Navigate / search

ЖЕМЧУЖНЫЙ ОРДЕН by Юрий Иванович

Turpinās burvja Kremona piedzīvojumi. Šī ir šo piedzīvojumu trešā grāmata, bet izskatās ne pēdējā. Pēc iepriekšējā grāmatā notikušajiem piedzīvojumiem, galvenais varoni aizsūta specuzdevumā uz kaimiņu karaļvalsti Spegoto. Tur briest projekts par vietējās alu sistēmas izpēti, lai atrastu leģendāro Nekropoli un atjaunotu Pazaudēto ceļu.

Visa darbība notiek uz maģiskas planētas, kur pirms ~7000 gadiem notikusi katastrofa, kas izjauca uz tās mītošo 13 civilizāciju koeksistenci. Tagad pasaule ir pilna ar seniem artefaktiem, vecām grāmatām, norādēm un karojošām civilizācijām. Dažas ir jau pazudušas, dažas sāk dominēt , bet mūsu galvenais varonis ir visu notikumu centrs.

Protams, lietas nenotiek tā kā plānots, jānogalina daudz un dažādi monstri un jāuzmin dažādu artefaktu noslēpumi. Jau no paša sākuma galveno varoni mēģina nogalināt nezināms grupējums. Par laimi Kremons var lepoties ar nu ļoti stiprām maga spējām, neviena liksta nespēj viņa dzīvei pielikt punktu. Tā nu viss virzās uz pazudušās rases vijudorašu atklāšanai, tādi jenotu un lemuru krustojumi, kas mīl staigāt uz divām kājām.

Pats Pērļu ordenis nebija viss mistisks bruņinieku ordenis, bet Spegoto augstākais apbalvojums – sens artefakts, kas kalpo kā maģiskās enerģijas akumulators.

Lasot šo grāmatu, sāka šķist, ka autors iepriekš ir rakstījis stāstus pornožurnāliem. Sekss ir sabāzts visur. Pat galvenās varones glābšanai nepieciešamais process bija sekss ar šamo 15 reizes. Grāmatā vietām sāk dominēt gumijas stiepšana un tāda mētāšanās, varbūt sagatavojot lasītāju turpmākajām sērijas grāmatām. Citi grāmatas tēli, izņemot galveno, ir tādi palkani ar divām raksturīpašībām.

Kopumā grāmata ir labs lasāmais smadzeņu atpūtināšanai, bet par izcilu saukt to nevarētu, tādēļ vērtēju 6 no 10 ballēm.

Spice: The History of a Temptation by Jack Turner

Kā jau var noprast pēc nosaukuma, runa ir par garšvielām. Garšvielas tiek apskatītas trīs galvenos viduslaiku vēstures aspektos – pielietojums virtuvē, tautas medicīnā un dievu pielūgsmē.

Virtuves sadaļā daudz uzzināju par viduslaiku ēšanas paradumiem. Valda stereotips, ka viduslaikos ēdieniem daudz likuši klāt garšvielas, lai noslēptu sabojātas gaļas vai zivju garšu. Patiesībā viss ir vienkāršāk, tā laika galvenā konservācijas metode bija sālīšana un mēs jau paši labi zinām pēc kā garšo sālīta gaļa.

Izrādās ka vīnam un alum garšvielas gan lika klāt, lai uzlabotu to garšu. Šie produkti parasti sāka bojāties jau trešajā dienā pēc izgatavošanas un reizēm bija tik pretīgi, ka pat vietējie nabagi, kuriem tas žēlsirdīgi tika izdalīts, nespēja to iedzert.
Read more

%d bloggers like this: