Tātad kārtējā vilcienā lasāmā fantasy lubene no Ivanoviča klāsta. Jāatzīst, autora rakstīšanas spējas ir fenomenālas, šai viņam patlaban procesā ir četras sērijas, kur katrā viņš gada laikā izdod pāris grāmatas. Diemžēl kvantitāte nebūt nenozīmē kvalitāti.

Tātad turpinās tēva Semjona un viņa bērnu piedzīvojumi paralēlajā pasaulē, kur valda zobeni un maģija. Iekārtojis savu dēlu Aleksandru karalistē Mrak par karali, viņš dodas tālāk uz Ērkšķrožu (Koļučije Rozi) karalisti, lai izpestītu savu mīļoto vidējo dēlu no likstas un iegūtu varu arī šajā pasaules stūrī. Un tagad pieturamies pie krēsliem, viņa dēlēns, redz, nonācis seksuālā verdzībā, nomainījis jau četras saimnieces un ir ieguvis labu slavu. Izrādās, šāds verdzības institūts pastāv Ērkšķrožu karaļvalsts matriarhātā. Īsumā puiša likstas izskatās pēc kāda copy paste pornofilmas scenārija. Tētukam, protams, šāda lieta nepatīk un viņš cenšas situāciju labot, veicot graujošu pagrīdes darbu visā karalistes teritorijā (vairāk gan iznīcinot stratēģiskus objektus) .

Kopumā grāmata totāls sviests, lasīt var tikai vairs aiz sportiskas intereses. Tāds kā lēts kvests, sižetu par sapiņķerētu saukt nevar, skaidrs, ka labie uzvarēs un ļaunie nomirs, kad paskatīsies uz sliktajiem. Varoņiem var klāties ļoti, ļoti slikti, bet vari būt drošs veiksmīga sakritība no nekurienes izglābs visus, un dzīvos viņi laimīgi un bagāti. Pretinieki arī ar īpašu prātu neizceļas, ļaunie mīl vareni izrunāties pirms konfrontācijas, tādējādi dodot labajiem laiku notēmēt ieročus. Tradicionāli Semjons laiku pa laikam dabū level-up, ja pirmajās grāmatās 30 līmenis skaitījās kruti, tad tagad skaidrs, ka arī 200 drīz nebūs griesti.

Grāmatai dodu tradicionālās 5 no 10 ballēm, tipisks popkorns, nekādas literārās vērtības.