco tradīciju glabātājs, mēģina motivēt Apokalipses jātniekus, kuri ir pārāk pieķērušies cilvēkiem. Viņš pat ir gatavs salīgt mieru ar piekto jātnieku, kurš aizgāja pirms viņi kļuva slaveni, Ronnie Soak, bet tagad strādā piena biznesā.

Autors kā vienmēr ir humora pilns un palīdz lasītājam saprast Lu-Tze Sētnieka ceļu un to, cik svarīgs ir Pirmais likums. Grāmatu izlasīju vienā piegājienā no vāka līdz vākam. Neteiktu, ka ir labākā no Pratchetta darbiem un tādēļ lieku 8 no 10 ballēm. Ja jau lasa šo sēriju, tad ir jāizlasa obligāti, lai saprastu kas ir Laiks.

‘Hah! Kids today, where do they get their education? The first stroke is from the ground to the air, lad. That makes a nice hole in the air for the main lightning to come down. Look for the glow. We’ve got to be giving the road plenty of sandal by the time it reaches the clouds. You holding up okay?’

Maskerade by Terry Pratchett

Kārtējā Diskzemes cikla „pasaku grāmata” no cikla, kas veltīta raganu piedzīvojumiem. Jau sākot lasīt grāmatu kļūst skaidrs, ka autoram nu nepavisam nepatīk opera un viss kas ar to saistīts. Stāsts ir ironija par Operas spoku. Operas spoks ir klasisks mīl un rūpējas par Operu, taču šad tad nogalina arī pa Operas darbiniekam. Raganām savukārt ir nākusi atklāsme, ka ar divām raganām kārtīgam raganu sabatam ir par maz un vajag trešo, kura ceptu desiņas un grieztu maizi. Tā nu ir sanākusi ka potenciālā ragana ir aizmukusi, lai kļūtu par operas solisti, vai vismaz solistes balsi.

Tā nu arī grāmatā arī viss risinās kā operā. Neviens nesaprot, kas tiek dziedāts, galvenais, lai smuka mūzika. Arī mirušiem pēc nāves pietiek laiks garām atvadu scēnām un runām. Pats Nāve gan parādās reti tikai tad, kad kāds nomirst. Žurku ķērājs tapa pagodināts pēc viņa atnāca Žurku nāve.

Par grāmatu dodu 9 no 10 ballēm, man jau ar opera diez ko daudz nepatīk un autora ironija likās saprotama.

Citāts:
“Well, basically there are two sorts of opera,’ said Nanny, who also had the true witch’s ability to be confidently expert on the basis of no experience whatsoever. ‘There’s your heavy opera, where basically people sing foreign and it goes like “Oh oh oh, I am dyin’, oh, I am dyin’, oh, oh, oh, that’s what I’m doin'”, and there’s your light opera, where they sing in foreign and it basically goes “Beer! Beer! Beer! Beer! I like to drink lots of beer!”, although sometimes they drink champagne instead. That’s basically all of opera, reely.”

Hogfather by Terry Pratchett

Diskzemē pie bērniem nebrauc Ziemassvētku vecītis ar ziemeļbriežiem, bet gan Hogfather (Vepratēvs), kuram kamanās iejūgti seši kuilēni. Izrādās, ka šī lieta neiet pie sirds Visuma Auditoriem, kuri noalgo slepkavu, kas nogalinās Hogfather. Hogfather noejot no skatuves, kādam ir jāpilda viņa pienākumi, un šos pienākumus uzņemas Nāve.

Grāmata man šķiet ir labākā no sērijas, ko esmu lasījis. Tik ironiski jautru apcerējumu par Ziemassvētku tēmu un visu ar to saistīto nekad nebiju lasījis. Mans top varonis šajā grāmatā ir Žurku nāve, mazs žurkas skeletiņš ar savu izkaptīti, māk pateikt tikai SQUEAK, taču ir ļoti apķērīgs. Protams figurē Zobu fejas, kuras rūpējas, lai zobu skaits sakristu ar izdoto naudu, kājas sēnīšu rūķītis un zeķu iznīcinātājs. Lieku grāmatai 10 no 10 ballēm.

Citāts:
“You may think of us as … the Auditors.
‘Really? What is it you audit?’
Everything.”

Soul Music by Terry Pratchett

Grāmata ir no Diskzemes sērijas. Jauns druīdu muzikants Dions Selins ieradies Ankh-Morpork veidot savu mūziķa karjeru. Tur iepazinies ar muzicējošu trolli un rūķi, nopirtcis burvju ģitāru, nodibina savu Rock-Group. Pamazām visa pilsēta ieciklējas uz roku, sāk pirkt ādas mantijas utt.

Otra sižetiskā līnija ir par Nāvi. Nāvei sākas personības krīze, viņš pametis darbu un iestājas Ārzemju Leģionā (Kluch Foreign Legion), lai visu aizmirstu. Tā kā pasaule bez nāves nevar pastāvēt, viņa vietu automātiski ieņem viņa mazmeita, kura starp citu netic pat zobu fejām.

Grāmatiņa kā jau visas no šīs sērijas man patīk. Patīk tās idejas, sendviči ar ceptu žurku, zobu feja, kura par zobu atstāj 50 centus. Novērtēju 8 no 10 ballēm.

Citāts: “It is said that whosoever the gods wish to destroy, they first make mad. In fact, whosoever the gods wish to destroy, they first hand the equivalent of a stick with a fizzing fuse and Acme Dynamite Company written on the side. It’s more interesting, and doesn’t take so long.”

Mort by Terry Pratchett

Kārtējā Diskzemes grāmata. Šis ir pirmais stāsts sērijā, kas veltītas Nāvei.

Nāve ir tikpat reāls Diskzemes personāžs kā bruņurupucis A’Tuin (uz kura muguras turas Diskzeme) vai Core Celesti iedzīvotāji Dievi. Nāvei ir neliels hobijs, viņš cenšas dzīvot kā cilvēks. Viņam ir neliela māja ar dārzu ārpus telplaika, kabinets un dzīves mērītāju novietne. Viņam ir arī pameita Izabella.

Morts, jeb pirlnajā vārdā Mortimers, pēc tēva un visu radu domām ir nekur nederīgs jauneklis, kurš neko neprot un uzdod pārāk daudz jautājumu. Mortu nolemj iekārtot par mācekli, vienalga kādā arodā. Tā nu sanāk, ka Mortu par savu mācekli izvēlas pats Nāve.

Iesākumā mācekli Nāve ņem līdzi darbā, lai puika redz arodu darbībā. Izrādās, ka Nāve pati cilvēkus nenogalina, viņas uzdevums ir izvadīt dvēseli uz citu pasauli. Kāda ir šī pasaule? To nezina arī pati Nāve.

Un tad pēkšņi Nāve visus darbus uzgrūž Mortam un pats aiziet beztermiņa atvaļinājumā. Morts jau pirmajā darba naktī salaiž lietas grīstē un Diskzemē izveidojas divas konfliktējošas realitātes. To iemesls ir meklējams Sto Lat princeses Keli nenomiršanā.

Šajā grāmatā Nāve tiek parādīta pavisam citā gaismā. Ja “The Colour of Magic”, Nāve bija atainota kā ļaunatminīgs radījums ar emocijām, tad šeit nāve ir pati racionalitāte, būtne bez emocijām, kas cenšas saprast cilvēkus.

Interesanti ir arī Nāves ikdienas aspekti, mājkalpotājs Alberts, kurš uztur kārtībā māju un prot cept olas ar bekonu, Zirgs Binky nāves darba transporta līdzeklis, parasts dzīvs zirgs. Un Nāves tendence visu veidot Melnos toņos. Grāmatā Nāve vienmēr runā ar CAPS LOCK burtiem. Kopā vērtēju grāmatu ar 9 no 10 ballēm.

“- “Pardon me for living, I’m sure.”
– NO-ONE GETS PARDONED FOR LIVING.”

%d bloggers like this: