Navigate / search

One King’s Way by Harry Harrison

One King's Way by Harry Harrison

Par iepriekšējo šīs sērijas grāmatu es jau uzrakstīju te. Vispār ir tāda kā dilemma, rakstīt par katru sērijas grāmatu atsevišķi vai izlasīt visu sēriju un tad uzcept kopēju aprakstu. Piemēram, gadījās man izlasīt Amberas hronikas, visas desmit grāmatas pāris dienās. Tā arī nevarēju izlemt, ko lai dara, rakstīt desmit aprakstus, rakstīt divus? Beigās nosliecos par labu nerakstīt vispār. Savukārt, ja sērija ir jauna, tu to lasi vairākus gadus, tad gan ir jēga uzrakstīt par katru grāmatu atsevišķi, pats atceries par ko bija un vari arī izkontrolēt, kas vēl jāgaida turpinājumos.

Tātad galvenais varonis, anglis vārdā Šefs kļuvis par Britu salu šefu, nolemj notestēt savu jauno karafloti un nedaudz pabombīt vikingus. Jau pašā sākumā sākas neliela saķeršanās, flote uz smilšu sēkļa pazaudē savu virsvadoni. Šamais izkuļas krastā saviem spēkiem un lēnu garu sāk visas Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas pakļaušanu. Pa vidam viņam vēl piepalīdz vīzijas, ar kurām viņu diezgan nopietni aplaimo Skandināvu dievi. Viņš redz gan tagadni, gan pagātni un nākotni ar. Skaidra lieta, ka tādam vīram uzvarēt savus pretiniekus ir triviāla lieta. Lieki piebilst, ka tagad viņa armijai ir kuģi ar katapultām, arbaleti, labs tērauds. Pa ceļam tiek atklāts veids,kā rūpnieciskos apmēros ražot metālu un kas ir konveijera princips. Nebūtu jau reiz šo grāmatu lasījis, droši vien nobrīnītos arī, ka vēl nav atklājuši atomenerģiju. (piebilde, atomenerģiju viduslaiku pasaulē ir atklājis tikai krievu fantasy autors R.Zlotņikovs, citus es vismaz nevaru atminēties).

Grāmata cieš no turpinājuma. Varonis ir pakāpies no verga uz karali, lokālās problēmas vairs nav aktuālas. Lokālie antivaroņi pret viņu ir bezspēcīgi. Tad nu autors ņem un globalizē varoņa lomu un tā pretiniekus. Nu jau viņam pretī stājas veselas valstis nevis saujiņa vikingu. Par viņu interesējas pats Romas pāvests un jaunais Romas imperators. Skaidra lieta, ka kaujas kļūst grandiozākas un mērķi stratēģiskāki. Attīstītā kolhoza laiki ir pagājuši. Bet neskatoties uz visu man ironizēšanu, grāmata man patika 9 no 10 ballēm. Ja sāc lasīt, tad viss – apstāties vairs nevari, kamēr neesi ticis līdz otram vākam. Vai kā manā gadījumā, kad poga nākamā lapaspuse vairs nevar pāršķirt.

The Hammer and the Cross by Harry Harrison

The Hammer and the Cross by Harry Harrison

Šo grāmatu es jau esmu reiz lasījis, šķiet divtūkstošo gadu sākumā. Atceros, ka man bija visai liels pārsteigums, ka Harrisons raksta ne tikai zinātnisko fantastiku un smieklīgo fantastiku, bet arī nodarbojas ar nopietnu alternatīvās vēstures rakstīšanu. Bija jau gan nācies lasīt “Rietumos no Ēdenes”, bet tā jau bija par dinozauriem un kaut kādu akmens laikmetu. Šī savukārt bija par vikingiem.

Vikingu tēma jau reiz bija apskatīta “ Fantastiskajā sāgā”, bet tur bija jāsmejas par autora ironiju. Šoreiz gan viss ir pa īstam. Romieši Britu salas ir pametuši, tās iedzīvotājiem regulāri uzbrūk vikingi, laupa un posta zemi. Viss rit savu gaitu līdz neparādās kāds jauneklis vārdā Šefs. Šefs patiesībā ir suņa vārds, arī liktenis viņam ir tāds pats. Piedzimis mātei, tēvs ir kāds vikings, kas nedaudz palietojis viņa māti, līdz tā aizmukusi atpakaļ pie sava vīra. Patēvs štuko, kā labāk puisi pārdot verdzībā. Tā nu viss rit savu gaitu līdz sākas kārtējais vikingu uzbrukums.

Šoreiz apspēlētā tēma ir Britu salu iespējamā attīstība gadījumā, ja tajā nostiprinātos nevis kristietība, bet gan kādi pagānu dievi. Tā nu šefa vadībā daļā britu salas nostiprinās ticētāji Ceļam. Ceļa ideja ir pavisam vienkārša – vairot zināšanas pasaulē, ne tikai ņemt senos romiešu darbus un pēc tiem replicēt, bet radīt ko jaunu, uzklausīt visus, kuriem ir ko teikt. Šefs lēnā garā izsitas līdz pašai augša, palīdz viņam drosme, izgudrotāja talants un prasme vadīt cilvēkus.

Kopumā tāds diezgan spraigs sižetiņš, kurā galvenajam varonim visu laiku palīdz kāds no dieviem. Katru reizi, kad viņš nesaprot kā rīkoties tālāk, dievi viņam nosūta viedu sapni un viņš var klapēt ienaidniekus ar neredzētu atjautību. Tā no autora puses ir tāda kā šmaukšanās tīrā veidā, jo jebkas var tikt izskaidrots ar dievu viszinību. Skaidra lieta, ka dieviem arī ir savas intereses un visiem jau nemaz tik viegli izdabāt nevar. Grāmatai lieku 9 no 10 ballēm, nepavisam nav slikta un patīk vēstures gaitas izmaiņas virziens. Ieteiktu izlasīt visiem, kas vēl nav šo Harrisona darbu lasījis. Te gan jāpiebilst, ka grāmatai ir veseli četri turpinājumi un tos es, iespējams, šī gada laikā vēl izlasīšu.