The Wee Free Men by Terry Pratchett
Kārtējais Terija Pračeta gara darbs. Tā kā gandrīz visas “lieliem” cilvēkiem domātās grāmatas esmu izlasījis, nācās ķerties pie viņa sarakstītajām bērnu grāmatām.
Šī grāmatiņa ir par 9 gadus vecu raganiņu, kuras brālīti nozog feju karaliene. Tad nu viņa ņem rokās pannu un dodas atbrīvot savu brāli. Galvenie palīgi ir tā saucamie Mac Nac Feegle – feju paveids. Arī viņi kādreiz ir dzīvojuši feju valstībā, bet izmesti no turienes par dzeršanu, kaušanos un atrašanos darbā reibuma stāvoklī pēc pulksten diviem.
Darbība norisinās uz Diskzemes un tai tuvākajās paralēlajās pasaulēs. Mazie Wee Free Men ir lieli izpalīgi jebkurā pasākumā, galvenais, lai uzdevums būtu bīstams, neizpildāms un prasītu drosmi. Viņi arī nozags visu, kas nav pienaglots, bet pienaglotajam nozags arī naglu. Viņi labprāt strādā ar galvu tiešā nozīmē, jebkuru var nogāzt gar zemi, ja pietiekoši daudz reizes ar savu galvu sit pa viņējo.
Tā kā grāmata ir domāta bērniem, tad humors šeit varbūt nav tik viltīgs kā citās grāmatās, bet joki joprojām ir smieklīgi. Reizēm lasot aizmirstas, ka tā ir bērnu grāmatiņa. Varbūt esmu bērna prātā? Galvenie tēli ir ļoti labi izveidoti, sevišķi labs man šķita Nac Mac Feegle “lielais vīrs” Rob Anybody un, protams, krupis izbijis advokāts (puisis bija feju krustmātei izstādījis neadekvātu rēķinu).
Kopumā grāmatai lieku 10 no 10 ballēm. Starp citu viņa ir pieejama arī latviešu valodā saucas Prečets Terijs “Mazie brīvie ķipari” (ISBN 9984370259). Tā ka, ja neproti angliski, tad droši vari lasīt latviski.
„Rob looked a little shifty. ‘Weeeel,’ he said, ‘we didnae get oout as easily as you. It took us a wee while.’
‘Until we finished all the drink,’ said Daft Wullie, helpfully. Rob glared at him. ‘Ye didnae ha’ to put it like that!’ he snapped.
‘You mean the dream keeps on going?’ said Tiffany.
‘If you’re thirsty enough,’ said Daft Wullie. ‘An’ it wasnae just the drink, there was cana-pays as well.’
‘But I thought if you ate or drank in a dream you stayed there!’ said Tiffany.
‘Aye, for most creatures,’ said Rob Anybody. ‘Not for us, though. Hooses, banks, dreams, ‘tis a’ the same to us. There’s nothing we cannae get in or oot of.’
‘Except maybe pubs,’ said Big Yan.
‘Oh, aye,’ said Rob Anybody cheerfully. ‘Gettin’ oot o’ pubs sometimes causes us a cerrrtain amount o’ difficulty, I’ll grant ye that.’”