Navigate / search

The Dark Tower III: The Waste Lands by Stephen King

The Waste Lands

Nu ko, turpināju lasīt Tumšā torņa cikla grāmatas, šī ir trešā un, manuprāt, viena no saturiski interesantākajām visa ciklā. Darīju, ko varēju, lai nesanāktu izlasīt viņas visas vienā piegājienā. Lasot vienu autoru visu pēc kārtas, lasītprieks atšālējas, un viss šķiet pliekans. Tā nu pa vidu izlasīju vairākas grāmatas un pieķēros šai.

Rolands turpina savu ceļu uz Torni. Viņam jau ir divi pavadoņi:  Sjūzana un Edijs, ir atlicis atrast tikai pēdējo – puisēnu Džeiku. Džeiks jau reiz ir bijis Rolanda ceļabiedrs, tomēr nonākot situācijā, kur jāizvēlas Tornis vai Džeiks, Rolands jau izvēlējies Torni (tas nu bija tāds īsts Bībeles cienīgs sižeta pavērsiens). Tagad tikai viņiem ir jāatrod durvis, pa kurām var ieiet Džeika pasaulē. Džeiks savukārt no savas puses nepazināti meklē durvis, lai pamestu savu pasauli. Paralēli mēs vairāk uzzinām par Rolanda pasaules vēsturi un artefaktiem, kas to piepilda. Te atrodas staras sargi, kā kiborgs Šardiks, sabrukušas industriālas pilsētas, kurās valda dažādi grupējumi, mākslīgais intelekts, kas sajucis prātā no nebeidzamās notikumu vienveidības. Tas viss piepilda grāmatu ar piedzīvojumiem u, vēsturi un rada tik pilnu pasaules ainu, ka lasītājs to sāk uztvert par realitāti. Tiek izmantoti paradoksi, kas saistīti ar ceļošanu laikā, tas ļauj autoram parādīt, ka Rolands un viņa biedri ir bijuši saistīti savā starpā pirms šī ceļojuma sākuma. Jeb ka-tet kā šo ceļabiedru grupiņu, kuru likteņi ir saistīti.

Rolanda un ceļabiedru raksturiem un pagātnei tiek pievērsta lielāka vērība. Mēs uzzinām viņu motīvus, iekšējos dzinuļus. Atklājas, ka Rolands nemaza nav tāds biorobots bez emocijām, viņš ir vienkārši pragmatisks līdz maksimumam. Bet ir iespējams arī viņu izsist no emocionālā līdzsvara. Džeiks šoreiz vairs netiek pamests likteņa varā un Rolands dara visu, lai viņu izglābtu. Pat ja tas nozīmētu atteikšanos sasniegt Torni.

Kopumā labs lasāmais, kavēja man laiku vilcienā gan Latvijā, gan Šveicē. Pat neskatoties uz faktu, ka esmu lasījis gandrīz visus Kinga darbus, pārlasīt man bija interesanti, visu laiku mēģināju atrast atsauksmes uz agrākiem vai vēlākām autora grāmatām. Šeit galvenais kopsaucējs ir Melnā māja (Black House), māja, kuru visi cenšas nepamanīt, māja, kur realitāte nav īsti tā. Vieta, kur labāk neatrasties, kur ar tevi var notikt kaut kas ļoti, ļoti slikts. Šo Melno māju savā dzīvē ir sastapis Edijs un Džeiks, bet viņa figurē arī citos Kinga darbos. Tad vēl ir Vīrs melnajā, tas kalpo par absolūta antagonista personifikāciju. Viņam ir savi mērķi pārdabiskas spējas, un es viņu pazīstu jau kopš “ The Stand” laikiem.

Grāmatai lieku 9 no 10 ballēm. Man patīk zudušu civilizāciju pagrimumu apraksti, tā īsti gan nesapratu, kas Rolanda pasauli iznīcināja, šķiet būs noticis kāds karš, kur izmantoti bioloģiskie ieroči. Grāmatas labākais tēls, protams, Bleins Mono, trakais monoreils. Man gan mūžā ir nācies braukt tikai ar vienu tādu un tiešām nezinu, kā viņš spētu pārvietoties ar virsskaņas ātrumu tik tuvu zemei.

The Dark Tower II: The Drawing of the Three by Stephen King

The Drawing of the Three by Stephen King

Šī ir Tumšā torņa cikla otrā grāmata. Ilgi domāju, kā man viņas lasīt – reizi nedēļā, mēnesī vai pēc kārtas. Nolēmu, ka lasīšu vienu no šī cikla un tad vienu citu. Tagad gan izskatās, ka būšu atkāpies no saviem principiem. Nespēju atrast nevienu grāmatu, kas mani pārliecinātu, ka ir labāka. Tā nu patlaban jau lasu trešo šī cikla grāmatu.

Šajā grāmatā, kā jau tas fantasy žanrā pieņemts, Rolands komplektē jauno strēlnieku komandu. Viņa vecie draugi ir gājuši bojā, bet bez labas komandas Tumšo Torni nesasniegt. Lai dzīve būtu grūtāka, grāmatas sākumā Rolandam uzbrūk gaļēdāji krabji, nokniebj pāris labās rokas pirkstus. Ideja, kā tiek savākti topošie strēlnieki, ir visai interesanta. Viņi atrodami aiz durvīm, sākumā Rolands ir informēts tikai par to, ka tie ir trīs, Cietumnieks, Lēdija un Nāve. Arī mēs to zinām, jo lasījām par to pirmajā grāmatā. Cietumnieks nav tāds fiziski, viņa cietums ir heroīns. Lēdija izrādās melnādaina invalīde ratiņkrēslā, bet Nāve vīrs, kam patīk citus pagrūst.

Arī šajā grāmatā mēs neko vairāk par Torni neuzzinām. Tas tiek pieminēts tikai kā galamērķis, kuru Rolands piedāvā saviem ceļabiedriem. Piesaukta Roze, bet nekas vairāk, tas arī nevienam, izņemot Rolandu, nav īpaši aktuāli. Kāds grib atpakaļ savā pasaulē, cits vienkārši novākt visus baltos.

Tāpat savdabīga ir pārvietošanās starp Rolanda pasauli un mūsu realitāti, tas notiek ar vienkāršu durvju palīdzību. Kad lasīju pirmo reizi, šķita, ka tas ir okei, tomēr tagad mani viņas tracina. Domāju, kas tad Kings nevarēja kaut ko jēdzīgāku izdomāt. Nē, viņš ņem un ieliek durvis pludmales vidū, kas ved uz Ņujorku un tā trīs reizes pēc kārtas. Šajā stāstā dominē tikai divi apkārtējās vides veidi – pludmale un Ņujorka.

Pozitīvi ir jaunie personāži, par viņiem ir vairāk informācijas nekā par Rolandu. Te var uzzināt par viņu dzīves pagrieziena punktiem, viņu raksturiem un spēju tikt pāri savām vājībām. Kādā veidā viņi ir izvēlēti par Rolanda nākamajiem ceļabiedriem, grāmata atbildi nesniedz. Arī Rolands ir pragmatisks un ar sīkumiem neaizraujas, ja tavs mērķis un liktenis sakrīt ar citu cilvēku likteņiem, tad pasaule atradīs veidu kā savest visus kopā, un par tādiem sīkumiem kā un kāpēc nav jāuztraucas.

Grāmatai lieku 8 no 10 ballēm. Joprojām jūtamas ievada pazīmes, nekā ļoti konkrēta, pasaule vēl tiek veidota un nav arī nekādas pārklāšanās ar citiem Kinga darbiem. Rolands joprojām atgādina biorobotu, kura mērķis ir sasniegt Torni, bet kādēļ man no šīs grāmatas vēl nekļuva skaidrs.

The Dark Tower I: The Gunslinger by Stephen King

Pēc tam, kad biju izlasījis jaunāko Kinga noveli par Torni, nospriedu, ņemt un pārlasīt visas. Torņa cikls Kingam ir kaut kas tāds, ko viņš rakstījis visu savu rakstnieka mūžu. Kā viņš pats apgalvo pēcvārdā, ja nekas cits nav rakstījies, tad viņš sēdies pie Torņa cikla. To nevar nepamanīt, Torņa pasaule ir ietekmējusi, tieši vai netieši, daudzas viņa grāmatas. Ir sastopami gan Melnais vīrs, gan Sarkanais karalis. Torņa cikls ir autora mūža darbs.

Grāmata sākas pavisam vienkārši:

„ The man in black fled across the desert, and the gunslinger followed.”

Šis teikums pastāsta mums visu ko mēs šajā grāmatā izlasīsism. Strēlnieks Rolands dzenas pakaļ noslēpumainam vīram melnā apmetnī. Pakaļdzīšanās notiek vairāku iemeslu dēļ. Melnais vīrs ir pastrādājis daudz ļaunu lietu, kas novedušas pie pasaules kārtības sabrukšanas un Rolanda prāt ir pelnījis mirt, ir arī personīga atriebība un vēlme uzzināt par Torni.

Šī ir sērijas pirmā grāmata un pat autors vēl nav izstrādājis visus konceptus līdz galam, tādēļ pasaule sanāk tāda ieskicēta. Viņš pats atzīst, ka tad viņam nav bijusi pat nojausma, kas ir tie cilvēki uz kuriem Rolands atsaucas. Mēs saprotam, ka esošā pasaule ir pārpalikums no kādas senas civilizācijas, kas varbūt attīstības ziņā ir bijusi pārsimts gadus mums priekšā. Strēlnieki no visiem spēkiem cenšas saglabāt pasaulē civilizētu kārtību. Tai pat laikā Labā Cilvēka sludinātāji cenšas sagraut to pavisam. Viņi nesola neko, bet paņem visu. Tā nu Strēlnieks dzenas tuksnesī pakaļ Vīram melnā, uzduras sen aizmirstiem artefaktiem, dēmoniem , dīvainām pilsētām un atceras sen aizgājušus laikus .

Kā tēls viņš nav vēl pārāk attīstīts, viņam dominē tikai viens mērķis tikt līdz Tornim, lai tur tiktu ir jāpanāk šis cilvēks, burvis vai dēmons. Rolands nerēķinās  ne ar ko, viņš ir gatavs upurēt visu šā mērķa vārdā gan draugus, gan vienkāršus garāmgājējus. Viņam ir sava ideja par lietu kārtību un kā īsts strēlnieks viņš to cenšas ieviest visā pasaulē. Tikai vienu brīdi Rolands gandrīz novirzās no mērķa, sastopot Džeiku. Džeiks ir mazs puisēns, kas nonācis šeit no mūsu realitātes. Kadēļ un kā viņš nezina, viņš ir pārliecināts ka ir jau miris.

Man grāmata patika, ir viņa tāda savdabīga. Rolands vairāk atgādina biorobotu, kas iznīcina visus savā ceļā, bet viņa mērķis parauj līdz lasītāju. Grāmatas beigās arī lasītājam jau ir radušies jautājumi, kurus uzdot Vīram melnā un noskaidrot patiesību par Torni. Neteiksim, ka šī patiesība būtu liels izdomājums, viņa ir pat diezgan patiesa arī mūsu pasaulē. Tagad jautājums ir, kas Torņa pašā augstākajā stāvā atrodas aiz durvīm.

Grāmata ir izdota latviešu valodā, bet es šoreiz nolēmu izlasīt to oriģinālvalodā, līdz šim to biju lasījis krieviski. Grāmatai lieku 8 no 10 ballēm (te Torņa cikla grāmatas taps salīdzinātas savā starpā). Tik maz tādēļ, ka viss te ir tāds ieskicēts un nepabeigts.

The Wind Through the Keyhole: A Dark Tower Novel by Stephen King

The Wind Through the Keyhole

Nu ko, vakar iznāca jaunā Stīvena Kinga grāmata, kas veltīta Dark Tower ciklam. Lieki būtu piebilst, ka es to jau biju pasūtījis pērngad, un bija patiess prieks saņemt to savā Kindlē vakar no rīta. Domāju, ka ar pašreizējiem tempiem Kinga grāmatu izdošanā latviski, Dark Tower cikls, iespējams, nekad pilnībā pie mums neiznāks. Laikam jau tirgus būs par mazu, lai būtu vērts ieguldīt resursus šī darba tulkošanā, cik noprotams, tad “ Gunslinger”  ar nemaz tik pieprasīts nav bijis.

Šīs grāmatas notikumi risinās starp “Wizard and Glass” un “Wolves of the Calla” stāstiem. Sanāk tāds kā 4.5 sējums. Te mēs varam izlasīt veselus trīs savstarpēji saistītus stāstus. Pirmais ir pavisam vienkāršs, tas vēsta par strēlnieka Roland Deschain un viņa draugu ceļu no Ludas uz Kallu. Ceļā viņus pārsteidz atmosfēras fenomens “starkblast” un viņiem jāmeklē patvērums kādā pamestā ciemā. Starkblast ir pēkšņa apkārtējās temperatūras pazemināšanās kombinēta ar vētru. Cik var noprast sistēma, kas satur pasauli to izmanto, lai attīrītu ceļu zem stariem. Kamēr tiek pārlaista vētra, Rolands saviem ceļabiedriem stāsta notikumu no savas jaunības, kad vēl pasaule nebija izkustējusies un vismaz daļā no tās valdīja kārtība.

Kā viņš pats saka: „A person is never too old for stories, Bill. Man and boy, girl and woman, never too old. We live for them.”

Šie notikumi ir saistīti ar kādu Rolanda uzdevumu, kurā viņam bija jāatrod un jānogalina vietējais vilkatis jeb cilvēks ar daudzām ādām(skin-man). Šamais pastrādājis briesmu darbus, un viņa upuru skaits jau ir vairāki desmiti. Tas mums dod lielāku ieskatu Rolanda iepriekšējā dzīvē, kad viņa vienīgais mērķis vēl nebija sasniegt Tumšo torni. Te viņš vēl ir jauns puišelis, kuram tēvs uzticējis svarīgu uzdevumu. Izmeklēšanas laikā viņš sastop kādu puisēnu, kurš izdzīvojis vilkača uzbrukumā un, lai uzmundrinātu viņu izstāsta Rolands izstāsta Trešo stāstu. Pasaku no savas bērnības ” The Wind Through the Keyhole”, par kādu zēnu vārdā Tims, kurš pazudēja tēvu agrā bērnība un ko viņš izdarīja, lai palīdzētu savai mātei. Šī pasaka aizņem lielāko daļu no grāmatas, un arī te parādās Vīrs Melnajā, Sarkanais Karalis, Merlins un strēlnieki. No vienas puses tas parāda, ka Rolanda pasaule ir bijusi lemta iznīcībai jau sen atpakaļ, no otras puses kāda maza puisēna lielo ceļojumu, kas ļauj mums šo pasauli iepazīt.

Visi šie stāsti diez ko daudz nenozīmēs cilvēkiem, kas no Kinga darbiem ir lasījuši tikai pāris grāmatas. Ir grūti ielēkt pa vidu sērijai, kas jau sastāv no astoņām grāmatām un tad cerēt, ka kaut ko sapratīsi. Šie stāsti ļauj paskatīties uz Tumšā torņa cikla notikumiem nedaudz detalizētāk. Mēs vairāk uzzinām par Rolanda pasauli pirms tās iziršanas. Mēs pat uzzinām, kā cilvēki dzīvoja laikos, kad viss vēl bija labi un stari vēl daudzmaz turēja pasauli kopā. Šo grāmatu var lasīt gan kā detektīvu, gan kā pasaku un te ir burvji, drakoni, noslēpumaini meži un tumši purvi. Ir cilvēku alkatība un mīlestība, atriebība un piedošana. Grāmata nekonfliktē ar pārējām sērijas grāmatām un to papildina.

Lieku 10 no 10 ballēm un ceru, ka autors sarakstīs vēl kādu grāmatu veltītu Tumšajam tornim. Man personīgi vislabāk patika stāsta pasakas daļa, tā tiešām bija laba. Šī grāmata mani pamudināja arī pārlasīt visu sēriju, tā ka esat informēti tuvākajā laikā te būs daudz Stīvena Kinga grāmatu aprakstu.