Deviņpadsmitā un pēdējā Mītu sērijas grāmata. Šī šogad noteikti ir garākā sērija, ko es esmu pievārējis, un pēdējās sērijas grāmatas es izlasīju, lai beidzot šo sēriju pabeigtu, nevis interesanto stāstu dēļ.  Šī grāmata sarakstīta jau bez Asprina līdzdalības, sērijas aizsācējs nomira pirms tās sarakstīšanas.

Kā nodrošināt savu nemirstību? Tas ir jautājums, kas, kā izrādās, ir nodarbinājis Āza prātu. Tādēļ saņēmis piedāvājumu investēt piramīdas būvniecībā, Āzs ne mirkli nešaubīdamies metās projektā iekšā. Piedāvājums ietver praktiski visu, piemiņas akmeni piramīdas virsotnē, skatu uz Zyx ieleju un atlaidi par katru papildus iesaistīto. Taču sākotnēji labais projekts izvēršas pret Āzu kā neveiksmju sērija. Kas ir šo neveiksmju cēlonis, to nāksies noskaidrot Āzam un Skīvam.

Būvniecībā galvenais ir finansējums, rasējums un drošības tehnika.  Papildus ir loģistikas un darbaspēka problēmas, bet tās viegli risinās ar finansējumu. Katrs piramīdu būvētājs zina, ka vissāpīgākā lieta ir finansējums. Lai vienam nofinansētu iespaidīgu piramīdu, ir nepieciešams milzu kapitāls. Tādēļ piramīda vienai būtnei kā kapa piemineklis ir luksusa lieta. Taču pārdodot katru piramīdas bloku kā individuālas kapenes, paver pavisam citas iespējas. Šis nudien ir sanācis asprātīgs joks par piramīdas shēmu, kuras mērķis ir uzbūvēt piramīdu. Katrs nākamais līmenis maksā dārgāk, taču, ja tu piesaisti apakšējos blokus, tava cena par savu vietu mūžībā samazinās.

Centrālā sižeta līnija vijas ap piramīdas būvniecību, Āza draugu rūpēm par neizprotamo Āza rīcību un piramīdas lāstam. Tēli, atstāti līdzautores rokā, nekādas papildus īpašības neiegūst, ja neskaita Skīva treniņus randiņu mākslā. Visādi citādi viņi ir sastinguši kā tādi Simpsonu multeņu varoņi. Katram ir sava loma, ir liela ņemšanās ap problēmu, daudz pārpratumu un beigās laimīgas sagadīšanās rezultātā viss atrisinās. Standarta recepte, kas pēc deviņpadsmit grāmatām paliek jau novazāta.

Grāmatai lieku 6 no 10 ballēm. Vispār jau vajadzēja mest sērijai mieru pēc devītās grāmatas, tad nezustu novitāte, piedzīvojumi vēl šķistu piedzīvojumi. Nav jau tā, ka sērijas pēdējās grāmatas man izraisītu riebumu, taču ierindotu viņas viduvējo kategorijā. Sērijas koncepts sākumā ir interesants un aizraujošs, varoņi attīstās joki vēl nav novazāti, un viss ir jauki. Taču ar laiku rodas pārsātinājuma sajūta un sērija piegriežas. Tagad vajadzēs pievērsties vēl vienam Asprina projektam “Thieves’ World”.

Mītu sērijas iepriekšpēdējā grāmata. Ja nebūtu apņēmies pabeigt šo sēriju līdz gada beigām, tad diez vai būtu sasparojies izlasīt šo grāmatu tik ātri. Un vispār mani sāk mākt aizdomas, ka grāmatas sēriju nebija jēgas turpināt pēc astotās grāmatas. Lai nu būtu tāda arī palikusi pusratā izlasīta.

Skīvs ir nolēmis mest mācības pie malas un atgriezties atpakaļ uz Devu, lai turpinātu savu darbu Mīta korporācijā. Taču izrādās, ka neviens viņu atpakaļ nemaz negaida, viņa atgriešanās tiek uztverta ar aizdomām un piesardzību. Skīvs nolemj uzsākt pats savu konsultāciju biznesu, bet arī tas saduras ar Mīta korporācijas interesēm. Sākas cīņa starp Āzu un Skīvu par to, kuram pienāktos vieta korporācijas vadībā.

Sākot lasīt pieķēru sevi pie domas, kamōn, kas te notiek. Autore maz ir lasījusi iepriekšējās grāmatas, Skīvs lai plēstos par kompānijas prezidenta amatu! Nē, nu kaut kā jau viņš atpakaļ ir jādabū. Bet tādā veidā un tā izmainot visu iesaistīto personāžu raksturus! Tad nedaudz nomierinājos un mēģināju izbaudīt Skīva un Āza piedzīvojumus.

Sacensība starp Skīvu un Āzu ir par to, kurš spēs nopelnīt vairāk naudas. Tā nu ir “sagadījies”, ka viņi abi strādā pie vienas un tās pašas problēmas, tikai katrs no savas puses. Skīvs atbalsta no dimensijas padzītu princesi, Āzs, šīs pašas dimensijas, premjerministru.

Dimensijas problēma ir tāda, kuru jau ne reizi esam sastapuši šajā sērijā – finanšu krīze. Katram ir sava pieeja tās risināšanā. Man kā lasītājam daudz vairāk piesaistīja Āza plāns pārdot tiesības uz nosaukumu reklāmas nolūkos, nekā Skīva ideja izmantot princesi labdarības pasākumos organizējot Kūkas ceremoniju.

Īsti nav saprotama arī grāmatas auditorija, ja nebūtu mājieni uz seksu, es domātu, ka tā ir mazām meitenītēm ar rozā kleitiņām, jo daļa no grāmatas ir veltīta kūku ēšanai, svecīšu pūšanai un smalkām pasēdēšanām. Var redzēt, ka autoru kolektīvs pulveri ir izšāvis un vairāk domā par to kā sēriju ar cieņu pabeigt, savilkt kopā galus un mest projektam mieru. Joku sadaļā nav nekā jauna un ievērības cienīga, tie paši vecie joki par tukšo valsts kasi vien ir.

Kopsavilkumā, tipiska sērijas grāmata, kvalitāte zem vidējā. Ja esi sērijas fans, tad lasīt var, bet visādi citādi nekā tik ģeniāla, lai mestos grāmatai virsū, visu citu lasāmo atliekot malā. Grāmatai lieku 6 no 10 ballēm, lasīt var ja esi rūdīts sērijas piekritējs un arī tad izlasīšana notiks vairāk inerces nekā stāsta dēļ.

Mītu sērijas septiņpadsmitā grāmata. Vēl divas palikušas, un tās es esmu nolēmis pievārēt līdz gada beigām.

Āzs ir atvaļinājumā, un viss ir labi līdz kādā krāmu tirgū viņš atrod Ersatz. Ersatz ir leģendārs zobens, neviens nopietns konflikts nav noticis bez Ersatz piedalīšanās. Šis zobens ir leģendārās Zelta Mantu (Golden Hoard) līderi. Pat viens priekšmets no šīm mantām var pārvērst tā nēsātāju par leģendāru varoni. Tā kā Āzs ir apņēmības pilns atgūt savu sākotnējo investīciju 10 zelta gabalu apjomā, tad viņam jātrod unikāls naudas maks, kurā nauda nekad nebeidzas. Ersatz apgalvo, ka viņa kolēģis bez vārda runas kompensēs visus Āza izdevumus. Meklējumus sākot Āzs atklāj, ka viņš nav vienīgais, kurš meklē Zelta Mantu artefaktus. Ar to pašu nodarbojas Kalipsa, kura mēģina savākt tos visus, lai atbrīvotu savu vectēvu no šausmīgā burvja Barrika.

Sākotnējā ideja ir ļoti laba – kvests, kurā tiek meklēti seni un spēcīgi artefaktus. (Pasaules labāko flautu, kristāla bumbu, gredzenu, grāmatu un kausu). Katram, kurš RPG spēlēs ir mēģinājis savākts pilnu artefaktu setu, uzreiz ir skaidrs, ka šāds pasākums nav diez ko ātrs. Autori arī ir gluži tādās pašās domās. Grāmatas struktūra ir sekojoša, ar kristāla lodi atrodam nākošo artefaktu -> neliels piedzīvojums, kur uz pirmo pie artefakta neizdodas tikt -> neliels konflikts ar vietējiem -> artefakta iegūšana -> tad vienu nodaļu artefakti strīdas savā starpā piesaucot vēsturi un savu personīgo izcilību. Tas viss ir iestiepis grāmatu diezgan nopietni, ja pirmo pāris artefaktu atrašanas apraksti mani vēl spēja saistīt, tad katra nākamā pievienotā vērtība bija arvien mazāka. Pēc trešā artefakta man jau gribējās grāmatu likt nost, un tēlot, ka nemaz viņu neesmu sācis lasīt.

Āzs vairs nepārliecina kā pervekts. Kur palicis viņa skopums? Labi, it kā sākotnējo investīciju atgriešana viņu dzen uz priekšu, bet viņš sāk tērēt vēl vairāk. Tā vietā, lai ciniski uzspļautu pasākumam, viņš padodas un patiesi sāk censties novest lietu līdz galam. Es saprastu, ja tuvumā būtu Skīvs, tad viena lieta, bet iekšējā reference uz Skīvu mani nepārliecināja. Labi, sākumā viņam ir cerības atgūt savas maga spējas, bet šī sižeta līnija kaut kur aizpeld nebūtībā, un rodas jautājums, kādēļ viņa tika pacelta. Kāpēc Āzs no savas idejas atteicās, pat tad, kad bija savācis visu komplektu?

Grāmatu lasīt var, daži joki pat ir izdevušies (piemēram, ka atliek vien makā iebāzt plastmasas karti, lai tas sāktu spļaut ārā zeltu), taču citus sasmīdināšanas paņēmienus sērijas ietvaros autors jau ir izmantojis tik bieži, ka tie vairs nešķiet smieklīgi (piemēram, pervektu saukšana par pervertiem). Lieku 5 no 10 ballēm. Ja patīk vietām gari un bezjēdzīgi dialogi, tad droši var lasīt.

Mītu sērijas nelasīto grāmatu rinda sarūk, un vēl tikai nedaudz, un būšu ticis ar visām galā. Jaunās autores ieviešana ir uzlabojusi grāmatu stāstījuma struktūru, un tā novirzījusies no Skīva kā vienīgā un galvenā tēla.

Skīvs joprojām nodarbojas ar maģijas pamatu apgūšanu. Viņš sēž savā Khlad dimensijas krodziņā un nepievērš apkārtējai pasaule nekādu uzmanību, mācību atvaļinājums ir mācību atvaļinājums. Un te pēkšņi pie viņa ierodas vesels bars ar saprātīgām būtnēm, kuras vēlas apgūt pie viņa maģijas praktisko pielietojumu. Nauda jau ir samaksāta, un Skīvam atliek vien pieņemt audzēkņus apmācībā. Tomēr mācību procesam ritot, Skīvam sāk rasties aizdomas, ka te viss nav tik vienkārši kā šķiet. Studenti gatavojas kaut kam nopietnākam par ciema maga posteni, bet kam – to Skīvs īsti nevar saprast.

Ja pirmajās sērijas grāmatās varēja kunkstēt par nepieslīpētiem tēliem un otrā plāna varoņu kartona plakanumu, tad jāatzīst, ka daudzas lietas ir uzlabojušās. Nu par personām var uzskatīt ne tikai Skīvu, bet arī lielāko daļu no pārējiem tēliem. Skīva maģijas spējas ir pieaugušas, viņš varbūt nezina daudz, bet prot tās pielietot praksē. Viņam ir ar ko padalīties gan ar skolniekiem, gan ar lasītāju.

Būsim godīgi, sešpadsmitā grāmata sērijā tomēr uzliek savu zīmogu.  Autoram pamazām ir aptrūkušās idejas par to, kā sēriju turpināt. Joki un asprātības jau ir kļuvuši klišejiski, lasītājs jau zinās, pie kura vārda jāsmejas. Un tas ir paša autora nopelns, jo lasītāju ar saviem jokiem viņš ir izklaidējis jau piecpadsmit grāmatas, un ir tikai normāli, ka pēc visu to izlasīšanas, lasītājam tie var nešķist svaigi. No otras puses nav slikti, ka par klišeju sērijā kļūst autora paša asprātības.

Pēc satura grāmata ir tipisks piedzīvojums, sākumā jauno burvju grupa tiek mācīta, un otrā grāmatas daļā viņi ir spiesti pielietot savas jauniegūtās zināšanas praksē. Šoreiz autors pat ir pacenties izskaidrot pāris veiksmīgas sakritības. Piemēram, kādēļ  savus audzēkņus viņš ir trenējis tieši tādiem gadījumiem, ar kuriem viņiem nākas sastapties grāmatas otrajā daļā? Tāpēc, ka viņš kā jau katrs pedagogs – iesācējs un tīmbilderu kursu vadītājs visas idejas ir nospēris no kristāla tīkla (vietējais interneta analogs). Beigās gan autoriem bija beigušās idejas, un no krūmiem tika izstumtas milzīgas klavieres, un tas samaitāja manu entuziasmu par visu grāmatu.

Kopumā stabila sērijas grāmata lieku 7 no 10 ballēm. Ja jau esi ziedojies sērijai, tad var lasīt droši, ja ne, tad sāc no pirmajām grāmatām. Citādi nebūs ne jausmas, kas ir Geek.