Krājuma ideja par Fermi paradoksu bija tas, kas lika man šo grāmatu nopirkt. Fermi paradokss ir par to, ja Visumā ir dzīvība bez cilvēkiem, kur viņa ir, kādēļ tā nav atklājusi zemi? Jo parastām robotizētām zondēm pietiktu ar pārsimts miljoniem gadu, lai kolonizētu mūsu galaktiku. Kāpēc klusums? Iespējamās atbildes ir daudzas un dažādas, un to apspēlēšanu es vēlējos saņemt no autoriem.

Autori lielākoties ar īpašu novitāti neizceļas. Mēs citplanētiešus neredzam, nesaprotam vai ir kāds, kas iznīcina konkurējošos saprātus? Daži stāsti liek uzdot jautājumu, kāds viņiem ir sakars ar grāmatas tēmu. Vainu te noveļu uz grāmatas redaktoriem, ja jau viņi ir pacentušies un nodrošinājuši grāmatas ievadā jauku Fermi paradoksa aprakstu, tad lūdzu, pieturamies pie noteiktās shēmas! Acīmredzot redaktoram ir šķitis, ja stāstā ir citplanētieši, tad būs gana labi krājumam. Tad nu te ir biezā slānīs sastopami stāsti par kontaktu, karu ar citplanētiešiem, bet tādi, kas atbilst grāmatas tēmai – tikai daži.

Catching Rays by David L. Clements – jauna zinātniece eksperimentā uz Mēness atrod interesantu fenomenu savā detektorā. Diemžēl bizness un procedūras ir stingri regulētas, un no visa nepazīstamā jātiek vaļā ātri. Tipisks stāsts par kontakta aptveršanu pēc tam, kad jau ir par vēlu. Stāsts ir labs, bet nekas īpašs 6 no 10 ballēm.

The Big Next by Pat Cadigan – par kādu māti un viņas meitu, saruna par evolūciju pastaigas laikā gar ezeru. Par to kā pasauli uztver mazs bērns un būtne, kura ir miljoniem gadu veca. Jauks stāstiņš, bet tikai nosacīti par Fermi paradoksu. 7 no 10 ballēm.

Baedeker’s Fermi by Adam Roberts – britu homoseksuālistu pāris ceļo pa 19. gadsimta Vāciju. Ceļojot viņi piedzīvo vairākas dīvainas epizodes, kuras varētu uztvert par kontaktu ar citplanētiešiem. papildus tiek filozofēts par Velsa “Pasauļu kariem” kā iespējami patstāvīga žanra aizsākumu. Man personīgi šķita visnotaļ garlaicīgs stāsts. 5 no 10 ballēm.

Zeta Reticuli by Paul Cornell – ASV citplanētiešu nolaupīšana sākās ar vientuļu ceļu un diviem cilvēkiem. Taču kā tas izskatījās no nolaupītāju puses? Šis ir ironisks stāsts par nolaupītājiem un nolaupāmajiem, par saprātu milzīgo atšķirību un beigu beigās par resursu pieejamību. Kopumā labs – 8 no 10 ballēm.

The Ambulance Chaser by Tricia Sullivan – par matemātisko saprātu, kas eksistē mums līdzās un kritiskos brīžos palīdz mums izdzīvot. Tikai šoreiz iemājošana cilvēkā beidzas ar palikšanu, un pensionāre kā saimniekorganisms ir diezgan dīvaina vieta. Jautrs un ironisks stāsts. 7 no 10 ballēm.

Lost to Their Own Devices by Adrian Tchaikovsky – datorspēļu nākamā paaudze un tās gļuki, grūti nošķirt realitāti no virtuālās vides, un kas tādā pasaulē vairs ir reāls. Nepavilka – 6 no 10 ballēm.

In The Beginning by Gerry Webb – cilvēki ir izrāvušies no Zemes apskāvieniem, maksimizējuši savu izdzīvošanas iespēju un dzīvo orbitālās stacijās. Taču sabiedrība joprojām ir sašķelta dažādos reliģiskos grupējumos un biznesa konglomerātos, kas karo savā starpā. Labs stāsts – 8 no 10 ballēm.

The Trail of the Creator, The Trial of Creation by Paul di Filippo – manuprāt labākais stāsts grāmatā, mūsu galaktikā visām radībām ir viena un tāda pati DNS struktūra. Atklātās saprātīgās būtnes ir kā “suņi”, dažādi pēc izskata, bet cilvēki pēc DNS. Lieki piebilst, ka reliģijām tas ir smags trieciens, un īpaši fanātiķi nokomplektē komandu, lai atrastu radītāju un pieliktu viņam treknu punktu. 10 no 10 ballēm.

Stella by Starlight by Mike Resnick & Robert T Jeschoenek – panaivs stāstiņš par meiteni Stellu, kas izrādās viss mūsu galaktikas pastāvēšanas jēga. 6 no 10 ballēm.

Fermi’s Doubts by George Zebrowski – stāsts par to, vai saprātam augstākā attīstības līmenī ir vērts kontaktēt ar mums. Varbūt vienkārši stāvēt malā un skatīties, kā te viss beigsies, reti, bet tomēr šādas malā atstātas civilizācijas rada ko jaunu. 7 no 10 ballēm.

Audiovisionary by Stephanie Saulter – kā telepātisku kontaktu atšķirt no plānprātības. Ko darīt pacientam un ko ārstam. Standartsituācija, bet labi aprakstīts, katra varoņa skatupunkts uz situāciju. 7 no 10 ballēm.

Aether by Robert Reed -par tumšo matēriju un kas tā varētu būt. Daudz filozofēšanas, un beigās nemaz tik negaidīta atskārsme. 6 no 10 ballēm.

The End of the World by Keith Brooke & Eric Brown – otrs labākais stāsts šajā grāmatā. Zemi iekaro citplanētieši, un tās aizstāvībai paliek tikai mākslīgais intelekts un deviņi cilvēki. Tomēr ir iespēja vēl uzvarēt un cilvēcei ir paveicies, ka mākslīgā intelekta radītājs ir bijis spītīgs cilvēks. 10 no 10 ballēm.

The Worldmaker by Rachel Armstrong – bija tik garlaicīgs, ka pat neizlasīju līdz galam. tāpēc vērtējumu nemaz nelieku.

Atonement, Under the Blue-White Sun by Mercurio D. River – par cilvēces un viņu neseno citplanētu pretinieku mēģinājumi sadzīvot kopā, jo viņu kopējais pretinieks ir daudz nežēlīgāks. Valstiskā līmenī viss ir kārtībā, bet katram indivīdam ir pašam jācenšas saprast savas ģimenes noslepkavotāji. 9 no 10 ballēm.

Lai gan autori par saviem darbiem ir saņēmuši diezgan augstas balvas un nominācijas Zinātniskās fantastikas žanrā, man ar nožēlu nācās secināt, ka kopumā grāmata ir tāda pliekana. Ir daži labi, bet lielākā daļa velk uz vērtējumu viduvējs. Vidējo temperatūru slimnīcā liktu 6  no 10 ballēm, noņēmu nost, jo redaktors neturējās pie tēmas. Manuprāt, neviens no stāstiem nav tāds, kas aizķersies atmiņā uz ilgu laiku.