Navigate / search

Golem 100 by Alfred Bester

Миры Альфреда Бестера

Šo grāmatiņu man izdevās aizņemties no kāda mana bloga lasītāja – vārdā Grrr. Grāmata gan saucās „Miri Alfreda Bestera Tom 3”, bet šis stāsts tur bija galvenais.

Tātad uz Zemes ir 2175. gads, pasaule ir totāli izmainījusies. Kā tieši un kāpēc to mums autors nestāsta, jo nākotne ir tikai kā dekorācija sižetam. Galvenie varoņi Blaise Shima – smaržu speciālists, Gretchen Nunn detektīve un psihoanalītiķe, Ind’dni –Inspektors. Pilsētā, kurā šie personāži dzīvo, sāk notikt baisas slepkavības, kuru cēlonis tad arī visus šos personāžus saved kopā. Slepkava ir Golems 100 (neko jau priekšā nepasaku, to sapratīs ikkatrs, kas izlasīs pirmās pārdesmit lapaspuses), kuru radījušas garlaicības māktas bagātas mājsaimnieces savos centienos izsaukt Sātanu. Galvenie varoņi tad mēģina saprast, kāda ir Golema daba, motīvi un kā to apturēt.

Darbs man personīgi šķita halucinogēns un ļoti balstīts uz Junga psihoanalīzi. Autors spēlējas ar cilvēcisko un necilvēcisko psihi, mēģina skaidrot tās motīvus reakciju uz apkārtējiem apstākļiem. Nākotne ir visnotaļ hedonistiska un nežēlīga pret indivīdu, tādēļ arī tās cilvēku morāle diezgan atšķiras no mūsu. Patiesībā nākotnes cilvēki manā izpratnē ir totāli morāli degradēti radījumi, tādi paši šķiet arī viņu spriedumi par labo un ļauno un apkārt notiekošo.

Pati grāmata ir pilna ar dažādām lietām, kuru dabu es kā parasts lasītājs līdz galam neizpratu, varbūt arī nebija ko izprast. Piemēram, pāris lappuses grāmatas beigās man vispār šķita bezjēdzīga murmulēšana. Toties patikās bildīšu lietošana cilvēka iekšējās pasaules apceļošanas gaitā un to vēlāka interpretācija Ind’dni skatījumā.

Kopumā grāmata ir savādāka no tām, kuras es parasti lasu. Nedaudz kaitina, ka daži izteiksmes elementi izmantoti tikai izmantošanas dēļ. Arī daļu no humora lāgā nespēju uztvert, varbūt man ir totāli sveša lieta, kura tiek izmantota smalkas ironizēšanas pamatā. Grāmatai lieku 8 no 10 ballēm. Kā detektīvstāsts labs vismaz pirmās 2/3, psihoanalīzes daļa man bija visai grūti sagremojama, neesmu šai jomā speciālists. Lasīt ieteiktu laikam tikai A.Bestera faniem vai arī šāda žanra piekritējiem.

Just After Sunset by Stephen King

Just_after_sunset

Jaunākā no Stīvena Kinga īso stāstiņu grāmatām. Jāatzīst, ka tieši šīs viņa stāstiņu grāmatas man patīk visvairāk. Tās ir gandrīz vienīgās, kuras es pārlasu vairāk par divām reizēm. Savulaik man jaukākais no viņa stāstiņiem šķita „Mist”. Cik zinu, arī latviski ir izdota viena no šīm stāstu grāmatām. Tad nu arī šo grāmatiņu jau biju noskatījis amazonē, bet nedēļas nogalē biju iemaldījies kādā Londonas grāmatu bodē un tur arī nenoturējos.

Grāmatā pavisam ir apkopoti 13 stāstiņi. Stāstiņos S.Kinga stils ir diezgan jūtams un, pat nezinot autoru, varētu uzminēt, kurš tos ir rakstījis. Skaidra lieta, ka daļa nav nekādi šedevri, bet lasāmi ir visi. Tā kā stāstiņu vērtējums svārstās no 3 līdz 10, tad pastāstīšu nedaudz par katru.

Willa – tipisks Kinga stāstiņš, nedaudz mīklainības, nedaudz lasītāja maldināšanas. Galvenie tēli priekš īsstāsta nostrādāti labi. Kopumā dodu 9 no 10 ballēm. Izlasot šo stāstu, man sāka šķist, ka grāmata būs laba.

The Gingerbread Girl – kārtējais tipiskais Kinga stāstiņš, tā kā esmu lasījis gandrīz visus viņa darbus, tad šķita, ka tas viss jau ir lasīts vairākas reizes. Tipisks viņa upuris bēg, ļaunais dzenas pakaļ tikai šoreiz satilpināts pārdesmit lapaspusēs. Patiesībā pēc 10. lapaspuses stāsta beigas ir viegli uzminēt. 6 no 10 ballēm.

Harvey’s Dream – Visai jauks stāstiņš, ietilpa pāris lapaspusēs, bet interesants. Rakstnieks ļāva nobeigumu izdomāt pašam lasītājam, interesanta ideja ar sakritībām un sapņiem. 9 no 10 ballēm.

Rest Stop – nekā izcila, teiktu ka pat zem viduvēja līmeņa. Par tēmu, kas notiktu, ja kāds cilvēks reiz izdarītu to, ko neizdarot viņš, iespējams, nožēlotu visu mūžu. 5 no 10 ballēm, man šķita tāds samocīts un vienkāršs.

Stationary Bike – labs un ironisks stāsts par notievēšanu un holesterīnu. Tāds kā mājiens, ka ar lietām nevajag pārcensties, nedaudz mistikas. Lasās ļoti labi un man personīgi patika, 10 no 10 ballēm.

The Things They Left Behind – kārtējais ASV rakstnieka stāsts par tēmu, kur tu biji 9/11. Tā štelle mani uzreiz distancēja no stāsta. Kopumā jau labs, nedaudz mistikas, vainas apziņas, bet tomēr tēma šķiet visai novazāta – 7 no 10 ballēm.

Graduation Aftenoon – viens no švakākajiem darbiem grāmatā. Izlasot rodas jautājums, un tad? Kāpēc šis stāsts ir ticis rakstīts? 3 no 10 ballēm.

N. – spēcīgs stāsts Lovecraft stilā. Lasītājam tiek piedāvāts lasīt stāsta varoņa korespondenci un piezīmes, tādējādi skatot notikumus no pirmās personas skata punkta. Notikumi visai šausminoši, mistiski un atklājas pamazām. Beigās jau arī tu sāc domāt – varbūt tā arī ir bijis. Stāsts reāli ieved savā realitātē, 10 no 10 ballēm.

The Cat From Hell – ironisks stāstiņš, ka nekas nepaliek nesodīts. Ļaunie darbi top atriebti, pat ja tev šķiet, ka tas kam tu dari pāri atriebties nespēs. Pats stāsts virs vidējā, bet arī nekas īpašs 6 no 10 ballēm.

The New York Times at Special Bargain Rates – variācija par tēmu aizkapa dzīve. Šoreiz tiek saņemts telefona zvans. Kā jau labam stāstam pienākas lasītāja iztēlei tiek dota vaļa. Lai arī sižets vienkāršs 8 no 10 ballēm.

Mute – stāstiņš par tēmu – esi uzmanīgs savās vēlmēs. Visai interesants, galvenie personāži labi ieskicēti, nedaudz nosodītas azarta spēles. Kopumā 8 no 10 ballēm.

Ayana – laikam Kings sāk palikt vecs? Stāstiņš veltīts dažādām slimībām, kas piemeklē vecumdienās, brīnumainu izdziedināšanu iespējai utt. Bet kopumā nekas īpašs 5 no 10 ballēm.

A Very Tight Place – tipisks Kinga stāsts par izdzīvošanu un atriebību, šoreiz galvenie varoņi veci vīri. Nekā jauna, tualetes būda tiek lietota laikam, lai būtu pretīgāk. 6 no 10 ballēm.

Kā redzam grāmatai vidēji liekamas 7 no 10 ballēm, bet tie daži stāsti, kas man patika bija tā vērti, lai attaisnotu grāmatas iegādi. Starp citu izskatās, ka ir iznācis „Gunslinger” latviski, saucas „Strēlnieks” pats „Dark Tower” ciklu esmu izlasījis divas reizes, iesaku arī jums. Šī ir pirmā grāmata šajā ciklā, ja iepatiksies, tad jācer, ka latviskotas tiks arī pārējās.

Vilki!!!

Kas to būtu domājis, ka ES ietilpstošā valstī joprojām siro vilki. Tā nu arī es aizbraucis uz saviem laukiem uzzināju šausmu vēsti – pa nakti vilki nokoduši teliņu. Teliņš kā jau vienmēr naktī atstāts ganos pie ķēdes, kur šis tusējies jau visu vasaru. Taču šis rīts bija pavisam citāds, teliņu bija nokodis vilks. Nokodis profesionāli, pārgrauzis rīkli un pamielojies ar iekšējiem orgāniem (sirdi, aknām un nierēm).

Ja tas būtu noticis kādus 5 gadus agrāk, tad teliņu varētu mierīgi norakt un miers mājās. Tagad atbilstoši ES regulām ar kritušo lopu savākšanu nodarbojas speciāls dienests, kurš tad arī lopiņam pakaļ atbraukšot trešdien.

%d bloggers like this: