10. jūnijs (Centerpark – Waldburg – Ravensburg)

Šodienas plānā mums atkal ir staigāšana, bērni nav pārāk lielā sajūsmā, bet nevar jau visu dienu akvaparkā ar’ sēdēt. Iekožam brokastis, sasienam pauniņas bez pārspīlējumiem, jo staigāsim pa civilizētām vietām. Tā kā mašīnu vakar atstājām stāvlaukumā visi kopā, tad arī atrodas uzreiz un braucam uz mūsu pirmo pieturvietu Waldburg.

Waldburgā, redz, esot viena pils, par kuru tiekot likti augsti vērtējumi un rakstīti jūsmīgas atsauksmes. Tā nu mums ir par visu varu jāredz. Pati pilsētiņa ir visnotaļ sīka, bet virs tās kalna galā tad uzbūvēta Valdburgas pils, no kuras savulaik, visa apkārtne tika pārvaldīta. Lai tiktu pilī no sākuma ir jāuzkāpj kalnā, iespējas ir dažādas – mēs izvēlamies taciņu, kas ved gar kalna maliņu, šad tad ieved mežā un tā lēnām raušoties esam pie pils vārtiem.

Ieejam iekšpagalmā pie vietējiem saimesļaudīm noskaidrojam, kur pirkt biļetes un dodamies tur. Biļešu pārdevējs mums ne tikai pārdod biļetes bet arī iekopē audiogidu vācu valodā. Mēs gan mēģinām atteikties sākumā, bet vienu tomēr esam spiesti paņemt. Uzparikti iekārtoju uz pleca tā, lai īpaši netraucē un dodamies skatīties pils dārgumus.

Te savulaik šeptējuši dažāda līmeņa aristokrātiņi, kas laika gaitā lēnām izsitušies pat līdz grāfiem, daži apslaktējuši episkus zemnieku daudzumus (par to gan ekspozīcijā neatradu ne vārda!). Bet ja godīgi, tad pilī apmeklēšanas vērta ir iespēja uzkāpt uz jumta tornīša un apskatīt apkārtni, viss pārējais ir nu tā filleris, ja vien neesi Waldburgas dinastijas entuziasts.

Te ir bijis savulaik viens traks mednieks, kas šāvis visu, kas kustas, un rezultātu izbāzis. Redzama iespaidīga buķeļu ragu kolekcija un autentiska aristokrātu gulta ar kožu saēstu deķi.

Man reti tā gadās, bet šoreiz nākas atzīt – nebija vērts sperties šurp. Visādu gaiteņu un koridoru pētīšanai nebija ne vainas, pat atradām vietējās kapellas balkoniņa ieeju, taču reizēm ar to vien ir par maz. Atdodu tā arī neizmantoto audiogidu, pasēžam pagalmā apskatām, vai kaut ko neesam palaiduši garām un kāpjam lejā.

Nākošais pieturas punkts mums ir spontāni izvēlēts Rāvensburga. Par to visi ir dzirdējuši kaut vai no puzlēm. Labi, ka tā šepat blakus un tālu nav jābrauc. Mums ir “paveicies”- esam uztrāpījuši uz tirgus dienu. Mašīnu noparkoju kādā iepirkšanās centrā un izskatās, ka tepat ir arī pilsētas centrs. Tirgus ir pa visu vecpilētu, var apskatīties kliņģeru piedāvājumu. Iegriežamies arī slavenājā pužļu ražotāja veikaliņā, bet muzeju gan neapmeklējam. Tad lēnā garā velkamies pa ielu uz priekšu, ieejam grāmatu bodē, novērtējam situāciju, šo to nopērkam.

Saprotam, ka vajag kaut ko arī iekost, beigās piestājam vienā saldējuma bodē, kas sola paštaisītu saldējumu. Varat tikai minēt, kurš izvēlējās visnegaršīgāko, jo gribēja pamēģināt. Lavandas salčuks ir kaut kas līdzīgs lavandas ziepēm. Pārējiem gan bija tīri smeķīgs, bet ar mani mainīties neviens nevēlējās. Pēc tam vēl nedaudz pastaigājamies un dodamies uz auto, lai brauktu mājās.

Šovakar pirms akvaparka mums ir boulings. Legolandē tas bērniem dikti iepaticies un nākas vien īrēt celiņu. Visiem ir jautri līdz brīdim, kad Armandam sāk neiet, tad mums ir neliela reidžošanas izrāde. Bet tas jau pieder pie lietas. Tad laiks akvaparkam, peldplēve vēl nav sākusi augt. Mums jau tagad varētu teikt ir jau pašiem savs skapītis, un aizvainojums, ja kāds cits tai numurā jau kaut ko ielicis. Pa lielam visi dodas uz upi, kura, šķiet, te varētu būt arī galvenā atrakcija.