Navigate / search

Wartorn: Resurrection by Robert Asprin, Eric Del Carlo

Wartorn

Kādā tāltālā zemē atrodas kontinents, kas sadalīts Ziemeļos un Dienvidos. Sen senos laikos, te ir atradušās varenas impērijas, taču pēc kārtējā kara no impērijām nekā pāri nepalika un izveidojās desmitiem neatkarīgas pilsētvalstis. Protams, pēc tam sekoja vēl daudzi citi kari, tomēr tie vairs nebija tik postoši līdz šim brīdim. Kādas pilsētvalsts diktators un mags vārdā Matokin ir nolēmis iekarot visu zināmo pasauli un sāk ar pāris Ziemeļu pilsētvalstīm.

Šī jaunā globālā konflikta notikumi lasītājam tiek pasniegta no vairākiem notikumu dalībnieku skatu punktiem. Pirmais un nozīmīgākais ir Dardas – sen miris militārs ģēnijs, kura dvēsele atsaukta atpakaļ. Viņa motīvi ir vienkārši, noturēties pie jaunatgūtās dzīves pēc iespējas ilgāk, atbrīvoties no magu kontroles un nodrošināt to, lai karš nekad nebeigtos. Bryck –dramaturgs, kurš kara rezultātā zaudējis savu dzimto pilsētu un nu nodarbojas ar diversijām, lai sagrautu Matokina impēriju no iekšienes. Raven – mags māceklis, kas tiek nosūtīts militārās izlūkošanas uzdevumā uz Dardas štābu. Aquint – pieredzējis kontrobandists, nu strādā par iekšējās pretizlūkošanas speciālistu un, protams, izmanto visas iespējas lai tiktu pie papildus ienākumu avotiem, galu galā karš ir iespēja nopelnīt.

Tā nu lasītājs var izvēlēties skatupunktu, kas viņam liekas tīkamāks, kam just līdzi un ar kuru personāžu identificēties. Tas viss grāmatu padara visai interesantu. Daudzajiem personāžiem ir arī negatīva lieta, tā kā viņu rīcība tiek aprakstīta pa kārtai, tad bieži vien līdz darbības turpinājumam nākas izlasīt pārdesmit lapaspuses un tad jau gadās ir sajucis, kas ir kas un ko kurš dara, sevišķi tas novērojams grāmatas sākumā, kad vēl visu īsti neesi izpratis.

Pašu grāmatu es tomēr vērtētu kā visai viduvēju un vairāk par 7 no 10 ballēm negribētu likt. Jā, personāži ir labi izstrādāti, tomēr pret dažiem ar laiku sāk izstrādāties riebums, kas nenoliedzami arī ir autoru nopelns. Visa darbība liekas nedaudz izstiepta, varbūt pietiktu ar nedaudz mazāk galvenajiem varoņiem.  Arī paša sižeta attīstība ir diezgan paredzama, skaidra lieta, ka beigās viņi visi satiksies un būs mega „last stand”.

Cold Cash War by Robert Asprin

Cold cash war

Asprins ir viens no maniem iecienītākajiem fantasy un zinātniskās fantastikas autoriem. Man patīk veids, kā viņš caur ironiju pasniedz dzīvi, pasmejas par cilvēkam „svarīgām” lietām. Šo darbu kaut kādu iemeslu dēļ biju palaidis garām un nebiju vēl lasījis, un tas, neskatoties uz faktu, ka darbs iznācis jau 1977. gadā. Tad nu kārtējā „nezinu, ko lai lasu” periodā nolēmu izlasīt.

Stāsta darbība norisinās nākotnē. Nākotne nav visai tālu no tā paša 1977. gada. Pasauli kontrolē megakorporācijas. Šīs septiņas korporācijas ir monopolizējušas noteiktas industrijas un savā starpā cīnās, lai iegūtu lielāku kumosu. Nacionālās valstis ir bezspēcīgas korporāciju priekšā, ja nu vienīgi K-bloks jeb komunistiskā bloka valstis. Korporācijām patiesībā rūp tikai pāris lietas, izmaksu samazināšana, sabiedriskais viedoklis un trešo pušu neiejaukšanās viņu darbībā.

Lasītājs visu šo nākotni redz no algotņa, informācijas analītiķa, korporāciju starpnieka un korporāciju menedžera skatpunktiem. Neviens no šiem cilvēkiem nav tik naivs, lai cīnītos pret pastāvošo kārtību, viņus interesē pašu karjera un kabata. Korporācijas ir uzsākušas savstarpēju karu, lai valdība par to neuzzinātu, tās ir vienojušās par pāris noteikumiem. Karš risinās Brazīlijas džungļos, lai samazinātu izmaksas, karots tiek „killsuite” (tas ir apģērbs, kurš reģistrējot nosacītu trāpījumu, paralizē karavīru uz pusstundu), arī munīcija ir nosacīta, tikai jāpierāda, ka postījumus varēja reāli izdarīt. Viss ir pa lēto, materiālie resursi netiek tērēti, karavīri otrā dienā ir atpakaļ ierindā, tikai valdība pinas pa kājām.

Grāmatu īsumā var raksturot kā tipisku variāciju par distopijas tēmu. Pasaulē dzinējspēks ir karš un nauda, cilvēkiem tiek nodrošināts minimums, lai nebuntotos un viss. Jāatzīmē, ka nekāds šedevrs šis darbs nebija, lasīt var un šādas tādas lietas šķiet interesantas. Piemēram, informācijas analītiķa ofisa apraksts, spiegošanas tehnoloģijas utt. Kopumā lieku 9 no 10 ballēm, lai ar nekas īpašs tomēr labāks par mūsdienu „meinstrīmu”.

%d bloggers like this: