Nolēmu saņemties un pabeigt vismaz vienu iesākto sēriju. Šo biju marinējis plauktos jau veselu gadu, un nu beidzot ir pienācis brīdis, kad viņa ir pabeigta. Jāatzīst, ka ar grāmatu sērijām man tas negadās bieži – vairāk tiek iesāktas nekā pabeigtas. Jāatzīst, ka piekto un ceturto grāmatu autors varēja publicēt vienā biezā grāmatā kopā. Neviens pat i neaizdomātos, ka tur ir divas. Tādēļ arī rakstu par abām uzreiz.

Šīs grāmatas ir veltītas konflikta beigu fāzei. Geders ar saviem Zirnekļu dievietes priesteriem ir savu nāciju vedis pretī uzvarai. Drīz vien viņi būs iekarojuši visu pasauli. Šķiet, ka arī mērķis – miers visā pasaulē, ir rokas stiepiena attālumā. Taču nodevēji nesnauž, viņi izlien no pakšķiem un dara savus melnos darbus. Piemēram, Citrīna baņķiere, kas atraidījusi Gedera mīlestību meklē veidus, kā sakaut topošo tirānu. Markuss dodas ceļojumā, lai atrastu līdzekli pret Zirnekļu tempļa priesteru sērgu. Līdzeklis atrodas, bet tas ir visnotaļ savdabīgs. Beidzot pienāk arī tas brīdis, kad lasītājam tiek atklāts visa konflikta tūkstošgadu senā vēsture.

Centrālais temats paliek nemainīgs – varas aspekti. Te tiek apskatīti divi  galvenie – militārā un finansiālā. Lai veiksmīgi karotu, nemaz nevajag armiju kaujas laukā, pietiek ar finanšu impēriju un izdomu. Tas vienā ziņa sanāk pat lētāk. Autors ir pacenties, lai parādītu abu stratēģiju plusus un mīnusus. Militārā vara ir atkarīga no karavīriem un loģistikas. Gedera armijai nav problēmu ar motivāciju, priesteri nomotivēs pat kropli. Taču ir problēmas ar iekarotās teritorijas noturēšanu. Stratēģiskais armijas izvietojums ļoti atgādināja Otrā pasaules kara beigu fāzi, kad Hitleram armija vē

l it kā bija, taču tā bija tik sadrumstalota pa iekarotajām teritorijām, ka nespēja pārgrupēties.

Arī baņķieriem uzvarēt karu nav viegli, jo nauda kā resurss tomēr ir ierobežots. Patika veids, kā autors atrisināja šo problēmu, modernizējot finanšu sistēmu. Citrīnas mērķis nav sakaut Gederu, viņa vēlas  tādu iznākumu, kas neierautu gan iekarotājus, gan iekarojamos jaunā visaptverošā karā. Tas ir diezgan nereāls pasākums, ņemot vērā, ka šoreiz ļaunuma sakne nav tikai cilvēku ambīcijas.

Ja runājam par varoņiem, tad autoram viņi visi ir izdevušies. Sērijai ritot varoņi ir izauguši gan raksturā, gan pieņēmušies prātā. Citrina sāka kā pablāvs tēls, bet lēnā garā, notikumiem attīstoties, viņa kļuva par nopietnu spēlētāju. Varbūt tieksme iemest pa graķītim bija diezgan netradicionāla sievietei fantāzijas pasaulē. Ekonomika un finanšu sistēmas ir viņas dzīves neatņemama sastāvdaļa. Var tikai pabrīnīties, cik daudz fantāzijas darbu palaiž garām tik nozīmīgu dzīves sastāvdaļu kā preču apriti un pievienoto vērtību. Šajā sērijā autors ekonomiku ir padarījis par neatņemamu sižeta sastāvdaļu, un ar to vien būtu pelnījis uzslavu. Pat šodien autori nemaz neapjēdz, ko tas nozīmē ekonomikai sapulcēt miljons orku armiju, lai cik viņi nebūtu izturīgi, tie apsprāgtu no dizentērijas vai bada jau pēc pāris nedēļām. Šeit ar to viss ir kārtībā, karš maksā naudu, un ja naudas nav, nav arī kara. Citrīnai labākajās mūsu pasaules tradīcijās nākas izgudrot zelta aizstājēju.

Geders savukārt joprojām ietur nūģu atriebības līniju. Viņš arī r izaudzis no grāmatu tārpa līdz milzīgas impērijas vadītājam. Darbs ir grūts, lai noturētu jauniekarotās teritorijas, ir jāķeras pie genocīda un citiem briesmu darbiem. Taču ideja par mieru pēc tam ir pārāk vilinoša, lai atteiktos no soda ekspedīcijām. Geders neprot uzņemties atbildību par saviem darbiem, viņam vienmēr atrodas citi, kurus vainot, lai tikai pats paliktu balts un pūkains. Turklāt viņš vēl grib būt mīlēts. Tas ļauj autoram viņam sagatavot izcilu finālu, kurš ļoti labi saskan ar pirmās grāmatas notikumiem. Iespējams, ka Gedera beigu darbs patiešām ir saucams par varoņdarbu, bet cilvēki ir vieni nepateicīgi salašņas.

Grāmatai lieku 9 no 10 ballēm, beigas bija pārāk neitrālas un fantastiskas, lai pilnīgi atbilstu manai gaumei. Sērijai kopumā gan lieku 10 no 10 ballēm, ja vēlies palasīt kaut ko no fantastikas, kurā ir episks stāsts, vēsture un armijas nerodas no zila gaisa, silti iesaku.

Man mājās grāmatu plauktā stāv veselas piecas šīs sērijas grāmatas. Noliktas redzamā vietā, lai es par viņām neaizmirstu. Autors man jau sen ir atzīts kā lasāms – kopš Expanse cikla grāmatu izlasīšanas. Arī pirmā sērijas grāmata bija daudzsološa.

Pirms daudzām paaudzēm pasaulē valdīja drakoni, taču katrai valdīšanai pienāk gals, un nu pasaulē valda cilvēki. Pareizāk sakot, veselas trīspadsmit rases. Taču nav tā, ka senie dievi vēl senāki par drakoniem būtu cilvēkus aizmirsuši, viņiem vienkārši nav dota iespēja atgriezties. Taču brīdī, kad šī iespēja parādīsies, viņi pacels savus karogus un atkal iekaros visu pasauli. Pagaidām pasaulē briest viens nopietns karš, kur tikko valdnieku zaudējusi karaliste mēģina tikt gala ar saviem kaimiņiem. Tikai daži nojauš, ko nozīmē zirnekļa tempļa karoga parādīšanās. Visas pasaules liktenis nu gulstas uz veca karavīra un vēl vecāka aktiera pleciem.

Tātad sižeta līnija ir izkristalizējusies līdz vecajai labajai – senie dievi, kurus visi aizmirsuši, beidzot ir sasparojusies kārtējo reizi pārvērst visu pasauli asiņainā ellē. Pretī var stāties tikai pāris varoņi, kuri pateicoties augstākajiem spēkiem nav izteikti labi vai ļauni, un arī viņu pretinieki rīkojas labu motīvu vadīti. Un te uz skatuves uznāk Geders.

Geders ir grāmatu tārps, kura lielākais sapnis ir caurām dienām sēdēt bibliotēkā, tulkot spekulatīvas noveles un mēģināt aizrakties līdz patiesajam drakonu aiziešanas iemeslam. Vēl vēlams būtu nedaudz naudas bibliotēkas iekārtošanai un pieeja šādām tādām retām grāmatām. Taču tā vietā viņš ir iecelts par prinča aizgādni, daudzi viņu uzskata par derīgu idiotu, kuru virzīt un vadīt. Geders ir sasniedzis varas virsotnes un atklāj, ka hobijiem viņam atliek arvien mazāk laika. Viņa aizbilstamo princi daudzi mēģina novākt, un tas puisi sadusmo. Viņš padodas vilinājumam nodibināt mieru visā pasaulē, likvidēt visas nesaskaņas utt.

Grāmata izcili parāda, kā šāda visnotaļ laba iecere noved pie diezgan iespaidīga rezultāta. Vēl iespaidītāku to padara fakts, ka Geders cenšas vadīties pēc gudru cilvēku grāmatām. Nav maznozīmīgi arī tas, ka viņam ir iespēja noteikt, vai cilvēks runā patiesību vai tikai melo. Iespējams ar laiku viņš atklās arī Gebelsa domu, ka bieži atkārtoti meli kļūst par patiesību, bet tas vēl nav šajā grāmatā. Lai vai kā, šajā sērijā es būšu #teamGeder. Par mieru visā pasaulē, pat ja tas nozīmē pārgriezt rīkles lielai daļai pasaules iedzīvotājiem.

Nav jau tā, ka Geders te būtu vienīgais varonis vai antivaronis. Citrina nodarbojas ar banku lietām, un iespējams, dažs labs lasītājs uzzinās, kādēļ ātro kredītu ņemt nav prāta darbs. Markuss joprojām rūgst un padosies impulsīvajām idejām, kuras nenoved pie laba gala. Clara mēģinās saglābt savu ģimeni. Dažs labs dosies karā, cits pīs intrigas, bet visi kopā viņi audīs sižeta deķi un parādīs, cik ļoti maz ir vajadzīgs, lai pasaule izmainītos līdz nepazīšanai.

Pats Martins par šo sēriju ir izteicies atzinīgi, un tas arī nedaudz palasot ir pilnīgi saprotams. Atliek vien atcerēties Vanai pilsētas likteni. Šī grāmata arī neiepaliek, kad sākas vardarbība. Lai ar’ kādas rases pārstāvis neņemtu rokās nazi, viņš vienmēr atradīs tam pielietojumu. Visi notikumi norit it kā plaukstošā pasaulē, un šķiet, ka viss ir kārtībā, vietām karo, vietām tirgojas, bet kopumā situācija ir stabila. Taču ļaunums, kurš mostas, dzīvē ienāk nevienam nemanot. Tikai lasītājs redz visu kopainu un var tikai šausmās saķert galvu gaidot turpmākos notikumu.

Ļoti labs sērijas turpinājums, kas pilnīgi piepilda sērijas otrās grāmatas funkciju. Nu jau standarta fantāzijas grāmatu manierē nobendējot pāris galvenos varoņu, iezīmējot atlikušajiem mērķi, iepazīstinot ar dažādiem grāmatas pasaules smalkumiem un vēsturi. Lieku 9 no 10 ballēm – iesaku izlasīt visiem, nudien būs tā vērts!

Nemaz vairs īsti neatminos, kādēļ es savu skatu vērsu uz šo grāmatu, pareizāk sakot, visu sēriju. Domāju, ka kā jau vienmēr pie vainas būs Andris, jo kādā sarunā viņš slavēja autoru, un tas man iespiedās atmiņā. Kādu dienu saņēmos un caur Abebooks.com pasūtīju sērijas pirmās četras grāmatas. Man pēdējā laikā ir iepatikušies lielā formāta mīkstie vāki un es, manuprāt, rūpīgi darīju visu, lai visa sērija būtu vienotā formātā. Diemžēl realitāte bija gaužām skarba, un nekas no tā man nesanāca. Kad pastā saņēmu sērijas pirmo grāmatu, uzreiz sāku to lasīt.

Cilvēks var darīt, ko vien viņš vēlas, bet tādu lietu kā karš viņam nekad neizdosies novērst. Markuss ir atstājis savas varoņa dienas aiz muguras un piestrādā par vienkāršu tirgoņu karavānu apsargu. Taču, kad kāds pilsētas valdnieks grib piespiest viņu un viņa ļaudis iestāties pilsētas armijā, Markuss ir gatavs uz nestandarta soļiem, lai izvairītos no karavīra likteņa. Citrina ir bārene – bagāta bārene. Savu bērnību viņa ir pavadījusi bankā, un tas, ka viņa vēl nav pilngadīga nenozīmē, ka viņa neko nesaprot no naudas. Viņas uzdevums ir kontrabandas ceļā izvest no pilsētas naudu pirms vēl ir sācis karš. Geders ir senas augstmaņu dzimtas atvase, taču tā ir zaudējusi savu statusu. Arī pats Geders pārāk aizraujas ar spekulatīvajām esejām un tādēļ netiek cienīts biedru vidū. Došanās karā nemaz nav slavas un spozmes apņemts pasākums, sevišķi, ja tev nav īstu draugu. Notikumi pie Vanai pilsētas radīs lavīnu, kuru neviens nespēs apturēt, taču grāmatas varoņi par to vēl neko nezina.

Sākot lasīt grāmatu daudz nesatraucos, pat ja tā izrādītos kārtējais varoņa ceļš, kur no puņķaina bāreņa izaug jaunais karalis, kas lidinās pa pasauli apkārt ar drakonu, lai nu būtu. Šis žanrs vienmēr man ir paticies, neskatoties uz faktu, ka esmu lasījis simtiem grāmatu. Taču mūsdienās ar plikām žanra klišejām autoram ir grūti izsisties, nepietiek vairs pat ar episkām cīņu ainām, lasītājs grib realitātes un klātbūtnes efektu (nerunāju par visiem, bet par sevi), tad nu nākas iespringt ar pasaules būvniecību. Šajā grāmatā tā ir ļoti laba. Autors pievēršas ekonomikas un politikas niansēm, ne par velti sērija saucas Duncis un Monēta. Pār pasauli var valdīt tikai divos veidos – vai nu ar zobena asmeni vai ar naudas spozmi. Tādēļ visam ir jābūt smuki sakārtotam un savstarpēji saistītam.

Man nelielas problēmas sagādāja daudzās rases, joprojām man nav skaidrība, kāda katra izskatās un tas, ka tās ir pāri pa desmit, situāciju neuzlabo. Ceru, ka ar laiku šī lieta tomēr radīs pievienoto vērtību. Pasaules vēsture nudien ir iespaidīga, tā iesniedzas gadu tūkstošos, un pirmsākumus jau esošie cilvēki ir aizmirsuši. Par laimi Geders aizraujas ar vēsturi (viņam taču patīk spekulatīvās esejas) un kopā ar viņu var uzzināt daudz interesantas lietas. Jā, ir bijis laikmets arī pirms drakonu valdīšanas laikiem, kad pasauli pieskatīja … nemaitekļošu.

No varoņiem Geders man ir vismīļākais. Pēc dabas cilvēks nav ļauns un viņu interesē vēsture. Viņš arī skaidri apzinās savu vietu sabiedrībā, viņš ir tikai figūriņa vareno rokās, pie tam ne tā pati nozīmīgākā. Vada viņu vislabākie nodomi un no grāmatām salasītas gudrības. Šī kombinācija rada ļoti interesantu rīcību, kura nezinātājam šķiet neloģiska. Geders noteikti dienās būs liels vīrs, jau pirmajā grāmatā viņa rīcību var droši definēt kā nūģa atriebību. Reāli atdzīvina sižetu, un viņa sabiedrotie arī ir daudzsološi. Ļoti uzskatāmi parāda, kādēļ grāmatu tārpus nedrīkst laist pie kloķiem. Viņi lasot spekulatīvās esejas ir tik ļoti atrauti no pārējās pasaules, ka viņu ideālā pasaule nudien neatbilst normāla cilvēka vēlmēm.

Citrina pārstāv baņķieru flangu, sākumā īsti nezina, ko viņa grib, bet uz grāmatas beigām viņa ir izaugusi līdz nopietnam varonim. Kas ne vien zina ko vēlas, bet arī saprot kā savas vēlmes piepildīt. Tas, ka pa ceļam nākas izjaukt daudzus tālejošus plānus, viņu pārāk nesatrauci, viņa ir atradusi savu dzīves aicinājumu. Domāju, ka brīdī, kad Gedera un Citrinas intereses sadursies, sižetā notiks daudzi negaidīti pavērsieni.

Markuss, tas gan būtu standarta garlaicīgais karavīrs, ja vien viņam nebūtu diezgan interesanta pagātne. Šis ir no vīriem, kurš pilda savus solījumus. Varbūt ne tik cītīgs kā Aberkrombija Logens Deviņpirkstis, taču iespaidīgs. Patlaban viņam ir pagātnes trauma, kurai viņš tā arī nav ticis pāri.

Lieku 9 no 10 ballēm. Spēcīgs sērijas sākums. Ostaps Benders teiktu “Ledus ir sakustējies”, lieku lielas cerības uz turpinājumiem. No anotācijām uz grāmatu vākiem es esmu sapratis – ies vēl jautrāk. Noteikti iesaku lasīt, Geders vien ir tā vērts.