Navigate / search

Carpe Jugulum by Terry Pratchett

Kā jau var noprast nosaukums Carpe Jugulum “Tver kaklu” ir pārveidots Carpe Diem “Tver mirkli”, un tas savukārt mums norāda, ka grāmatā stāsts ir par vampīriem.

Vampīri gan ir tikai četri no Ũberwaldes mežiem, grāfs, viņa sieva un divi bērni. Kāds karalis viņus ielūdz savā karaļvalstī uz svinībām, lai neviens neiedomātos, ka viņam pret kaut ko būtu aizspriedumi.Tā nu vampīri ierodas, bet prom braukt netaisās. Grāfs ir ļoti progresīvs vampīrs, norūda sevi un savu ģimeni ar svēto ūdeni, izstrādā imunitāti pret svētajām relikvijām, lāpu gaismu nomainījis ar eļļas lampām, iet gulēt vēlu un pat mēģina dzert vīnu. Tas savukārt nepatīk viņu uzticamajam sulainim Igoram (personāžs no Frankenšteina), kas ir tik stiprs gotiskā stila pārstāvis, ka speciāli iedresējis zirnekļus, kas auž tīklus.

Vispār grāmata ir ironija par vampīriem, vilkačiem, frankenšteiniem, katoļu baznīcu un cilvēkiem vispār.

Grāmatai dodu 9 no 10 ballēm, pāris gadus atpakaļ aizrāvos ar gadsimta sākumā tapušajiem gotiskajiem šausmu romāniem un šajā grāmatā minētās situācijas bija pat ļoti atpazīstamas.

Citāts:
“national anthems […] all have the same second verse, which goes ‘nur… hnur… mur… nur nur, hnur… nur… nur, hnur’ at some length, until everyone remembers the last line of the first verse and sings it as loudly as they can.”;”‘They’ve killed Thcrapth! The bathtardth!'”. (Šis gan vairāk ir citāts no Southpark multenes)

Maskerade by Terry Pratchett

Kārtējā Diskzemes cikla „pasaku grāmata” no cikla, kas veltīta raganu piedzīvojumiem. Jau sākot lasīt grāmatu kļūst skaidrs, ka autoram nu nepavisam nepatīk opera un viss kas ar to saistīts. Stāsts ir ironija par Operas spoku. Operas spoks ir klasisks mīl un rūpējas par Operu, taču šad tad nogalina arī pa Operas darbiniekam. Raganām savukārt ir nākusi atklāsme, ka ar divām raganām kārtīgam raganu sabatam ir par maz un vajag trešo, kura ceptu desiņas un grieztu maizi. Tā nu ir sanākusi ka potenciālā ragana ir aizmukusi, lai kļūtu par operas solisti, vai vismaz solistes balsi.

Tā nu arī grāmatā arī viss risinās kā operā. Neviens nesaprot, kas tiek dziedāts, galvenais, lai smuka mūzika. Arī mirušiem pēc nāves pietiek laiks garām atvadu scēnām un runām. Pats Nāve gan parādās reti tikai tad, kad kāds nomirst. Žurku ķērājs tapa pagodināts pēc viņa atnāca Žurku nāve.

Par grāmatu dodu 9 no 10 ballēm, man jau ar opera diez ko daudz nepatīk un autora ironija likās saprotama.

Citāts:
“Well, basically there are two sorts of opera,’ said Nanny, who also had the true witch’s ability to be confidently expert on the basis of no experience whatsoever. ‘There’s your heavy opera, where basically people sing foreign and it goes like “Oh oh oh, I am dyin’, oh, I am dyin’, oh, oh, oh, that’s what I’m doin'”, and there’s your light opera, where they sing in foreign and it basically goes “Beer! Beer! Beer! Beer! I like to drink lots of beer!”, although sometimes they drink champagne instead. That’s basically all of opera, reely.”

Lords and Ladies by Terry Pratchett

Šī ir Diskzemes Raganu noveļu cikla ceturtā grāmata, tāpat kā pirmajā galvenā varone ir ragana Granny Weatherwax.

Lankras karalis Verence ir nolēmis apprecēt jauno raganu Magrat. Viss rit savu gaitu līdz Lankrā iebrūk šīs grāmatas jaunie tēli, ko vēl nebiju sastapis citās šī cikla grāmatās ir – Elfi. Taču šie elfi nemaz nav jaukie miermīlīgie Tolkina elfi, šeit elfi ir pat ļoti, ļoti ļauni. Elfiem patīk jokot, bet par jokiem smejas viņi paši.

Elfi ir atgriezušies lai valdītu pasaulē, viņiem nepatīk dzelzs, bet patīk mocīt cilvēkus, jo tas ir jautri. Viņi ir spējīgi iedvest cilvēkiem, ka viņi ir visjaukākie pasaulē un izmanto to uz pilnu klapi. Protams, ļaudis, jau sen ir aizmirsuši elfu viltus dabu, bet raganas to atceras labi. Un sākas raganu cīņa par esošās kārtības saglabāšanu Lankrā.

Šoreiz autors ir ielicis papildus pūles, klusās peles Magrat rakstura attīstīšanā. Viņa grib kļūt par karalieni, taču nespēj pavēlēt, pieņemt lēmumus un pastāvēt par sevi. Iebrūkot elfiem un sastopoties ar konkurenci no elfu karalienes puses viņa izmainās un, iedvesmojusies no sen mirušas karalienes karotājas tēla, uzsāk cīņu ar to.

Tas viss tiek pasniegts ar Pratchett raksturīgo humoru, un beigās lasītājs ir pilnīgi pārliecināts, ka elfi nav nekas vairāk kā bars sadistisku mežoņu ar telepātu spējām. Raganas tiek parādītas labā gaismā, galvenais ir nevis paļauties uz burvestībām, bet gan uz cilvēka, elfa dabas izpratni un tad var atrisināt visas lietas.

Grāmatai dodu 8 no 10 ballēm, it kā jau nekā netrūka, bet nebija arī nekas tāds, sižets aizrauj, personāžu raksturs tiek izvērsts, iepazīstamies ar Lankras ģeogrāfiju, taču šķita, ka kaut kas nedaudz nedaudz pietrūkst. Arī beigu atrisinājums likās tāds “pārāk vienkāršs”.

Citāts:
“The shortest unit of time in the multiverse is the New York Second, defined
as the period of time between the traffic lights turning green and the cab
behind you honking.”

Wyrd Sisters by Terry Pratchett

Šī ir Diskzemes Raganu noveļu cikla otrā grāmata, tāpat kā pirmajā galvenā varone ir ragana Granny Weatherwax.

Vecais Lankras karalis Verence ir miris, protams no dabīga cēloņa – naža mugurā. Tā mainās dinastijas, taču viņa jaundzimušo dēlu izglābj raganas, nu jau veselas trīs Granny Weatherwax, Nanny Ogg un Magrat. Karaļa dēls tiek atdots ceļojošā teātra trupai un iegūst vārdu Tom Jhon.

Jaunajam karaļa vietas izpildītājam Hercogam Felmet un viņa sievai ar karalistes pārvaldīšanu nesokas. Karaļa kronis ir pazudis, ļaudis māju dedzināšanu neuztver nopietni (pārāk bezpersoniska pieeja) un galu galā saceļas pati „Karaliste” kā tāda. Viņai vienkārši vajag saimnieku!

Raganas nolemj paātrināt procesu un apstādina Lankrā laiku uz 15 gadiem, lai troņmantnieks jau pieaudzis spētu atgriezties pēc savas karaļvalsts.

Read more

Witches Abroad by Terry Pratchett

Kārtējā Diskzemes cikla grāmata. Nomirst labā feja, bet kam lai atstāj burvju nūjiņu? Vienai no trīs raganām. Tām savukārt ir jādodas uz ārzemēm (viss kās tālāk par 50 jūdzēm no mājas), lai neļautu nodibināt pasaku karavalsti un ļaunā feja netiktu pie burvju nūjiņas. Īstenībā ironizēšana par dažādām valstīm un to paražām (Rumānijas vampīri, Pampalonas skrējiens Spānijā). Uzzināja ka rūķu maize ir delikatese, tā nekad nebojājas un der visam kam, tikai ne ēšanai. Pagaidām lieku 8 no 10 ballēm.

Equal Rites by Terry Pratchett

Šī ir Diskzemes cikla grāmata, ar kuru sākas Raganu noveļu cikls. Šo grāmatu var mierīgi lasīt pirmo. Visu šo noveļu galvenais personāžs ir ragana Granny Weatherwax.

Tātad astotajam dēlam piedzimst astotais dēls? Nē, meita! Tieši šajā brīdī kāds burvis, jūtot savu pēdējo stundiņu, meklē kādu, kuram nodot savu zizli. Burvji jau daudz neko no meiteņu un puiku lietām nesaprot. Tā nu mazā Eskarina no Bad Ass ciematiņa tiek pie burvju zižļa. Protams, ciemā nevienam nav ne jausmas, ko darīt. Un visi gaida cerot – gan jau pāries.

Tomēr nepārgāja, Eskarinai augot, kļuva skaidrs, ka meitene jānodod lielākās ciema speciālistes, raganas Weatherwax, rokās, lai audzina šo ja ne pa burvi, tad vismaz par raganu. Izrādās, ka starp burvjiem un raganām ir būtiskas atšķirības. Weatherwax nekas cits neatliek kā vien vest Eskarinu uz Ankh-Morpork pilsētas Neredzamo Universitāti.

Pa ceļam noris daudz piedzīvojumu, Eskarīna satiek topošo burvi Simon, kurš vēlāk nejaušības dēļ gandrīz pazudinās pasauli (lasi Diskzemi). Iepazīstam Diskzemi no Ramtop kalniem līdz pašai Ankh-Morpork pilsētai.

Grāmata ir viegli ironiska par feminismu Diskzemē. Burvji ir vīrieši, sievietes raganas un nekad nav bijis citādāk. Tāds ir likums! Kur tas rakstīts? Nekur, bet tradīcijas ir jāievēro. Šo grāmatu var uzskatīt kā sievietes cīņu Diskzemes sabiedrībā pēc vienādām tiesībām. Tā arī ir grāmatas centrālā doma.

Otra galvenā ideja, cik nu man likās, ir par krāmēšanos ar nesaprotamām lietām. Topošais burvis Simon, prot izskaidrot pašu maģijas dabu. Viegli un saprotami, kamēr vien tas nav kādam citam jāatstāsta. Viņam patīk visu ietērpt skaitļos un formulās, tieši šo lietu tad arī mēģina izmantot Dungeon Dimensions iemītnieki, lai iekļūtu Diskzemē.

Visu grāmatu caurvij Terry Pratchett humors un gudrības, kuru galvenā izpausme notiek caur neortodoksālo Granny Weatherwax (baidās no lidošanas ar slotām, galveno uzsvaru liek nevis uz buršanos, bet uz headology). Kopumā grāmatai dodu 8 no 10 ballēm, bet tas tikai Diskzemes grāmatu skalā.

Citāts:

“For animals, the entire universe has been neatly divided into things to (a) mate with, (b) eat, (c) run away from, and (d) rocks.” 

Sourcery by Terry Pratchett

Runā, ka Diskzemē burvji nedrīkst ielaisties ar sievietēm, lai tas viņus neatrautu no maģijas studijām. Patiesībā tas ir drošības mehānisms, lai pasaulē nesavairotos brīnumdari burvju vietā. Lieta sekojoša, burvja astotā dēla astotais dēls kļūst par brīnumdari. Tā nu ir sanācis, ka Diskzemē šāds Brīnumdaris arī parādās. Sava tēva vadīts, puika vārdā Coin, kļūst par pašu galveno burvju Arhikancleru un paziņo, ka burvestības vietā pasaulē valdīs brīnumi. Pasaulē lielā apjomā sāk parādīties maģija un arī burvji, kurus pirms tam kopā turēja sabalansēta reitingu sistēma, tagad ir katrs par sevi un protams vēlas kļūt galvenais.

Galvenajam stāsta varonim Rincewind ar neklājas viegli, iesākumā viņš kļūst par zagtās Arhikanclera cepures īpašnieku, kura pavēl viņam doties uz Klatch kontinentu, lai atrastu burvjus, kas spētu cīnīties pret Brīnumdara diktātu. Pa ceļa iepazīstam Cohen meitu Conina, gribēja kļūt par frizieri, bet kļuva par varoni. Nijel – varonis astmatiķis, pašmācības ceļā izlasījis grāmatu, kā dažās dienās kļūt par varoni un ar šo lietu nodarbojas jau trīs dienas. Bagāža – lieta pati par sevi, uzticīga saimniekam un neiznīcināma. Creosote – Krēza prototips, bagāts alkoholiķis, švaks dzejnieks, kurš mīl stāstīt, kā viņa vectēvs sācis ar nieka dārgakmeņu maisiņu, burvju lampu un lidojošu paklāju un kļuvus bagāts.

Grāmatai dodu 9 no 10 ballēm, lasījās viegli, darbība risinās saistoši, personāži kļuvuši daudz detalizētāki un humors neatkārtojas.

Citāts:
“Of course, Ankh-Morpork’s citizens had always claimed that the river water was incredibly pure. Any water that had passed through so many kidneys, they reasoned, had to be very pure indeed.”