Navigate / search

Smile When You’re Lying by Chuck Thompson

Pilnais nosaukums "Smile When You’re Lying: Confessions of a Rogue Travel Writer".

Grāmatiņu nopirku tikai tādēļ, ka vienā no apskatiem bija rakstīts – šī grāmata atklās Jums tūrisma nozares pretīgākos noslēpumus. Patiesībā šī grāmata neko tādu mums neatklāj. Autors ir darbojies tūrisma industrijā vairāk kā desmit gadus un apceļojis visu pasauli. Viņam esot apnicis, ka ceļojumu žurnāli neļauj viņam brīvi izpausties, atstājot tikai spārnotas frāzes un jaukas lietas. Tādēļ viņš visiem pastāstīs, kā ir.

Bet kā tad ir? Grāmata lielākoties ir Anchorage jaunības apraksts, pirmais ceļojums uz Taizemi, pasniedzēja darbs Japānā, ekskursija pa Filipīnām un neliels ieskats Karību reģionā. Ak jā, viņš taču bija arī Travelocity žurnāla redaktors, tomēr pēc gada viņu izmeta. Patiesībā biju gaidījis ko vairāk nekā autora aprakstus par viņa problēmām Taizemē ar vecām prostitūtām, seksuālo uzmākšanos Filipīnās, izprecināšanas mēģinājumi Japānā un citas ar seksu saistītas lietas. Protams tas vietām ir pat interesanti, tomēr diez vai tam ir saistība ar tūrisma nozares atmaskošanu.

Vietām autoram uznāk iedvesma pamācīt cilvēkus kā pareizi ceļot, nu nezinu jābūt diezgan neapdāvinātam, lai līdz šīm lietām neaizdomātos saviem spēkiem. Tad seko ceļojumu aprakstu kritika, skaidra lieta, ka nevienu īpaši neinteresē ceļotāja neveiksmes, sevišķi jau firmu, kas aprakstu pasūta. Piekrītu, ka ir riebīgi lasīt ceļvežus, kas jau iesaka to, kā tev kurā vietā jājūtas un kas ir OBLIGĀTI jāapskata, pats arī šīs mega rekomendācijas kā top 10 nekad neesmu ņēmis vērā.

Tomēr jāsaka, lai arī nekādus tūrisma nozares melnos noslēpumus neuzzināju, lasāmviela bija pat ļoti tā neko. Ir jau laba lieta šo to par seksu trešajās pasaules valstīs iekļaut, bet izskatās, ka šajā gadījumā viņš tomēr ir izmantojis sloganu „Sex sells well” nedaudz par daudz.

Labas ir arī tās grāmatas daļas, kurās tiek apspriesta tēma amerikāņu tūrists – vispasaules jampampiņš. Piekrītu autoram nav jau nemaz tik traki, manuprāt, lai ar amerikāņi ir stabili trijniekā līdz ķīniešiem viņiem vēl tālu.

Kopumā grāmatai dodu 7 no 10 ballēm, lai ar laba grāmata tās nosaukums neatbilst saturam.

The Light Fantastic by Terry Pratchett

Iepriekšējā grāmata beidzās ar kritienu no diska malas atrodoties pirmajā Krull kosmosa kuģī Voyager. Varētu domāt viss grāmata un stāsts beidzies, bet nekā. Viss turpinās Rincewind galvā atrodas viena no senākajām burvestībām, kas neparko negrib Disku pamest un izmaina realitāti, tā nu aparāts nogāžas neparastā mežā, kurā atrodami gan runājoši koki, gan piparkūku māja. Debesīs parādās zvaigzne, lielākā nekā parastās un virzās tā tieši uz Diskzemi. Pasauli no iznīcības spēj glābt tikai Rincewind, taču viņš pats par to nav sajūsmā. Toties par visu sajūsmā ir optimistiskais tūrists Twoflouwer

Papildus grāmatā ievērības cienīgi ir: Cohan – vecākais un slavenākais diskzemes varonis, 80 gadis vecs bezzobains večuks, taču profesionālis. Druīdu akmens superdators, kurš jebkurā laikā tev var pateikt patreizējo gadalaiku.

Kopumā vērtēju ar 8 no 10 ballēm. Šī grāmata sniedza vēl plašāku ieskatu Diskzemes ģeogrāfijā, galveno varoņu rakstura īpašības ir labāk izstrādātas. Jauka ironija par pasaules galu un tūrismu.

“’It can’t be software incompatibility – the Chant of the Trodden Spiral was designed for
concentric rings, idiot . . .’
‘I say fire it up again and try a simple moon ceremony . . .’
‘. . . all right, all right, nothing’s wrong with the stones, it’s just that the universe has gone wrong,
right? . . .’”