Navigate / search

Mūsu Vēsture 1985-2005 I by Lato Lapsa, S.Metuzāls un K.Jančevska

Šī laikam pēdējā gada laikā ir pirmā latviešu autoru grāmata, kuru esmu izlasījis. Droši vien tā arī nebūtu pievērsis šim darbam uzmanību, ja vien garlaicības mākts Delfos neizlasītu dižā eiroskeptiķa Normunda Grostiņa apcerējumu par tēmu “Āži vai dārznieki Latvijas vēstures dārziņā?”, kur grāmata nolīdzināta līdz ar zemi un bija redzams, ka raksta autors ir dziļi aizvainots par viņa pagātnes pieminēšanu. Tad papētījis grāmatas mājas lapu nolēmu, ka jānopērk un jāizlasa.

Grāmatu tiešām par standarta vēstures grāmatu saukt nevar, bet tas jau rakstīts arī pašas grāmatas ievadā:

“Brīdinām: tā nav garlaicīgā oficiozā, “mācību grāmatu” vēsture, ko raksta varas apmīļotie un piejaucētie hronisti, kuru galvenā misija, kā brīžam šķiet, ir — uzrakstīt tā, lai, pasargi Dies, neaizvainotu nevienu, no kura kādreiz var būt atkarīgs viņu maizes kumoss un sviesta cibiņa. Šī ir reālā, īstā, patiesā un interesantā vēsture — lai arī daudziem tā būs kā asaka rīklē.”.

Tomēr man pēc izlasīšanas vairāk liekas ka tā ir vēsture grāmatas autoru subjektīvā izpratnē. Pati grāmata jāatzīst ir sarakstīta saistošā valodā un lasīju to ar interesi. Patika, ka notika nevis notikumu diena pa dienai atstāstīšana, bet īss atstāstījums, kas šajā laika posmā noticis attiecīgajā vēstures aspektā vai fenomenā (kooperatīvi, partijas, vēlēšanas, naudas maiņa utt.). Katra aspekta aprakstam, tiek izmantoti citāti no tā laika avotiem, politiķu izteikumiem, kas stāstījumam piešķir dzīvīgumu.

Man kā cilvēkam, kas tajos laikos vēl gāja pamatenē 90-to gadu sākums, sevišķi interesanti likās to laiku apraksti, jo 12 gadu vecumā politika un vēsture mani īpaši neaizrāva. Grāmatai dodu 8 no 10 ballēm, par saistošo stāstījumu, tomēr ieteiktu pārāk jau nu visiem apgalvojumiem neticēt, jo vietām stiliņš izskatās nedaudz pēc dzeltenās preses.

PS Grāmatas vāka attēls ņemts no http://www.musuvesture.lv/?ievads.

Comments

Zalais
Reply

Izklausās pēc vēstures gramatas, kuru pat es ņemtos izlasīt:) Starp citu, pēc kāda principa tu dod savu vērtējumu (balles) grāmatām?

asmo
Reply

Balles dodu subjektīvi:
9 un 10 balles tādām, kuras pēc laika lasītu atkal pats vēlriez, bagātīgs faktoloģisks materiāls, interesants izklāsts, ieteiktu citiem;
7-8 vēlreiz lasītu tikai dažas nodaļas taču kopmā atzītu, ka ir lasāmas un iegādi nenožēloju, un arī iesakāmas citiem;
6-5 stipri viduvēja grāmata, klišejiska, bet tomēr lasāma, citiem neieteiktu, jo šāda vērtējuma grāmatas jāizvēlas pašam vai ir vērts tērēt laiku;
3-4 sviests, redzamas dažas autora saprāta pazīmes, bet ne vienmēr, nosaukums neatbilst tēmai, klišeja klišejas galā no tā nemaz nekaunoties, beigas paredzamas jau no pirmajām lappaspusēm, ja populārzinātniksa grāmata vai stāsta par notikumiem, tad klaji meli va totāli pekstiņi, lasīšana zemē nomests laiks un arī nauda.
1-2 Cerams ka nekad tā nenokļūdīšos grāmatas izvēlē, lai kaut ko tādu nopirktu. Bet omāju ka totāls sviests. Es subjektīvi personīgi šajā vietā liktu piemēram Muldašova gara darbus, lai gan darbā sanāca diskutēt ar kolēģi, kas viņiem liku 10 :)

asmo
Reply

Ceru ka atildēju uz tavu jautājumu :)

Leave a comment

name*

email* (not published)

website