Navigate / search

Global Catastrophic Risks by Martin J. Rees (Author), Nick Bostrom (Editor), Milan Cirkovic (Editor)

Global catastrophic risks

Ikdienā diezgan bieži nākas sastapties ar interesantām ziņām. Ar apbrīnojamu regularitāti tiek publicēts, ka pēc pārdesmit gadiem ar varbūtību 1:52’000 Zemē ieskries asteroīds iznīcinot visu dzīvo vai Visums, iespējams, ir pilns ar miniatūriem melnajiem caurumiem, vai Saule drīz (pēc 5 miljardiem gadu) kļūs par sarkano gigantu un aprīs zemi, vai Globālās sasilšanas sekas mūs iznīcinās, vai kārtējais supervulkāna izvirdums kavējas jau 50’000 gadus, vai mākslīgais intelekts būs cilvēkam naidīgs (Matrix tak visi redzējāt), vai CERN ar savu hadronu paātrinātāju atbrīvos vakuuma enerģiju. Nerunājot par teroristiem, nanotehnoloģijām un biotehnoloģijām. Cilvēks ir interesants kukainis, viņš pēc savas dabas nespēj izvērtēt riskus objektīvi. Viņa smadzenes papriekš uztver iespējamos zaudējumus un tikai tad varbūtības. Tā kā šajā jomā esmu diezgan parasts cilvēks un arī man reizēm patīk spekulēt ar dažādiem Armagedona scenārijiem, sākot ar Bībeles klasisko un beidzot ar supernovas sprādzienu Saules sistēmas apkaimē, tad es vienkārši nevarēju noturēties nenopircis šo grāmatu.

Grāmata pēc savas būtības ir eseju krājums, kas apskata visus augstāk minētos cilvēces bojāejas scenārijus un ne tikai tos. Grāmata ir rakstīta kā nopietns zinātnisks darbs, katru no esejām ir sarakstījis speciālists. Kā jau tādiem darbiem pienākas, iesākumā viss tiek skaidri definēts, noteikti rāmji ko un kā apskatīs, un tikai tad sāk apskatīt iespējamos cilvēces gala vaininiekus.

Otrā nodaļa lasītāju iesilda ar standarta katastrofām, kas notiks pēc miljardiem gadu, laikam lai nesatraucas (Saules sistēmas bojāeja, paātrināta visuma izplešanās, sadursme ar Andromēdas galaktiku, zvaigžņu evolūcijas apstāšanās un melno caurumu laikmets).

Tālāk, laikam lai atbiedētu lasītāju, pavisam tiek runāts par cilvēku kā sugas izzušanu evolūcijas procesā, lai šo eseju saprastu pilnībā lasītājam būtu vēlams būt ģenētiķim pēc amata.

Ceturtā nodaļa veltīta dažādām apokaliptisko ideju sludinātāju grupām, tās ir tikai trīs. Tādas, kas uzskata, ka pēdējās dienas jau ir bijušas, pēdējās cilvēces dienas ir tagad un pēdējās dienas vēl būs, bet drīz.

Piektā nodaļa mums pastāsta kā cilvēks novērtējot riskus, kas nav ikdienišķi, visu parasti salaiž dēlī, jo ir par slinku, lai analizētu katru situāciju, ekstrapolēt ir vieglāk, plus aizspriedumi, plus random skaitlis izsakot lietas cipariski.

Sestā nodaļa veltīta globālajām katastrofām no antropā skata punkta. Labākā sadaļa ir spriedumi par Fermi paradoksu „Kur viņi ir?”(ja eksistē augsti attīstīts civilizācijas, kādēļ mēs neuztveram viņu signālus, varbūt civilizācija nekad nepaspēj attīstīties tik tālu, lai sāktu Visuma apguvi?), to ir vērts izlasīt.

Septītā un astotā nodaļa domāta īstiem matemātiķiem un aktuāriem jeb „System based risk analysis” un „Catastrophes and insurance”, es viņas vienkārši pāršķirstīju.

Devītā nodaļa veltīta sabiedrībai un tam, kā tās uztver katastrofas. Jautājumi, cik jūs būtu gatavi maksāt papildus nodokli, lai glābtu, iespējams, 100’000 cilvēku dzīvības?

Desmitā nodaļa interesanta, esmu Discovery veselu čupu ar filmām par šo problēmu redzējis – supervulkāni. Apskatīti iepriekšējo supervulkānu izvirdumi, to sekas, noteikts iespējamais biežums un paspekulēts, kas notiktu ar cilvēci, ja teiksim Yellowstone dabas parks pēkšņi uzietu gaisā.

Vienpadsmitā nodaļa veltīta asteroīdu un komētu briesmām. Nekā jauna pateikts netiek, šo tēmu jau saprot pat pirmklasnieki, vienīgi nedaudz piezemētāk ar vidējiem forumu speciālistiem un ar statistiku pamatotāk.

Divpadsmitā nodaļa veltīta Saules izvirdumiem (Ja skatāmies uz filmu „Knowing”, tad saliekot visu formulās (tās tur ir), redzam, ka nekas traks nenotiktu, ja nu vienīgais Eurosportu vairs pa saķiku neredzētu). Kosmiskie stari no supernovas gan varētu iznīcināt visu civilizāciju mierīgi. Labs arguments šī riska pretiniekiem ir – „tas nekas, ka nav pagātnes novērojumu, jo notikuma iestāšanās gadījumā dzīvu novērotāju nepaliktu”.

Trīspadsmitā nodaļa veltīta Globālajai sasilšanai. Apskatītie iespējamie sasilšanas cēloņi un teorijas, pamācoši.

Četrpadsmitā nodaļa veltīta modīgam tematam – epidēmijām un pandēmijām. Nodaļu lasīju tieši, kad BBC paziņoja par cūku gripas risku. Labs ieskats vēsturē – tuberkuloze, mēris, sifiliss, malārija, holēra, nedaudz par HIV un gripu. Un dažādi scenāriji par iespējamām nākotnes superslimībām. Sapratu, ka uztraukumam nav pamata, kad jaunā supergripa parādīsies, vienīgā cerība ir, ka tā ātrāk izbeigsies dēļ savas efektivitātes nekā spēs izplatīties.

Piecpadsmitā nodaļa veltīta AI (Artificial intelligence) – būs tas naidīgs cilvēkam vai nebūs. Tāds filozofisks aprakstiņš, kas norāda, ka cilvēkiem draudzīgums vai naidīgums tomēr būs pašiem jāuzprogrammē. Jautājums, kas ir naidīgs, kas ir apziņa, kas ir intelekts un inteliģence utt. Vērts palasīt.

Sešpadsmitā nodaļa veltīta dažādām mūsdienu tehnoloģijām jeb riskam, ka tikai neuzeksperimentējam paši savu galu. Te nu ir hadronu akselerators, pašreplicējošies roboti un Fermi paradokss.

Septiņpadsmitā nodaļa sociālais sabrukums, šis nu ir tas cilvēces bojāejas veids, kuru mīl zinātniskās fantastikas autori – anarhija pēc kodolkara utt.

Astoņpadsmitā nodaļa veltīta iespējamam kodolkaram, kodolziemai, pašreizējam kodolarsenālam un ko darīt, lai vienudien sevi paši neuzspertu gaisā.

Deviņpadsmitā nodaļa veltīta kodolterorismam, sasaucas ar iepriekšējo paragrāfu, bet terorisms jau cilvēcei pašai draudus nerada.

Divdesmitā nodaļa veltīta biotehnoloģijām – sintezēti vīrusi, patogēni, vakcīnu izstrāde pašu radītajām slimībām un kā tās kontrolēt, jo, ja būs iespēja kādam uzveidot slimību, kas potenciāli izpļaus visu cilvēci, kā šo iespēju ierobežot.

Divdesmit pirmā nodaļa mums stāsta par nanotehnoloģiju briesmām, kā apturēt nanorobotiņus no pasaules iznīcināšanas, kādi ir iespējamie ieroču veidi balstīti uz nanorobotiem utt. Interesanta lasāmviela.

Divdesmit otrā nodaļa veltīta totalitārismam, tas laikam tur iekļauts politkorektuma dēļ, vai lai nebūtu acīte – nezinu.

Grāmatai kopumā dodu 10 no 10 ballēm bez vārda runas. Domājams, ka tā nepaliks tikai kā vienreiz izlasīta un nolikta plauktā. Kad atkal kāds sāks vaimanāt par gripas pandēmiju, asteroīdiem – zemes iznīcinātājiem vai CERN projektiem, izvilkšu ārā un palasīšos par tēmu, lai atsvaidzinātu zināšanas.

Grāmatas mājas lapa.

Intelektuāls jautājums LXVI jeb par visai aktuālu tēmu

Skatos, pērnnedēļ katrs sevi cienošs blogs ir uzrakstījis vismaz vienu rindkopu par AKKA/LAA, youtube.com un embedošanu. Sanāk, ka nedaudz iepalieku no aktualitātēm. Bet tas nekas, es esmu izdomājis jautājumu, kas visus šos tematus aptvers.

Tātad iedomāsimies hipotētisku situāciju – kāds Latvijas blogeris nelegālajā youtube.com ir savācis 100 videoklipu embedošanas linkus. No tiem 99 ir par tēmu: kā es ar draugiem dzēru, gāju pirtī, vizinos ar kruto mašīnu, bet viens ir Coldplay videoklips. Tomēr blogeris ir arī viltīgs, viņš savai lapai ir uzrakstījis skriptiņu, kas šos 100 embedotos youtube.com video rāda random secībā (ideja – ekrāniņš viens, bet katru reizi rādās cits embedotais video). Kādu dienu AKKA/LAA pārstāvis, iegājis šajā blogā, ierauga Coldplay videoklipu! Skaidrs, ka lietu tā atstāt nevar, tiek nolemts to parādīt priekšniekam, bet tavu brīnumu, tagad video lodziņš rāda kā blogeris vizinās ar kruto mašīnu, pēc tam kā blogera suns grauž čību.

Tagad jautājums. Pieņemam, ka embedotie video tiek jaukti random. Cik video būtu jānoskatās AKKA/LAA pārstāvim, lai varbūtība, ka nākamais parādīsies Coldplay videoklips, pārsniegtu 0.5?

Intelektuāls jautājums LXIII jeb ir randoms vai tomēr nav

random

Jautājums pavisam vienkāršs. Vai zemāk esošā skaitļu virkne ir random vai tomēr nav? Ja ir random, tad kādēļ? Ja nav, tad arī kādēļ?

0000001010101000000000000101000001010000000100100010001000100101100101010

1010101010100100100000000000000000000000000000000000001100000000000000000

0011010000000000000000000110100000000000000000010101000000000000000000111

1100000000000000000000000000000000110000111000110000110001000000000000011

0010000110100011000110000110101111101111101111101111100000000000000000000

0000001000000000000000001000000000000000000000000000010000000000000000011

1111000000000000011111000000000000000000000001100001100001110001100010000

0001000000000100001101000011000111001101011111011111011111011111000000000

0000000000000000010000001100000000010000000000011000000000000000100000110

0000000001111110000011000000111110000000000110000000000000100000000100000

0001000001000000110000000100000001100001100000010000000000110001000011000

0000000000001100110000000000000110001000011000000000110000110000001000000

0100000010000000010000010000000110000000010001000000001100000000100010000

0000010000000100000100000001000000010000000100000000000011000000000110000

0000110000000001000111010110000000000010000000100000000000000100000111110

0000000000010000101110100101101100000010011100100111111101110000111000001

1011100000000010100000111011001000000101000001111110010000001010000011000

0001000001101100000000000000000000000000000000000111000001000000000000001

1101010001010101010100111000000000101010100000000000000001010000000000000

0111110000000000000000111111111000000000000111000000011100000000011000000

0000011000000011010000000001011000001100110000000110011000010001010000010

1000100001000100100010010001000000001000101000100000000000010000100001000

0000000001000000000100000000000000100101000000000001111001111101001111000

Group Theory in the Bedroom, and Other Mathematical Diversions by Brian Hayes

Group theory in Bedroom

Uz reiz vēlos pateikt, ka grāmatā nav neviena vārda par grupveida seksu guļamistabā. Autors šajā grāmatā ir apkopojis esejas par matemātikas tēmu. Šīs esejas savulaik tikušas publicētas „American Scientist” rubrikā Computing Science.

Tā kā visas esejas ir savstarpēji nesaistītas, tad visa grāmata uzreiz nemaz nav obligāti jālasa. Tā darīju arī es, katru vakaru izlasīju vienu vai divas esejas. Eseju saturs ir visdažādākais, sākot no veciem pulksteņiem un beidzot ar matrača grozīšanu. Visas vieno tas, ka ikdienišķām lietām tiek parādīta to pamatā esošā matemātika. Pasniegšanas veids – vienkāršā valodā tiek pasniegtas sarežģītas lietas. Gadījumā, ja tomēr neko neesi sapratis, vismaz uzzini pāris interesantus faktus.

Man personīgi visinteresantākās likās nodaļas, kas apskatīja jautājumus: Vai vispār ir iespējams gadījuma skaitļu ģenerators? Ģenētiskā koda informācijas kodēšanas metodes? Kāda skaitīšanas sistēma labākā binārā vai ternārā? Kas ir vienādība?

Bez visā tā, ka uzzināju daudzus un dažādus faktus un dažus jaunus procesu izskaidrojumus, uzzināju arī uz kā bāzēta teorija, ka pasaulē eksistē tikai viens vienīgs elektrons. Tas gan bija netieši pieminēts, bet šis jautājums mani nomocīja labu laiku.

Grāmatai viennozīmīgi dodu 10 no 10 ballēm, sakarīgs, saturīgs izklāsts un ir lasāms pat nespeciālistam. Ja ne cits ieguvums, tad vismaz varēsi paspīdēt, ka kuba formas matraci var pagriezt 25’852’016’738’884’976’640’000 veidos un e^(π*SQRT(167)) nav vis 262’537’412’440’768’744, bet gan 262’537’412’440’768’743.999999999999250.

Grāmatas mājas lapa.