Navigate / search

Snuff by Terry Pratchett

Snuff

Kā jau īstens Pratčeta fans, nevarēju vien nopriecāties, ka autoram ir izdevies sarakstīt vēl vienu Diskzemes cikla grāmatu. Skaidra lieta, ka grāmata tika pasūtīta jau pārus mēnešus iepriekš un tikai izlasīta jau tās saņemšanas dienā. Te gan nāktos paskaidrot, ka saņemta viņa tika uz Kindle lasītāja, tas ir, tās izdošanas dienā.

Grāmata ir no Nakts sardzes cikla. Tā gan laika gaitā ir pārtapusi no nakts kārtības nodrošinātājas līdz pilnvērtīgam kriminālās, ekonomikas un cita veida policijai. Te darbā tiek pieņemti gan rūķi, gan troļļi un pat vilkači. Šo iestādi vada Komandieris Sam Vimes, kurš ir nolēmis doties mazā atvaļinājumā uz saviem lauku īpašumiem. Pareizāk būtu teikt, tiek piespiests doties, jo jāparāda taču dēlam, kā dzīvo cilvēki laukos. Skaidra lieta, ka ne viss ir tik vienkārši kā izskatās sākumā, un arī policists atvaļinājumā tomēr ir policists.

Grāmata mums vēsta par laulības dzīvi, par to kā integrēt goblinus pārējo rasu draudzīgajā saimē, par to kā Diskzemē tiek audzēta tabaka, kas ir ICE  un to kā mazi noziegumi noved līdz lieliem. Ja atceramies no Unseen Academicals grāmatas, tad arī tur centrālais tēls bija goblins. Goblinu tēma izskatās autoram ir kļuvusi aktuāla. Te gan jāpiezīmē, ka šie goblini diez ko nelīmējas kopā ar Mr Nutt tēlu pāris grāmatas iepriekš, viņš no cilvēkiem īpaši neatšķīrās. Goblini pilda tādu kā Diskzemes pabērnu lomu, neviens īsti nevar saprast, kas tad ir goblini, saprātīgas būtnes vai tikai gudrāki dzīvnieki. Likumi viņus neaizsargā un pēc būtības ar viņiem var darīt visu, kas vien labpatīk. Un arī paši goblini pie tā ir tik ļoti pieraduši, samierinājušies, ka pat paši tajā nekādu netaisnību vairs nesaskata. Viņiem nav ne revolūcijas, ne vadoņu, viņi vienkārši visu piecieš un pat necer, ka būs labāk.

Esmu izlasījis visas Diskzemes cikla grāmatas, un tā kā šī ir jau trīsdesmit devītā grāmata, tad es diez vai vairs būtu saucams par objektīvu uzskatu paudēju. Grāmatai liktu 9 no 10 ballēm salīdzinot ar citiem autora darbiem. Lai arī autors jau vairākus gadus cīnās ar Alcheimera slimību un pēdējās grāmatas ir diktējis, varbūt tikai izdomājis sižetu, neteiktu, ka tās būtu kļuvušas sliktākas. Atliek vien viņam novēlēt labu veselību un  cerēt, ka uz nākošajiem jaunajiem kartupeļiem sagaidīsim Diskzemes sērijas četrdesmito grāmatu.

Thud! by Terry Pratchett

Thud

Kārtējā Diskzemes cikla grāmata. Šī ir patlaban pēdējā no Pilsētas sardzes grāmatu cikla.

Ankh-Morpork pilsētā tuvojas kārtējā Koom valley atceres gadskārta. Šajā kalnu ielejā daudzus gadus atpakaļ notika izšķirošā cīņa starp troļļiem un rūķiem. Abas puses uzskata, ka viņām tika uzbrukts no slēpņa, nav arī skaidrs, kurš šajā kaujā uzvarēja.

Neilgi pirms gadadienas tiek atrasts nogalināts rūķu līderis, blakus mētājas troļļa runga. Visiem ir skaidrs, kas ir vainīgie. Pilsētā sāk briest nemieri, un ir laiks iejaukties Dienas sardzes komandoram Sem Vimes. Viņš saprot, ka lieta nav vienkārša un ka tajā iesaistīta politika. Viņam arī katru dienu pulksten sešos vakarā ir jālasa savam dēlam grāmata „Where is my cow?”.

Daži ļaudis uzskata, ka Koom valley notikumu pamats ņemts no 1398. gada kaujas starp Otomaņu impēriju un apvienotajam Serbu, Bosniešu, Rumāņu un Albāņu spēkiem, kas notika Kosovas līdzenumā. Tieši pēc 600 gadiem Slobodans Miloševičs 28. jūnijā sāka etnisko tīrīšanu. Arī grāmata tiek veltīta rasu naidam starp rūķiem un troļļiem, neviens vairs īsti nezin kā tas sācies, bet tradīcija tiek ievērota. Tos, kuri vēlas noskaidrot patiesību, cenšas likvidēt.

Iesākumā varētu likties, ka grāmata ir tipisks action detektīvs, notikumu interpretācija visu laiku mainās, katra jauna lappuse nes jaunus faktus un informāciju. Ja godīgi, tad visa pasākuma atrisinājumu nespēju uzminēt līdz pašām beigām. Arī pats nobeigums man šķita vislabākais no visām Pratchett grāmatām.

Vimes personība šajā grāmatā tiek atdzīvināta, daļa grāmatas ilustrē viņa iekšējo konfliktu starp nosvērto ārieni un emocionālo iekšējo pasauli. Notikumiem risinoties, šī spriedze kļūs arvien lielāka un brīžiem man likās, ka džeks būs sajucis prātā.

Thud tā ir spēle, kur spēlētāji izvēlas spēlēt vai nu ar rūķiem vai troļļiem. Iesākumā izdomāta grāmatas vajadzībām tagad pieejama arī mūsu pasaulē. Vairāk var palasīt te.

Šo grāmatu neieteiktu kā pirmo grāmatu ar kuru sākt Diskzemes ciklu, tajā ir daudz iekšēju referenču uz iepriekšējām grāmatām, tēlu uzvedības saprašanai arī ir nepieciešama iepriekšējo grāmatu informācija. Tomēr kā cilvēkam, kas lasījis visu ciklu pēc kārtas šī grāmata lika pārliecināties, ka rakstniekam vēl ir iekšā un grāmatu kvalitāte nekrītas. Dodu 10 no 10 ballēm.

AS WELL. Death turned a page and, for a person without breath, managed a pretty good sigh. IT APPEARS THAT THE BUTLER DID IT.

‘Did what?’

IT IS A MADE-UP STORY. VERY STRANGE. ALL ONE NEEDS DO IS TURN TO THE LAST PAGE AND THE ANSWER IS THERE. WHAT, THEREFORE, IS THE POINT OF DELIBERATEDLY NOT KNOWING?

Night Watch by Terry Pratchett

Night Watch (Discworld) by Terry Pratchett

Kārtējā vēl nelasītā Diskzemes grāmata, kas nu jau ir izlasīta. Diemžēl nelasītās kļūst arvien mazāk. Šī grāmata ir veltīta pilsētas sardzes ciklam.

Pilsētas sardzes komandors Vimes , vajājot psihopātu vārdā Cancer, nonāk 30 gadus pagātnē. Šeit Ankh Morpork vēl nav tāda, kādu to pazīstam mēs, Vetinari vēl nevalda un pilsētā kārtība ir nosacīts jēdziens. Šis ir arī laiks, kad Vimes pagātnē bija tikko iestājies Pilsētas sardzē. Šis bija arī viens no Ankh-Morpork barikāžu laikiem. Komandoram Vimes ir jāizvēlas vai atstāt notikumus nemainīgus vai tomēr iejaukties.

Acīmredzot ik katram rakstniekam pienāk brīdis, kad viņš nolemj izmantot laika mašīnas konceptu, tādā vai citādā veidā. Šajā gadījumā galvenie laika pārvaldītāji Vēstures mūki ir atbildīgi par šo notikumu. Šis ceļojums laikā tiek veikts, lai iepazīstinātu lasītājus ar dzīvi Ankh-Morpork tad tā, lai viņš spētu salīdzināt to ar tagad.

Daļa sižeta tiek veltīta arī Pilsētas sardzes, no iepriekšējām grāmatām pazīstamo personāžu, izveidošanās. Vis spilgtāk man atmiņā iespiedās aina, kurā Nobby Nobbs, tad vēl mazs ielas klaidonītis, filozofē par karavīra iespējām nodarboties ar marodierismu. Jau tad viņam varēja uzticēt dzīvību, bet ne dolāru. Seržants Colon gan izskatās nav mainījies nemaz. Protams, visvairāk ir mainījies pats Vimes. Izrādās tai laikā pilsētā uzdarbojusies slepenpolicija saukts „Unmentionables”, tad vietējais KGB variants.

Nedaudz tiek ironizēts par revolūcijām un valdīšanas gāšanām un, protams, tam sekojošo amnestiju visiem. Par to, kas patiesībā ir nemiera cēlāji, politiskām provokācijām, karogiem un himnām.

Kopumā šī man liekas viena no spēcīgākajām Pilsētas sardzes cikla grāmatām, personāži visi ir pazīstami un autoram iespējams tieši tādēļ bija jāatgriežas atpakaļ pagātnē, lai ļautu mums viņus iepazīt no nedaudz cita skata punkta. Grāmatai lieku stabilas 10 no 10 ballēm.

‘Don’t see why not, the enemy reaches all the way to the ground,’ said Nobby. ‘Anyway, people’re lyin’ down when you get their boots off. Ol’ Sconner, he says the money’s in teeth and earrings but I say every man’s bound to have a pair of boots, right? Whereas there’s a lot of bad teeth around these days and the falseteeth makers always demand a decent set-‘

‘Do you mean to tell me that you want to join the army just to loot the battlefields?’ said the major, completely shocked. ‘A little… lad like you?’

‘Once when ol’ Sconner was sober for two days together he made me a little set of soldiers,’ said Nobby. ‘An’ they had these little boots that you could-‘

‘Shut up,’ said the major.

‘take off, and tiny tiny little wooden teeth that you could-‘

‘Will you shut up!’ said the major. ‘Have you no interest in honour? Glory? Love of city?’

‘Dunno. Can you get much for ’em?’ said Nobby.

Thief of Time by Terry Pratchett

Esat kaut ko dzirdējuši par Vēstures mūku ordeni? Neesat, nav jau arī nekāds brīnums, tas ir visslepenākais Diskzemes ordenis. Viņu galvenais uzdevums ir rūpēties, lai visiem pietiktu laika. Ir skaidri zināms fakts, ka, piemēram, biržā laiks vienmēr pietrūkst, bet jūrā zivīm viņš ir bijis nebijis. Tad nu Vēstures mūki rūpējas par to, lai laiks būtu sabalansēts. To viņi nodrošina ar speciāliem rīkiem, latviski to sauktu vārpstiņa, kas tin laiku no nākotnes pagātnē un arī nedaudz uzkrāj.

Viens no galvenajiem tēliem ir Džeremijs (Jeremy), cilvēks kura mūža aicinājums ir pulksteņi, viņš zina visu par pulksteņiem un cenšas izveidot visprecīzāko pulksteni pasaulē. Šo viņa tieksmi izmanto Auditori, viņiem ir pieriebies, ka cilvēki ienes pasaulē nenoteiktību un nav iespējams visu uzskaitīt. Viņi saprot, ka ideāli precīzs pulkstenis, kas spēs izmērīt visuma tikšķēšanu, Visumu arī apstādinās.

Protams, ka pret šāda pulksteņa izveidi iebilst Nāve, kas ir spiests iejaukties, ne jau pats, bet liekot to darīt savai mazmeitai. Uz Ankh-Morpork pulksteņa apstādināšanai tiek nosūtīti arī divi Vēstures mūki Lobsang un Lu-Tze.

Grāmata ir no noveļu cikla, kas veltītas Nāvei. Šajā gan Nāve vairāk parādās kā veco tradīciju glabātājs, mēģina motivēt Apokalipses jātniekus, kuri ir pārāk pieķērušies cilvēkiem. Viņš pat ir gatavs salīgt mieru ar piekto jātnieku, kurš aizgāja pirms viņi kļuva slaveni, Ronnie Soak, bet tagad strādā piena biznesā.

Autors kā vienmēr ir humora pilns un palīdz lasītājam saprast Lu-Tze Sētnieka ceļu un to, cik svarīgs ir Pirmais likums. Grāmatu izlasīju vienā piegājienā no vāka līdz vākam. Neteiktu, ka ir labākā no Pratchetta darbiem un tādēļ lieku 8 no 10 ballēm. Ja jau lasa šo sēriju, tad ir jāizlasa obligāti, lai saprastu kas ir Laiks.

‘Hah! Kids today, where do they get their education? The first stroke is from the ground to the air, lad. That makes a nice hole in the air for the main lightning to come down. Look for the glow. We’ve got to be giving the road plenty of sandal by the time it reaches the clouds. You holding up okay?’

Monstrous Regiment by Terry Pratchett

Šī ir kārtējā Diskzemes novele, kas ietilpst noveļu sērijā – Industriālā revolūcija.

Uz Diskzemes eksistē vieta, kurā atrodas daudzas mazas valstiņas. Visiem ir vienalga, kas tur notiek, ja vien viņas savā starpā karojot neiznīcinātu clack torņus, pārtraucot informācijas plūsmu no vienas kontinenta malas uz otru. Ir sācies ikgadējais karš starp Borogravia un Zlobenia valstiņām un Ankh-Morpork ir nolēmusi iejaukties.

Borogravia ir kara nomocīta; visa jaunatne dien armijā un karo. Polly nolemj atrast savu brāli Paulu, kurš arī iesaukts armijā un pazudis bez vēsts. Lai to paveiktu, viņa nogriež matus, iemācās staigāt kā vīrieši, treniņa nolūkos skujas ar neasu bārdasnazi, mācās regulāri urbināt degunu, nolaist gāzes. Viņai piemīt arī loģiska domāšana, skaidra situācijas apzināšanās un vēlme doties pieteikties kā brīvprātīgajam. Valstij ir vajadzīgi karotāji – patrioti, kas ir ar mieru krist kaujā par savu Hercogieni un dienests var sākties.

Polly un pārējie jaunie rekrūši nonāk pašā notikumu epicentrā. Viņi nejauši sakauj Zlobenijas grāfa kavalēriju un pēkšņi viņus visi grib notvert. Ankh-Morpork nav ieinteresēta stipras valsts izveidei šajā apgabalā un tā cenšas saglabāt abas valstis tādas kādas tās ir.

Šī grāmata ir mēģinājums rakstīt par feminismu un sieviešu tiesībām vīriešu sabiedrībā. Kontrasta dramatizēšanai autors ir izvēlējies armiju, kas tradicionāli ir bijusi vīriešu prerogatīva. Grāmatā tiek ieviesti jauni tēli, kas līdz šim nebija sastopami Diskzemes grāmatās, grāmatas galvenā varone Polly un seržants Jackrum. Nedaudz tiek pieminēts arī Ankh-Morpork sardzes priekšnieks Vimes (kā sūtnis Zlobenia), tomēr viņa darbība ir epizodiska un izskatās ieviesta, lai grāmata nezaudētu kopskaņu ar citām novelēm.

Prieks, ka William de Worde tēls no iepriekšējās grāmatas tiek turpināts, avīžniekiem tagad Diskzemē piemīt spēks. Atgriežoties pie feminisma tēmas, centrālā lieta ir: sievietes var visu to pašu ko vīrieši un iespējams pat labāk. Kā sieviešu tiesību galvenais ierobežotājs šeit tiek ievesti nevis tautas aizspriedumi, bet gan dzīvā dieva Nuggan Aizliegumi. Protams nevar aizmirst arī leitnantu Blouse, kas attēlots kā neko nesaprotoša tipiska oficiera tēls.

Grāmatu var lasīt arī nelasot no Diskzemes neko citu iepriekš. Neteikšu, ka būtu lielā sajūsmā par šo darbu, labs nenoliedzami, bet ne izcils. Visu laiku nedaudz atgādināja Šveiku, kur galvenais varonis ir sieviete. Neliels mīnuss likās arī sižeta paredzamība, bet nu labi, tā ir autora nodeva žanram kā tādam un tur neko ģeniāli jaunu vairs neizdomāsi. Kopumā grāmatai dodu 8 no 10 ballēm.

Citāts

„‘Their religion’s gone bad on them. Have you seen the latest Abominations? They Abominate the smell of beets and people with red hair. In rather shaky writing, sir. And root vegetables are a staple here. Three years ago it was Abominable to grow root crops on ground which had grown grain or peas.’”

Bilde no Amazon.com

The Truth by Terry Pratchett

Rūķi esot atklājuši kā svinu pārvērst zeltā, patiesību tagad varēs uzzināt, izlasot to uz papīra lapelēm. Grāmata ir otrā no Industrializācijas cikla un tā mums stāsta par tipogrāfijas un žurnālistikas attīstību Ankh-Morpork.

Grāmatas galvenais varonis William de Worde ir pirmais žurnālists Ankh-Morpork, pirmais avīzes īpašnieks, redaktors un menedžeris. Viņa moto – „Cilvēkiem ir jāuzzina patiesība, lai kāda tā nebūtu”. Tai pat laikā pilsētas valdnieks Vetinari tiek apsūdzēts smagos noziegumos, sulaiņa nogalināšanas mēģinājumā un pilsētas kases apzagšanā. William paralēli Sardzei veic savu izmeklēšanu, kuras gaitu viņš publicē avīzē „Times”, tādējādi iegūstot daudz ienaidnieku un arī jumtu.

Izrādās, ka pilsētas aristokrāti ir nolēmuši mainīt valdību. Zombijs advokāts Slant klientu uzdevumā vēršas pie ”Jaunā Firmas”, kuri šo jautājumu nokārtos. „Jaunajā firmā” strādā divi uzņēmīgi cilvēki Mr. Pin firmas smadzenes un īsts neģēlis, Mr. Tulip firmas muskuļi, pilnīgs idiots un tik pat ģeniāls mākslas pazinējs.

Parādās arī „Times” konkurents „Inquirer”, kura būtību izsaka sekojoši virsraksti – „Elfi nolaupīja manu vīru” un „Sievietei Lankrā piedzimst kobra”.

Šī ir viena no labākajām grāmatām, ko šajā sērijā esmu lasījis. Var redzēt ka Autors kā jau rakstnieks par šīm lietām ir domājis un saprot, ko raksta. Grāmata nav tikai „action” detektīvromānu stilā, kur galvenais izmeklētājs ir žurnālists. Grāmata ir arī pārdomas par cilvēku un ziņām. Kas ir ziņas? Cik ilgi ziņas ir aktuālas? Kādas ziņas labprāt lasa cilvēki (mīļas kaķēnu bildes, fantastiski apgalvojumi, otras puses aplikšana, „kritizēšana”)? Un pats galvenais, kādēļ cilvēki raksta ziņas.

Pats William de Worde uzskata, ka viņš raksta patiesībai, taču viņa padotie uzskata, ka tā ir tikai aristokrātiska hobija izpausme, jo viņi strādā, lai nopelnītu naudu Rūķu pārim, kam pieder tipogrāfija, nauda nepieciešama, lai apprecētos, sekretārei, lai uzturētu savu tēvu. Tikai pats William var atļauties domāt par Patiesību un Sabiedrības interesēm, tomēr arī viņš beigās ir spiests stāstīt ne visu Patiesību to pašu savu interešu dēļ.

Grāmatai dodu 10 no 10 ballēm, jo ir ne tikai laba grāmata ar interesantu sižetu , bet arī rada vielu pārdomām.

Citāts, kas man reāli patikās, jo raksturo labi vidējo cilvēku visā pasaulē:

„‘You think you’re writing words that’ll last for ever? It’s not like that. This newspaper stuff . . .
that’s words that last for a day. Maybe a week.’
‘And then they get thrown away,’ said William.
‘Perhaps a few hang on. In people’s heads.’
‘That’s not where the paper ends up,’ said William. ‘Quite the reverse.’
‘What did you expect? These aren’t books, they’re . . . words that come and go…”

The Fifth Elephant by Terry Pratchett

Diskzemē leģenda stāsta, ka sen senos laikos Disku turējuši pieci ziloņi, taču vienam kaut kas samisējies un šis nokritis no bruņurupuča muguras. Tā nu arī sagadījies, ka pēc kāda laika, šis pat zilonis nokritis uz Diska Uberwaldes apkaimē. Tas izskaidro bagātīgās speķa, tauku un metālu atradnes.

Šī grāmata ir no Nakts sardzes cikla. Ankh-Morpork notiek dīvaina lietas, rūķi sāk kašķēties savā starpā, tiek nozagta Scone replika. Scone tas ir rūķu svētais akmens, kurā sakņojas viņu tradīcijas. Sems Vimes Patrīcija uzdevumā tiek nosūtīts diplomātiskā misijā uz Uberwald, lai piedalītos rūķu karaļa koronācijas ceremonijā un, protams, sarunāt labas tauku cenas. Tauki ir pilsētas apgaismojums.

Protams, viss nav tik vienkārši – Uberwald pārvalda trīs frakcijas: rūķi, vilkači un vampīri. Rūķu svētais akmens izrādās ir pazudis un draud izcelties pilsoņu karš. Arī Ank-Morpork jaunizceptais sardzes kapteinis Colon, lēnām nolaiž pa grunti visu sardzi.

Grāmata, manuprāt, ir sarakstīta kā diezgan labs politiskais detektīvs. Ir dažādas grupējumu intereses, ļaundari ir ļauni un dumji, nevienam nevar uzticēties. Tiek atainota cīņa starp veco un jauno pasaules uzskatu. Uberwald ir konservatīva valsts, negatīvi noskaņota pret visu jauno, taču daļa tās iedzīvotāju vēlās pārmaiņas. Kopumā dodu 8 no 10 ballēm, ir vērts lasīt un domāju, ka reiz izlasīšu to vēlreiz.

Citāts:
„
‘My name, in the short form, is Lady Margolotta Amaya Katerina Assumpta Crassina von Uberwald, and I am a vampire . . .’

They chorused: ‘Hello, Lady Margolotta Amaya Katerina Assumpta Crassina von Uberwald!’

‘It has been almost four years now,’ said Lady Margolotta, ‘and I am still taking vun night at a time. Vun neck would always be vun too many. But . . . there are compensations . . .’

Bilde no L-Space

Jingo by Terry Pratchett

Ilgu laiku biju lasījis nopietnas, zinātniskas un populārzinātniskas grāmatas. No visa tā smadzenes nedaudz sāka nogurt un izlēmu nedaudz izklaidēt savu prātu ar labu fantasy grāmatu.

Grāmatiņa ir no Diskzemes cikla, sardzes cikla. Grāmata ir parodija par nacionālisma tēmu. Dzīvoja mierīgi divas valstis Ankh Morpork un Klatch, līdz apaļās jūras vidū parādās jauna sala. Sākas diplomātiska cīņa kam sala pieder un sākas karš. Patiesībā tiek it kā konfrontēta kristiešu un musulmaņu pasaule, katra ar saviem aizspriedumiem. Grāmata ir aizraujoša un ja vēl esi lasījis iepriekšējās tad arī personāži pazīstami.

Patikās arī Kenedija slepkavības apspēlēšana, tikai ar lokiem un bultām, kara vešana balstoties uz grāmatām un Leonarda da Vinči analogs un konspirāciju teorijas.

Grāmatai dodu 8 no 10 ballēm. Ja cilvēkam patīk pasmieties par hipertrofētām īsto nacionālistu izpausmēm, tad šī grāmata ir priekš viņa.

Citāts:
“Give a man a fire and he’s warm for a day, but set fire to him and he’s warm for the rest of his life.”

Feet of Clay by Terry Pratchett

Šī ir trešā grāmata no sērijas, kura tiek veltīta Ankh-Morpork Pilsētas sardzei un tās kapteinim Vaimsam. Grāmatu varētu uzskatīt par jauku variāciju tēmai Azimova roboti un to likumi. Šeit gan robotu vietā doti golemi, no māla izveidoti cilvēkiem līdzīgi kolosi, kurus apdedzina krāsnī mutē ieliek instrukcijas un gatavs, strādnieks pa velti. Tikai ir neliela problēma golemi sāk masveidā izdarīt pašnāvības. Kāds mēģina arī noindēt patrīciju. Šnobijs Šnobss (sardzes kapteinis kaprālis, kuram izsniegta speciāla izziņa, ka viņš tomēr ir cilvēks) uzzina, ka patiesībā viņš ir Ankhas grāfs. Vispār pilsētā notiek kārtējais apvērsuma mēģinājums.

Grāmatiņā sevišķi patikās rūķu un viņu pārtikas problēmu izklāsts. Visiem ir labi zināms, ka rūķi ēd žurkas, žurka mīklā, žurka uz kociņa. Protams ar ketčupu var apēst jebko. Uzzināju, ka pēc žurkas pagatavošanas obligāti jāievēro higiēnas normas, tas ir jāmazgā rokas, jo nevar taču zināt kādas slimības tai žurkai bijušas. Un protams labākais tēls šajā grāmatā bija mazais ķertais žurku mednieks Wee Mad Arthur.

Grāmatai dodu 10 no 10 ballēm, izcils lasāmais.

Citāts:
“...’Was there anything else on the dinner menu?’
‘Vole-au-vents and Cream of Rat,’ said Gimlet. ‘All hygienically prepared.’
‘How do you mean, “hygienically prepared”?’ said Carrot.
‘The chef is under strict orders to wash his hands afterwards.’
The assembled dwarfs nodded. This was certainly pretty hygienic. You didn’t want people going
around with ratty hands…”

Men At Arms by Terry Pratchett

Šī ir otrā grāmata no sērijas, kura tiek veltīta Ankh-Morpork Pilsētas nakts sardzei un tās kapteinim Vaimsam. Pilsētā sāk notikt aizdomīgas slepkavības, sākumā Slepkavu ģildē tiek uzspridzināts purva drakons, tad sāk ciest citu ģilžu locekļi. Tie tiek noslepkavoti izmantojot dīvainu uzparikti, zizli, kurš ož pēc salūtiem. Tad nu Pilsētas Nakts sardze ķeras pie izmeklēšanas. Sardze ir papildināta ar jauniesauktajiem, trolli Detrītu, rūķi un vilkaci.

Kopumā grāmata dod labu ieskatu pilsētas ģildēs un pilsētnieku paražās. Klaunu ģilde par kuru neviens nesmejas viņu joku dēļ, bet tikai tādēļ, ka redz, ka citiem iet vēl grūtāk. Alķīmiķu ģilde, kura gandrīz katru dienu uzspridzina māju, kurā atrodas. Gaļas tirgotāju ģilde, kura ceļ noliktavas nākotnes gaļai. Joki kā vienmēr šajā ciklā ir līmenī un tiešām smieklīgs.

Grāmatiņu vērtēju uz 8 no 10 ballēm.

Citāts:
“– “It could be a torture chamber or a dungeon or a hideous pit or anything!”
– “It’s just a student’s bedroom, sergeant.”
– “You see?””