Bonk: The Curious Coupling of Science and Sex by Mary Roach
Par ko gan autors ar rakstīt, ja viņš jau ir uzrakstījis grāmatu veltītu līķiem un grāmatu veltītu spokiem. Skaidrs, ka vienīgais jēdzīgais atlikušais temats ir sekss. Tad nu viena daļa no šī temata, precīzāk seksa zinātniski pētnieciskajai vēsturei un pielietotajām metodēm šī grāmata ir veltīta.
Apskatīts ir plašs tematu spektrs, sākot ar seksa zinātniskās izpētes pirmsākumiem, kas no malas vairāk izskatās pēc amatieru porno uzņemšanas mēģinājumiem, pasākumu vadošā zinātnieka mājas bēniņos. Vesela nodaļa tiek veltīta jautājumam vai sieviete var gūt orgasmu no mašīnas un nelielam ieskatam šo mašīnu izgudrotāju dzīvēs. Protams, neiztiek arī bez orgasma jautājuma apskatīšanas un tā iespējamā ietekme uz auglību. Dāņu cūkkopji uzskata, ka, ja sivēnmātes apsēklošanas procesā viņai tiek nodrošināta labsajūta, tad sivēnu skaits palielinās pa 6%. Cik nopratu, tad ar cilvēkiem neviens šādus eksperimentus nav veicis. Tiek apskatīti arī dažnedažādi impotences novēršanas līdzekļi, lai gan psihiatri sūrojoties, ka līdz ar Viagras parādīšanos daudzi veči vairs nepievēršot uzmanību impotenci izraisījušajiem psiholoģiskajiem faktoriem. Un ap grāmatas vidusdaļu autore lasītājam pavēsta, kā viņa zinātnes vārdā kopā ar savu vīru nodarbojušies ar seksu datortomogrāfā.
Jāatzīst, ka izvēlējos šo grāmatu balstoties uz faktu, ka visi iepriekšējie autores darbi man šķita tīri labi lasāmi, labi joki, daudz interesantu faktu. Jāatzīst, ka arī šī grāmata nemaz neatpaliek, arī te ir labi joki un interesanti fakti, un galvenais – atbilde uz jautājumu, kur zinātnieki rauj saviem eksperimentiem cilvēkus, izrādās, tie visi ir brīvprātīgie. Izrādās, ka arī mūsdienās seksa psihologiem (jeb kā nu viņus tur sauc) ir grūti iegūt valdības finansiālu atbalstu saviem pētījumiem. Tādēļ viņiem jāslēpjas aiz pētījumu programmām, kas saucas „Zīdītāju seksuālā uzvedība” utml.
Kopumā grāmatu vērtēju kā labu un izglītojošu. Dodu 9 no 10 ballēm. Ieteiktu tomēr maziem bērniem lasīt nedot.
PS. Vislabāk patikās stāsts par Kanādas zirgu policiju. Šo vadība bija nolēmusi izstrādāt 100% uzticamu testu, lai noteiktu, katra policista seksuālo orientāciju. Eksperimentā tika izmantots agregāts, kas noteica acu zīlītes izplešanās pakāpi. Ideja sekojoša, ja cilvēks uzbudinās viņa acu zīlītes paplašinās. Tā nu viņiem rādīja dažādas fotogrāfijas un mērīja acu zīlītes. Tomēr ideju nācās atmest, jo daļai testa dalībnieku acis paplašinājās uz zirgiem. Ne jau tāpēc, ka viņi priekšroku dotu dzīvniekiem, bet gan tādēļ, ka acu zīlīšu izplešanās intensitāte ir atkarīga no krāsām fotogrāfijā.