Navigate / search

The Science of Discworld IV: Judgement Day by by Terry Pratchett, Ian Stewart, Jack Cohen

Judgement day

Lai arī par cik lielu Diskzemes grāmatu sērijas fanu es sevi neuzskatītu, šo grāmatu es būtu palaidis garām, ja vien mans emails mani neinformētu par tās iznākšanu. Lieki piebilst, ka grāmata pēc pāris minūtēm jau bija iegādāta un sagatavota lasīšanai.

Diskzemē viss notiek kā vienmēr – burvji veic neattaisnotus eksperimentus, kas var iznīcināt visu pasauli, dažādu reliģiju pārstāvji plēšas par to, kura dievs patiesībā ir radījis pasauli. Kādu dienu eksperimentā ar L-telpu no Apaļās pasaules uz Diskzemi tiek nejauši atteleportēta bibliotekāre. Lai viss būtu vēl nopietnāk, sākas tiesu darbi par to, kuram īsti pieder Apaļā pasaule. Omniešiem, kuri uzskata, ka viņu dievs ir visu radītājs vai burvjiem, kas to radījuši. Zinātniskajā daļā tiek dots vispārējs ieskats ticības rašanās konceptā, un ar ko zinātne atšķiras no reliģiskas ticības. Pēc būtības tiek apskatīti dievi, visums un viss pārējais.

Teikšu kā ir – Prečets vairs nav tas; ja agrāk šajās grāmatās vismaz puse bija par burvju piedzīvojumiem Apaļajā Zemē (mūsu Zemē), tad tagad tās ir knapi pārdesmit lapaspuses. Arī tās ir vairs nav tajā līmenī, kas agrākajās grāmatās. Par to man patiesi sāp sirds, jo esmu liels Prečeta daiļrades cienītājs, un esmu izlasījis praktiski visas viņa grāmatas. Bet nu jāsamierinās ar to, ka Alcheimera slimība nav nekāda pastaiga parkā.

Ian Stewart un Jack Cohen tekstos nav kur piesieties, kā vienmēr izcili labi sarakstīti, brīnišķi piemēri un virspusējs problēmas izklāsts. Autori arī droši norāda uz zinātnes pamatproblēmām un neizpētītajām vietām. Nemaz nenoliedz, ka zinātnieki daudz kļūdās, tomēr šīs kļūdas ir progresa veicinātājas. Var jau teikt, ka standarta kreacionisti pret ateistiem darbs. Es gan domāju, ka to izlasot iegūs abu pušu pārstāvji. Lai gan rūdīts burtiskās Bībeles interpretācijas piekritējs noteikti šo grāmatu uztvers kā Krusta karu pret kristiešiem. Tomēr viņu rakstītais nebija tas, kas pamudināja mani iegādāt šo grāmatu, mani vairāk interesēja Diskzemes daļa.

Kopumā lasīt var, bet es Diskzemes daļu es liktu pie švakākajām, kas šajā sērijā lasīts. Stāsts pats par sevi nekāds, un nezinu vai autors maz pats to ir rakstījis. Pat lords Vetinari nav tāds kā citās grāmatās. Vienu vārdu sakot – viena vienīga vilšanās. Grāmatai lieku 6 no 10 ballēm. Protams, salīdzinājumā ar citiem Prečeta darbiem.

Unseen Academicals by Terry Pratchett

Unseen academicals

Gaidīju, gaidīju un beidzot sagaidīju! Jaunākā Terry Pratchett grāmata, kas veltīta Diskzemes sērijai. Senajā pilsētā Ankh-Morpork futbols vienmēr ir bijis lielā cieņā. Šī spēle vienmēr ir piesaistījusi līdzjutējus, gadījuma skatītājus un karsto uzkodu tirgotājus. Šad tad skatītājiem izdodas redzēt bumbu, reizēm pat tiek gūti vārti. Bumba var būt jebkas – lupatās ievīstīts koka gabals, skārda bundža vai spēlētāja galva (ja vārti tiek gūti ar galvu, tad tos ieskaita galvas bijušajam īpašniekam). Viss jau šajā senajā tradīcijā būtu jauki, ja vien Ankh-Morpork tirāns nebūtu šo spēli neoficiāli aizliedzis. Tomēr kā jau jebkurā modernā sabiedrībā, komandu spēlēm ir liela piekrišana. Pat tirāns ir spiests mainīt savas domas un pacelt futbolu jaunā līmenī. Tātad futbols atdzimst tikai ar jauniem noteikumiem, bumbu nedrīkst aiztikt ar rokām, nekādu nažu, slepkavību laukumā un nekādas maģijas. Un par jaunā futbola idejas nesējiem ir izvēlēti Unseen University burvji. Skaidra lieta, ka ne visi ar šādu notikumu pavērsienu ir apmierināti.

Šī grāmata, iespējams, būs pēdējā Diskzemes ciklā. Terry Pratchett kā zināms slimo ar Alcheimera slimību, kura progresē diezgan ātri, un diez vai mums ir cerības sagaidīt nākamo grāmatu par Diskzemi. Lai nu kā, grāmata ir izlasīšanas vērta, autors sev raksturīgo humoru nav zaudējis un viņa joki joprojām nav saucami par pliekaniem. Kā vienīgo atšķirību no citām grāmatām var minēt tikai to, ka Nāve šeit parādās tikai reizi otršķirīgā epizodē.

Grāmata ir veltīta tādam kultūras fenomenam kā sports, līdzjutēji un komandu spēles. Kā jau visās grāmatās, kurās minēta Ank-Morpork, tiek apskatīta dažādu rasu līdzāspastāvēšanas problēma. Tādēļ var droši teikt, ka, lai arī sastopam dažus jau pazīstamus tēlus, galvenais uzsvars tiek likts uz jaunajiem tēliem – goblinu vārdā Nutt, puisi, kuram patīk futbols Trev un Unseen University Nakts virtuves darbiniece Glenda. Goblins tiek izmantots kā centrālais tēls rasu sadraudzībai un ne tikai tam. Trev ir leģendāra futbolista dēls, kas apsolījis mātei nespēlēt. Glenda tiek izmantota kā prototips tiem cilvēkiem, kas aizspriedumu un vecāku „gudrību” ietekmēti, labprāt redz statisku apkārtni un paredzamu dzīvi. Nu un protams visus viņus vieno futbols, Glenda ir līdzjutēja, Trev vēlētos spēlēt futbolu un Nutt ir ģeniāls taktiķis.

Kopumā grāmatai lieku 9 no 10 ballēm. Patīkami redzēt, kā Ankh-Morpork pilsēta un tās iedzīvotāji ir attīstījušies, nekas no iepriekšējām cikla grāmatām netiek aizmirsts. Dažādi sīkumi, kas tiek pieminēti garāmejot ļauj atsaukt atmiņā iepriekšējo grāmatu sižetu. Iespējams, ka, lai grāmatu saprastu labāk būtu vēlam izlasīt arī pārējās 30+ sērijas grāmatas.

The Last Hero by Terry Pratchett, Paul Kidby

Šī ir pēdējā grāmata no Rincewind cikla, es gan ceru, ka ar laiku būs vēl, jo šī sižeta līnija man personīgi patīk visvairāk.

Sen senos laikos varonis Mazda nozaga uguni no dievu Cori Celesti (vieta kur mīt Diskzemes dievi). Tagad pēdējie palikušie varoņi Cohen the Barbarian, Caleb, Boy Willy, nolemj atdot to dieviem atpakaļ. Patiesībā viņi ir nolēmuši, ka pēdējais varoņdarbs būs dievu uzsperšana gaisā ar pašdarinātu bumbu. Protams, lai varenie darbi neaizietu nebūtībā, līdzi tiek paņemts menestrels, kura uzdevums ir aprakstīt varoņu dzīvi sāgā.

Taču ir viens bet – iznīcinot dievus, iznīks maģija un, pazūdot tai, pazudīs visa pasaule. Kas mums parasti negribot nodarbojas ar pasaules glābšanu? Pareizi – Rincewind. Ankh-Morpork patricietis Vetinari steigšus rīko ekspedīciju uz Cori Celesti, lai atturētu varoņus no viņu varoņdarba. Par transporta līdzekli kalpos Leonard of Quirm izgudrotais un vadītais lidaparāts, uz drakonu bāzes operējošs trīsvietīgs kosmosa kuģis, ar kura palīdzību teorētiski iespējams nokļūt jebkurā Diska vietā. Leonardo ir da Vinči prototips – jauks, nekaitīgs izgudrotājs, kura hobijs ir kara mašīnu projektēšana, tikai kā prāta eksperiments, nekas daudz – skices, šķērsgriezumi un sanumurētas detaļas. Kā trešais līdzi lidojošais ir sardzes pārstāvis Carrot.

Neieteiktu šo grāmatu lasīt kā pirmo no Diskzemes grāmatām, labāk ievērot hronoloģiju. Bet tie, kuriem šie personāži nav sveši, grāmatas smalko humoru spēs izbaudīt pilnībā. Man personīgi vislabāk patika Evil Harry, profesionāls ļaundaris, kurš zina varoņu Likumus un arī pats tos ievēro. Kā saka varoņi – labākais ļaunais lords visā Diska vēsturē. Taču laiki ir mainījušies – īsti varoņi pazūd, tagad Evil Harry vairs nevar būt drošs, ka viņa slepenās durvis aizbēgšanai kāds nebūs nobloķējis. Profesionalitāte varoņu lietā ir zudusi, milzu nezvēri ir aizsargājami un tādus nogalinot var arī pats atrauties. Varoņi saprot, ka viņiem uz Diska vairs nav vietas.

Tā kā šī grāmata ir ilustrētā novele, tad atsevišķs bonuss ir jaukās ilustrācijas gan Leonardo skices, gan varoņu attēli. Grāmatai lieku 10 no 10 ballēm.

Citāts:
“Too many people, when listing all the perils to be found in the search for lost treasure or ancient wisdom, had forgotten to put at the top of the list ‘the man who arrived just before you’.”

Eric by Terry Pratchett

Tā nu sanācies, ka arī mana nākamā lasāmā grāmata ir par Diskzemi. Šis stāsts pēc būtības ir parodija par Faustu, Illiādu, pasaules radīšanu un Elli.

Trīspadsmit gadīgs demonologs izsauc dēmonu, taču dēmona vietā viņam aplī parādās burvis Rincewind. Protams, ka ar trīs vēlēšanos izpildi nekas prātīgs nesanāk, taču izceļošanās pa pasauli sanāk pamatīga.

Visam pie vainas izrādās elles dēmonu neapmierinātība ar savu jauno vadītāju, kas nolēmis, ka ir jāatsakās no sentēvu metodēm, tas ir liesmām. Un jāpievēršas progresīvām mocīšanas metodēm, taču pirms tās uzsākt visiem jāiepazīstas ar drošības noteikumiem. Tā nu ellē lielākā mūžības daļa tiek tērēta noteikumu lasīšanā, kas dzen izmisumā gan dvēseles, gan dēmonus.

Grāmatele tīri normāla lieku 8 no 10 ballēm.

Citāts:
“The book Eric uses to summon his demon has the title Mallificarum Sumpta Diabolicite Occularis Singularum, or the Book of Ultimate Control. But note the initials.”

The Last Continent by Terry Pratchett

Kārtējā grāmatiņa par burvja Rincewind piedzīvojumiem Diskzemē. Kā cilvēkam, kas nesen atgriezies no Austrālijas ceļojuma, man šī grāmata vienkārši ir tuva sirdij. Last Continent patiesībā ir Austrālijas ironisks apraksts ar visiem dialogiem, kur iestarpināts slavenais Austrālijas iedzīvotājiem raksturīgais teiciens: “No worries!”, kas, starp citu, ātri pielīp.

Bibliotekārs ir saslimis – ir bojāts viņa morfiskais lauks (tas, kas notur mūs mūsu izskatā). Viņa izveseļošanai nepieciešams uzzināt Bibliotekāra vārdu. Izrādās, to zina tikai Rincewind, kurš atrodas XXXX kontinentā. Neredzamās Universitātes burvji nejauši, meklējot atbildīgo par ģeogrāfijas katedru, nonāk uz vientuļas tropiskas salas pagātnē. Salā ir viss ko cilvēks/burvis var vēlēties – cigarešu koki, kokosrieksti, un tur dzīvo Evolūcijas dievs.

Rincewind savas dienas vada klejojot pa XXXX kontinentu, kuru bez aborigēniem, kas uzbrūk pie pirmās sarunas par jauko laiku, skorpioniem, čūskām un indīgām medūzām. Tomēr Rincewind vienmēr izdodas atrast gan ūdens bedri vakarā, gan sviestmaizes zem akmeņiem. Izrādās, ka viņam ir jāizlabo ziepes, ko sastrādājuši viņa kolēģi pagātnē. Jāpanāk, lai XXXX beidzot nolīst lietus. Protams, ka Rincewind nenotic ķenguram (kas organizēja Rincewinda ēdienreizes un naktsmītnes) un izvēlas standarta pieeju laisties lapās, pa ceļam sastopot gan „krūmu” reindžerus, lielceļa laupītājus, kas karo par sienu, piedalās aitu cirpšanas sacensībās un tiek nepatiesi apsūdzēts aitas nozagšanā.

Grāmata ir vienkārši super, ja cilvēks bijis Austrālijā, tad daudzas lietas pielec uzreiz, parādās arī daži kultūras aspekti , kurus tu nemaz neesi ievērojis. Te kā labākais ir minama slavenā zirgu zagļa Neda Kellija glorificēšana, kuru veiksmīgi parodē Rincewind notiesāts aitu zaglis un kuru visi mudina mukt un performēt „last stand”, lai būtu ko rakstīt vēstures grāmatās. Grāmatai dodu 9 no 10 ballēm.

Citāts:
“When You’re Up to Your Ass in Alligators, Today Is the First Day of the Rest of Your Life.”

Interesting Times by Terry Pratchett

Burvis Rincewind mierīgi vada savas dienas silto zemju salās, kurās nonāca grāmatas Soucery beigās. Ēd kokosriekstus, Bagāža izklaidējas ķerstot haizivis. Taču, kad salu apmeklē amazones Rincewind pēkšņi ar burvestības palīdzību tiek atvilkts atpakaļ uz Neredzamo Universitāti (Unseeen University). Iemesls ir pavisam triviāls no Pretsvara kontinenta atnākusi ziņa, ka Ankh-Morpork valdniekam pēc iespējas ātrāk uz turieni jānosūta savas Varenais Burvis. Neviens no esošajiem negrib doties uz turieni un Rincewind tiek izvēlēts kā braucējs.

Grāmatā pirmoreiz parādās burvju dators Hex, nekā sevišķa – skudras skraida pa trubiņām, pele un daudz lietas, kas kustās un griežas. Hex vadoties pēc dotajām instrukcijām, māk sastādīt nepieciešamās burvestības, kas darbojas.

Nonācis pretsvara kontinentā Rincewind atklāj, ka no viņa tiek gaidīts varoņdarbs. Sarkanā armija ir gatava veikt revolūciju un tai nepieciešams vadonis, kas nogalinātu imperatoru un nodot visu varu tautas komitejas rokās.

Tek sastapts arī Choen (Diskzemes vecākais un ievērojamākais vadonis), viņš ir savācis sev Ordu ar kuras palīdzību veikt lielāko laupīšanu pasaules vēsturē. Orda sastāv no pieciem varoņiem, kas kā saka Choen sevī ietver 500 gadus varoņu-barbaru pieredzi. Viņi ir nolēmuši iet pensijā uzurpējot varu Pretsvara kontinentā. Un protams galvenais ļaunais tēls virs vezīrs Lord Hong, kurš ir perfekts visā- šahā, pūķa laišanā, zobenu kalšanā un poēmu rakstīšanā.

Sastopam arī Twoflouwer, kas patiesībā visu šo putru ievārījis, uzrakstot grāmatiņu “Ko es darīju savā atvaļinājumā”.

Grāmata būtībā ir ironizēšana par senās Ķīnas kultūru, kur cilvēki dzīvo pēc instrukcijām. Revolucionāriem, kuriem galvenais ir lozungi. Birokrātiju – galvenais, lai ir papīri. Tas viss kopā lasot rada Jums patiešām “Interesantus laikus” Lasīju pa ceļam no Londonas uz Dubaju. Novērtēju 8 no 10 ballēm.

Citāts:

“I know about people who talk about suffering for the common good. It’s never bloody them! When you hear a man shouting “Forward, brave comrades!” you’ll see he’s the one behind the bloody big rock and the one wearing the only really arrow-proof helmet!”

Sourcery by Terry Pratchett

Runā, ka Diskzemē burvji nedrīkst ielaisties ar sievietēm, lai tas viņus neatrautu no maģijas studijām. Patiesībā tas ir drošības mehānisms, lai pasaulē nesavairotos brīnumdari burvju vietā. Lieta sekojoša, burvja astotā dēla astotais dēls kļūst par brīnumdari. Tā nu ir sanācis, ka Diskzemē šāds Brīnumdaris arī parādās. Sava tēva vadīts, puika vārdā Coin, kļūst par pašu galveno burvju Arhikancleru un paziņo, ka burvestības vietā pasaulē valdīs brīnumi. Pasaulē lielā apjomā sāk parādīties maģija un arī burvji, kurus pirms tam kopā turēja sabalansēta reitingu sistēma, tagad ir katrs par sevi un protams vēlas kļūt galvenais.

Galvenajam stāsta varonim Rincewind ar neklājas viegli, iesākumā viņš kļūst par zagtās Arhikanclera cepures īpašnieku, kura pavēl viņam doties uz Klatch kontinentu, lai atrastu burvjus, kas spētu cīnīties pret Brīnumdara diktātu. Pa ceļa iepazīstam Cohen meitu Conina, gribēja kļūt par frizieri, bet kļuva par varoni. Nijel – varonis astmatiķis, pašmācības ceļā izlasījis grāmatu, kā dažās dienās kļūt par varoni un ar šo lietu nodarbojas jau trīs dienas. Bagāža – lieta pati par sevi, uzticīga saimniekam un neiznīcināma. Creosote – Krēza prototips, bagāts alkoholiķis, švaks dzejnieks, kurš mīl stāstīt, kā viņa vectēvs sācis ar nieka dārgakmeņu maisiņu, burvju lampu un lidojošu paklāju un kļuvus bagāts.

Grāmatai dodu 9 no 10 ballēm, lasījās viegli, darbība risinās saistoši, personāži kļuvuši daudz detalizētāki un humors neatkārtojas.

Citāts:
“Of course, Ankh-Morpork’s citizens had always claimed that the river water was incredibly pure. Any water that had passed through so many kidneys, they reasoned, had to be very pure indeed.”

The Light Fantastic by Terry Pratchett

Iepriekšējā grāmata beidzās ar kritienu no diska malas atrodoties pirmajā Krull kosmosa kuģī Voyager. Varētu domāt viss grāmata un stāsts beidzies, bet nekā. Viss turpinās Rincewind galvā atrodas viena no senākajām burvestībām, kas neparko negrib Disku pamest un izmaina realitāti, tā nu aparāts nogāžas neparastā mežā, kurā atrodami gan runājoši koki, gan piparkūku māja. Debesīs parādās zvaigzne, lielākā nekā parastās un virzās tā tieši uz Diskzemi. Pasauli no iznīcības spēj glābt tikai Rincewind, taču viņš pats par to nav sajūsmā. Toties par visu sajūsmā ir optimistiskais tūrists Twoflouwer

Papildus grāmatā ievērības cienīgi ir: Cohan – vecākais un slavenākais diskzemes varonis, 80 gadis vecs bezzobains večuks, taču profesionālis. Druīdu akmens superdators, kurš jebkurā laikā tev var pateikt patreizējo gadalaiku.

Kopumā vērtēju ar 8 no 10 ballēm. Šī grāmata sniedza vēl plašāku ieskatu Diskzemes ģeogrāfijā, galveno varoņu rakstura īpašības ir labāk izstrādātas. Jauka ironija par pasaules galu un tūrismu.

“’It can’t be software incompatibility – the Chant of the Trodden Spiral was designed for
concentric rings, idiot . . .’
‘I say fire it up again and try a simple moon ceremony . . .’
‘. . . all right, all right, nothing’s wrong with the stones, it’s just that the universe has gone wrong,
right? . . .’”

The Color of Magic by Terry Pratchett

Šī ir Diskzemes cikla pati pirmā grāmata un pirmā no Rincewind sērijas. Nezinu vai autors vēlas mūs iepazīstināt ar visu Disku, taču kopā ar caurkritušu burvi Rincewind un pirmo diskzemes tūristu Twoflouwer to apceļojam. Diskzeme ir pasaule diska formā, kuru uz savas muguras tur 4 ziloņi, kas stāv uz lielā pasaules bruņrupuča A’Tuin muguras.

Twoflouwer ir pirmais Diskzemes tūrists. Viņa kuģis ierodas lielākajā Diska pilsētā Ankh-Morpork ar kasti zelta – tēriņiem. Viņš vēl nezina, ka šajā pilsētā pat mazs bērns spēj sajust zeltu no liela attāluma. Twoflouwer noalgo Rincewind par savu gidu un piedzīvojumi sākas.

Twoflouwer, pretsvara kontinenta iedzīvotājs, ir nelabojams optimists, kas uzskata, ka parunājoties visu var atrisināt. Rincewind savukārt ir audzis pilsētā un ir pesimists, kurš uzskata, ka problēmas vieglāk ir risināt ātri skrienot. Autors iepazīstina mūs arī ar Diska Varoņiem (to galvenais uzdevums ir apzagt tempļus un glābt jaunavas), Wyrmberg Drakonu pavēlniekus un Krull valsti, kas atrodas uz paša Diska malas.

Atsevišķs personāžs ir Bagāža, Twoflouwer mantu lāde ar kājiņām, izgatavota no brīnumķirša, lojāla pret saimnieku un naidīga pret pārējiem. Ievērības cienīga ir arī Nāve, kas nekādi nespēj sagaidīt Rincewind dzīves beigas.

Kā jau gadās liela cikla pirmajās grāmatās, autoram personāži vēl nav īsti izstrādāti. Vietām redzamas nelielas pretrunas ar vēlākajām grāmatām, bet stāsts ir aizraujošs un ironisks. Novērtēju 7 no 10 ballēm.

“Let’s just say that if complete and utter chaos was lightning, he’d be the
sort to stand on a hilltop in a thunderstorm wearing wet copper armour and
shouting ‘All gods are bastards’.”