Navigate / search

Странствия мага by Ник Перумов

Stranstvija maga 1
Stranstvija maga 2

Fesa piedzīvojumi Evial pasaulē turpinās. Tā kā iepriekšējās grāmatas beigās viņš piedalījās pilsētas Arvest iznīcināšanā, tad tagad ir pēdējais laiks glābt savu ādu un mukt no inkvizīcijas. Pirmais galamērķis, tumšo elfu karaliste Narn viņu nepieņem, valstī ar nosaukumu Egest viņam nav dzīves, jo tur valda inkvizitori (nekromantu dabiskie ienaidnieki), bet arī gaišie elfi no mūžīgā meža viņu pie sevis redzēt negrib.

Tā nu nabaga Fess, kas sevi šajā pasaulē sauc par Nejasiķ, klīst pa pasauli cīnoties pret visiem. Cīņā viņam palīdz, kā jau tas šajā žanrā ierasts rūķis un orks, beigās parādās arī puselfe.

Par ko cīnās galvenais varonis, da neparko. Viņš vispār ir dīvains. Piemēram, viņš iesākumā, redzot netaisnību, cenšas to atrisināt ar vismazāko kaitējumu. Bet vienmēr sanāk tā, ka ciematiņu, kuru viņš sadomājis aizstāvēt no inkvizitoru patvaļas, pats arī beigās iznīcina, uzrīdot tiem zombijus. Netrūkst arī tās saucamo “last stand”, šajā grāmatā atceros tādus veselus divus. Protams, galvenais varonis tiek cauri sveikā, toties viņu līdzgaitnieki ņem nelāgu galu vai arī ņems. Puisim patīk aizrauties ar cīņām viens pret visu pasauli.

Cīņas parasti ir šabloniskas. Iesākumā pretinieks liekas neuzvarams, taču cīņas gaitā Fesam parādās jaunas spējas, kuras nolīdzina gar zemi visu ciemu un cilvēkus tajā. Viņam ļoti patīk spriedelēt par to, kas ir labs un kas ir ļauns. Nekromantam jau redz jābalansē, lai nekļūtu ļoti ļauns.

Tā nu grāmata tīri Perumova stilā, brīnumainas izglābšanās, tiek apsisti visi, kas kustas. Ja varonis sadusmojas, tad visiem ir vakars. Grāmata ir tīrs action bez nekāda nopietna seguma. Mērķis, kāpēc viss noticis tā, ceļa meklējums, grāmatas beigās izskatās tā aiz matiem pievilkts, ka jāsmejas. Kopumā grāmatai dodu 6 no 10 ballēm. Laba lieta, ko lasīt vilcienā.

Thud! by Terry Pratchett

Thud

Kārtējā Diskzemes cikla grāmata. Šī ir patlaban pēdējā no Pilsētas sardzes grāmatu cikla.

Ankh-Morpork pilsētā tuvojas kārtējā Koom valley atceres gadskārta. Šajā kalnu ielejā daudzus gadus atpakaļ notika izšķirošā cīņa starp troļļiem un rūķiem. Abas puses uzskata, ka viņām tika uzbrukts no slēpņa, nav arī skaidrs, kurš šajā kaujā uzvarēja.

Neilgi pirms gadadienas tiek atrasts nogalināts rūķu līderis, blakus mētājas troļļa runga. Visiem ir skaidrs, kas ir vainīgie. Pilsētā sāk briest nemieri, un ir laiks iejaukties Dienas sardzes komandoram Sem Vimes. Viņš saprot, ka lieta nav vienkārša un ka tajā iesaistīta politika. Viņam arī katru dienu pulksten sešos vakarā ir jālasa savam dēlam grāmata „Where is my cow?”.

Daži ļaudis uzskata, ka Koom valley notikumu pamats ņemts no 1398. gada kaujas starp Otomaņu impēriju un apvienotajam Serbu, Bosniešu, Rumāņu un Albāņu spēkiem, kas notika Kosovas līdzenumā. Tieši pēc 600 gadiem Slobodans Miloševičs 28. jūnijā sāka etnisko tīrīšanu. Arī grāmata tiek veltīta rasu naidam starp rūķiem un troļļiem, neviens vairs īsti nezin kā tas sācies, bet tradīcija tiek ievērota. Tos, kuri vēlas noskaidrot patiesību, cenšas likvidēt.

Iesākumā varētu likties, ka grāmata ir tipisks action detektīvs, notikumu interpretācija visu laiku mainās, katra jauna lappuse nes jaunus faktus un informāciju. Ja godīgi, tad visa pasākuma atrisinājumu nespēju uzminēt līdz pašām beigām. Arī pats nobeigums man šķita vislabākais no visām Pratchett grāmatām.

Vimes personība šajā grāmatā tiek atdzīvināta, daļa grāmatas ilustrē viņa iekšējo konfliktu starp nosvērto ārieni un emocionālo iekšējo pasauli. Notikumiem risinoties, šī spriedze kļūs arvien lielāka un brīžiem man likās, ka džeks būs sajucis prātā.

Thud tā ir spēle, kur spēlētāji izvēlas spēlēt vai nu ar rūķiem vai troļļiem. Iesākumā izdomāta grāmatas vajadzībām tagad pieejama arī mūsu pasaulē. Vairāk var palasīt te.

Šo grāmatu neieteiktu kā pirmo grāmatu ar kuru sākt Diskzemes ciklu, tajā ir daudz iekšēju referenču uz iepriekšējām grāmatām, tēlu uzvedības saprašanai arī ir nepieciešama iepriekšējo grāmatu informācija. Tomēr kā cilvēkam, kas lasījis visu ciklu pēc kārtas šī grāmata lika pārliecināties, ka rakstniekam vēl ir iekšā un grāmatu kvalitāte nekrītas. Dodu 10 no 10 ballēm.

AS WELL. Death turned a page and, for a person without breath, managed a pretty good sigh. IT APPEARS THAT THE BUTLER DID IT.

‘Did what?’

IT IS A MADE-UP STORY. VERY STRANGE. ALL ONE NEEDS DO IS TURN TO THE LAST PAGE AND THE ANSWER IS THERE. WHAT, THEREFORE, IS THE POINT OF DELIBERATEDLY NOT KNOWING?

The Fifth Elephant by Terry Pratchett

Diskzemē leģenda stāsta, ka sen senos laikos Disku turējuši pieci ziloņi, taču vienam kaut kas samisējies un šis nokritis no bruņurupuča muguras. Tā nu arī sagadījies, ka pēc kāda laika, šis pat zilonis nokritis uz Diska Uberwaldes apkaimē. Tas izskaidro bagātīgās speķa, tauku un metālu atradnes.

Šī grāmata ir no Nakts sardzes cikla. Ankh-Morpork notiek dīvaina lietas, rūķi sāk kašķēties savā starpā, tiek nozagta Scone replika. Scone tas ir rūķu svētais akmens, kurā sakņojas viņu tradīcijas. Sems Vimes Patrīcija uzdevumā tiek nosūtīts diplomātiskā misijā uz Uberwald, lai piedalītos rūķu karaļa koronācijas ceremonijā un, protams, sarunāt labas tauku cenas. Tauki ir pilsētas apgaismojums.

Protams, viss nav tik vienkārši – Uberwald pārvalda trīs frakcijas: rūķi, vilkači un vampīri. Rūķu svētais akmens izrādās ir pazudis un draud izcelties pilsoņu karš. Arī Ank-Morpork jaunizceptais sardzes kapteinis Colon, lēnām nolaiž pa grunti visu sardzi.

Grāmata, manuprāt, ir sarakstīta kā diezgan labs politiskais detektīvs. Ir dažādas grupējumu intereses, ļaundari ir ļauni un dumji, nevienam nevar uzticēties. Tiek atainota cīņa starp veco un jauno pasaules uzskatu. Uberwald ir konservatīva valsts, negatīvi noskaņota pret visu jauno, taču daļa tās iedzīvotāju vēlās pārmaiņas. Kopumā dodu 8 no 10 ballēm, ir vērts lasīt un domāju, ka reiz izlasīšu to vēlreiz.

Citāts:

‘My name, in the short form, is Lady Margolotta Amaya Katerina Assumpta Crassina von Uberwald, and I am a vampire . . .’

They chorused: ‘Hello, Lady Margolotta Amaya Katerina Assumpta Crassina von Uberwald!’

‘It has been almost four years now,’ said Lady Margolotta, ‘and I am still taking vun night at a time. Vun neck would always be vun too many. But . . . there are compensations . . .’

Bilde no L-Space

%d bloggers like this: