Navigate / search

The Gods of HP Lovecraft by Aaron J. French (Editor), Martha Wells, Adam Nevill, Laird Barron, Bentley Little, David Liss, Brett J. Talley, Christopher Golden, James A. Moore, Jonathan Maberry, Joe R. Lansdale, Rachel Caine, Douglas Wynne, Seanan McGuire, Donald Tyson

Tā nu ir sanācis, ka kopš bērna kājas mani ir aizrāvis Lavkrafta mitoss ar visiem viņa Ktulu, Jog-Sototiem un Šub-Nigurattiem. Ieraudzījis šo antoloģiju, es vienkārši nespēju paiet tai garām nenopircis. Ar lasīšanu gan tik raiti nevedās, kā es biju domājis. Tam bija daudzi iemesli – sākot no tā, ka mitosa grāmatas nevar patērēt strauji, lai pats nepaliktu traks un nesāktu rakstīt pats savu Nekromikonu, līdz globāla pandēmija, kas izskatās vēsta par Seno kārtējo mēģinājumu atmosties. Bet nepagāja ne divi gadi un es veiksmīgi izbūros grāmatai cauri.

Grāmatā ir apkopoti veseli divpadsmit stāsti, kurā katrs parāda vienu no mitosa panteona dieviem kā galveno pasaules notikumu ietekmētāju. Katru ir sarakstījis savs autors, un tādēļ skatījums uz Lavkrafta mitosu nav konsistents un vietām pretrunīgs, bet kas gan var tos Senos dievus līdz galam izprast visos viņu aspektos? Viens gan ir skaidrs, Seno dievu motīvus cilvēkam izprast ir tik pat lielas iespējas kā mušai cilvēkus. Un nu pastāstīšu par stāstiem, kuri man patika.

In the Mad Mountains by Joe R. Lansdale – ļoti laba variācija par Ārprāta kalniem. Šeit stāsta varoņi attopas glābšanas laivā netālu no grimstoša kuģa, nonāk uz dīvainas ledus klātas salas. Neviens no viņiem neatceras, kā ir nonācis uz kuģa, kādēļ tas nogrima, viņi visi ir sāk stāstu kopā ar lasītāju kā baltas lapas. Ja sākumā šausmas aprobežojas vien ar haizivju apsēstu jūru, tad, stāstam ritot savu gaitu, atklājas aizvien šaušalīgākas lietas un vietas. Lasot stāstu nevar nepamanīt, kā autors savus varoņus kopā ar lasītājiem noved pie apjēgas, ka viss notiekošais ir ne vien šausmīgs, bet arī absurds. Manuprāt labākais stāsts šajā krājumā – 10 no 10 ballēm. Šogoti forever!

Down, Deep Down, Below the Waves by Seanan McGuire – šis stāsts ir Insmūtas stāsts. Laiki ir mainījušies un kapteiņa Obeda Mārša pēcteči līdz ar tiem. Insmūtā katastrofāli trūkst jaunu asiņu, dzelme spēj aizsaukt aizvien mazāk un mazāk savus pēcnācējus, stāsta varone ir nolēmusi kaut ko darīt lietas labā. Nav jau tā, ka visi Insmūtas ļaužu pēcnācēji apzinātos, ka viņus atplestām rokām sagaida Y’ha-nthlei pilsētā. Labi sarakstīts stāsts no Insmūtas pamatiedzīvotāja perspektīvas, par saskari ar mūsdienu civilizāciju un tās sekām. 10 no 10 ballēm.

Dream a Little dream of Me by Jonathan Maberry – šis stāsts ir veco labo klasisko detektīvu stilā, tikai šoreiz detektīvs neko neizmeklē, viņš saņem no klienta uzdevumu aizsargāt kādu artefaktu no Tules biedru alkatīgajām ķetnām. Durvis uz sapņu pasauli ir palikušas vaļā un starp tām tagad var staigāt gandrīz katrs, kam vien ir saprašana šajā lietā. Protams, te ir uzmetieni un negaidītas atklāsmes. Beidzot var uzzināt, kas ir ar to krišanu no augstuma sapnī (maiteklis galvenais ir pamosties pirms zemes) – 9 no 10 ballēm.

The Dark Gates by Martha Wells – izrādās, ka autore prot sarakstīt ne tikai Slepkabota dienasgrāmatas. Stāstā darbība notiek pavisam citos realitātes slāņos, privātdetektīvi ir nolīgti lai atrastu kāda rūpniecības magnāta pazudušo meitu. Magnāts pēdējos gados ir sācis uzvesties pavisam dīvaini, un, ko tur slēpt, viņa apkaimē sākuši izgaist cilvēki. Jau no pirmajām lapaspusēm mitosa pārzinātājs sapratīs, ka te ir iejaukts pats Jog-Sotots un atliek vien gaidīt cik ilgi līdz šim secinājumam nonāks stāsta varoņi. Tāds spraigs stāsts – 9 no 10 ballēm.

Domāju, ka lasītājam, kurš ir iepazinies ar Lavkrafta daiļradi, šis stāstu krājums šķitīs daudz interesantāks nekā mitosa nezinātājam. Var jau riskēt un lasīt šo antoloģiju, neko par Lavkraftu nezinot. Šo stāstu krājumu iesaku visiem Lavkrafta mitosa cienītājiem, klasika ir laba lieta, bet jādod sev iespēja paskatīties no cita skatu punkta. 9 no 10 ballēm.

The Mad Scientist’s Guide to World Domination: Original Short Fiction for the Modern Evil Genius by Anthology

Mad

Parasti es savā blogā lasu populārzinātniskas grāmatas par fiziku, matemātiku un bioloģiju. Šad tad palasos ko vieglāku, piemēram, fantasy vai fantastikas bojeviku. Tomēr tagad, kad iestrēga darbs pie mana jaunā nāves staru ieroča, biju nedaudz apjucis, jo pasaules iekarošanas plāns nonāca strupceļā (maigi izsakoties). Tāpat kā toreiz, kad sinhrofazatronā radītais melnais caurums iztvaikoja Hokingsa radiācijas dēļ. Ieraugot šo grāmatu, es sapriecājos, ka visas manas problēmas tiks atrisinātas.

Diemžēl man ir jūs jābrīdina, grāmatas virsraksts ir maldinošs! Grāmatā nav ne miņas no sakarīgas soli pa solim izskaidrojošas procedūras. Tajā ir tikai stāsti, no kuriem lielākā daļa būtu pielietojums tikai atsevišķos speciālgadījumos un, atklāti sakot, ir visai atrauti no pasaules reālijām.

Trakie zinātnieki ir visnenovērtētākie tēli mūsdienu literatūrā. Tagad dominē labie varoņi, visi stāsti ir veltīti viņiem, bet Trakie Zinātnieki, Ļaunie ģēniji labākajā gadījumā savu slavu lielākoties nemaz nesagaida. Viņu uzvarošie monologi tiek pārtraukti pusceļā, un viņu ļaunie plāni tiek satriekti lupatās. Bet ko nozīmē būt Ļaunajam ģēnijam, par to aizdomājas tikai retais. Lai gan tieši Ļaunie ģēniji ir tie, kas rada stāstu. Viņi izdomā plānu, ne jau labais varonis (supervaronis), tas tikai kā Pavlova suns metas virsū Trakā zinātnieka idejām, nosacījuma refleksu vadīts. Ļaunajam ģēnijam ir jāvada vesela armija ar pakalpiņiem, rūpnieciskā bāze, jāizgatavo superieroči, jātrenējas ļauni smieties, reizēm pat jāaudzina bērni un jākaldina plāni par pasaules pārņemšanu. Šo grūto ikdienu tad šīs grāmatas stāstu autori ir centušies mums parādīt. Īsts trakais zinātnieks, kas vēlas kaut ko sasniegt, nav tikai pirmstriumfa monologs un dārdoši smiekli. Tas ir rūpīgas plānošanas un liela darba rezultāts.

Teikšu kā ir, stāstu krājuma ideja man patika ļoti, un par izbrīnu sev atklāju, ka arī izpildījums ir ļoti labs. To naudiņu, ko izliku par šo grāmatu atguvu ar uzviju, jaunu ideju un sižetu veidā. Nu bija stāstiņi, kas man arī nepatika, bet nevar jau visu gribēt uzreiz. Tagad uzrakstīšu par pāris, kuri man dziļi iespiedušies atmiņā.

Professor Incognito Apologizes: an Itemized List by Austin Grossman – Parāda Ļaunā ģēnija ikdienu un grūtības sakārtot savu ikdienas dzīvi. Profesors var būt lepns viņam tas ir gandrīz izdevies apvienot darbu, mīļoto sievieti un slepeno laboratoriju. Tomēr ir saraksts ar lietām, par kurām viņam ir jāatvainojas.

Pittsburg Technology by Jeffrey Ford – ja tu dzīvē esi totāls lūzeris, kas gan var būt vēl sliktāk? Samaksā 4000 USD un ar Pitsburgas tehnoloģijas palīdzību izraujies no sava Likteņa važām, rezultāts nav garantēts, bet zaudēt jau ar nav ko. Vai tomēr ir?

Letter to the Editor by David D. Levine – kāds trakais zinātnieks ar cēlu mērķi. Izglābt pasauli no labā supermena (Ultimate man) dominances. Kādam ir jāstrādā pie tā, lai supervaronis nekļūtu par draudu visai Zemei.

The Angel of Death Has a Business Plan by Heather Lindsley – ko darīt sliktajai varonei, ja finansējums nepietiek pat sakarīgam supermena kostīmam? Nākas konsultēt citus ļaunos varoņus! Tiem ir vajadzīgas psiholoģiskais atbalsts, citādi var gadīties, ka nolaižas rokas. Pareiza galvenā ienaidnieka izvēle ir būtisks punkts ļaunā varoņa karjerā, tāpat arī uzvaras runai ir jābūt izcili spožai, tādai, kas ir spoža un pārliecinoša. Ja tu esi Ļauns ģēnijs, tas nebūt nenozīmē, ka esi spožs orators. Ir lietas, kas jāatkārto un kurās jātrenējas.

Kopumā izcils īso stāstu krājums, kuram droši lieku 9 no 10 ballēm. Ja esi fantastikas cienītājs, un reizēm iedomājies, kā nez klājas tiem ļaunajiem, kur viņi rauj naudu un idejas, tad šī grāmata ir noteikti jāizlasa. Ak jā, pirms katra stāstiņa ir kāds Trakā zinātnieka likums. Te ir atrodama grāmatas mājas lapa.