Navigate / search

Kādā alpu virsotnē by Boriss Krumovs

Kādā alpu virsotnē

Kārtējā grāmata no „Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi.” sērijas. Šo nu es vēl nebiju lasījis, neskatoties uz to, ka viņa bija atrodama mājās visu laiku. Iespējams, mani neuzrunāja tās vāks, vai plānuma dēļ nešķita pietiekoši nopietna.

Romāns vēstī par kāda bulgāru izlūka darbību ārzemēs, kur viņš, it kā būtu pārbēdzējs, iesaistījies amerikāņu izlūkdienestā, bet īstenībā darbojas Bulgārijas republikas labā. Šajā laikā viņš bieži vien nokļūst bīstamās situācijas, taču atjautība un ass prāts allaž izglābj viņu no bojā ejas.

Izlasot šo grāmatu, neviļus rodas pārdomas, ko es pie velna nupat izlasīju. Ir skaidra lieta, ka bulgāru slepenie dienesti noteikti ir pasaulē slaveni ar savām spējām. Arī šeit slepenais bulgāru komunistu spiegs Todorinovs desmit gadus pavadījis emigrācijā. Viņš pat ir iefiltrējies raidstacijā „Brīvā pasaule” un it kā strādā kopā ar amerikāņu specdienestiem. Taču nu ir sākušās ziepes, viņš ieguvis un nopludinājis informāciju par to, ka emigrantu vadoņi saņem naudu no amerikāņu specdienestiem! Trakākais, ka šī informācija ir bijusi pieejama tikai četriem cilvēkiem. Protams, te rodas šaubas par informācijas nozīmīgumu un visu to traci, kas ap šo lietu saceļas. Vienu gan var teikt – droši ne Todorinovam, ne viņa bulgāru priekšniecībai acīmredzot nav pilns rublis, tāda „sūda” dēļ riskēt ar savu aģentu.

„Katrs īsts komunists ir izlūks, tāpēc ka visur iet pirmais. Viņš ir kā zvaigzne, kura spīd pie tumšām debesīm un izstaro savu gaismu.”

Visa grāmata veltīta Todorinova centieniem izkļūt no šīs situācijas. Fonā lasītājam tiek borētas divas lietas. Dzīve emigrācijā nav nekāda medusmaize. Vācieši bulgārus neieredz, un vienīgais, ko tāds nabags var darīt, lai pelnītu naudu, ir stučīt par saviem līdzbiedriem emigrācijā. Vienīgais viņu laika pavadīšanas veids ir sēdēšana kafejnīcā un ilgas pēc īsta plūmju šņabja. Lielākā daļa no bēguļiem Bulgārijā ir sašmucējušies, un nu tiem vairs pat nav kur atgriezties. Gribētu jau visi dzimtās vietas apskatīt, bet nevar. Baidās „nepamatoti”, ka viņus saņems ciet. Nē, ir jau tādi kā Āpsis, kuri nozvērējušies nogalēt katru komunistu, ko sastaps, un to jau atpakaļ neviens negaida. Vienu vārdu sakot, ārzemēs godīgam cilvēkam nav ko darīt.

Arī Todorinovs pārdzīvo, konspirācijas nolūkos viņš tēlo pārbēdzēju. Vecāki par viņu nav sajūsmā, skolas darbi ienīst, viņa slava ir aptraipīta. Īstam komunistam ir jāsakož zobi un jādzīvo sava nepanesamā dubultā dzīve. Jo cīnās tak viņš par savu valsti! Tas gan neliedz viņam apprecēt amerikāņu izlūkdienesta šefa sekretāri, kas arī ir spiedze. Tādas dīvainas attiecības, kur abi laiku pa laikam viens otru iemidzina un pārbauda somas saturu.

Kopumā grāmata nav tā vērta, lai lasītu. No mūsdienu viedokļa sižets ir pārāk smieklīgs un nenopietns. Tikai akls cilvēks nepamanīs, ka šī nav nedz piedzīvojums, nedz fantastika, nedz ceļojums. Šī diemžēl ir no tām šai sērijā bieži sastopamām grāmatām, kas pieder pie propagandas kategorijas. Lieku 2 no 10 ballēm.

Comments

Fledis
Reply

Šīs grāmatas vienīgais pluss- ka tā ir plāna. Neko citu no viņas neatceros. Nē nu- vispār jau bulgāru izlūkdienests ir baigi krutais. Vēl jau ir sērija par dižo izlūku Emīlu Bojevu. Tās pirmā daļa- Nav nekā labāka par nejauku laiku- man pat joprojām patīk :)

asmo
Reply

Tu esi pirmais cilvēks, kas atzīstas, ka arī šo grāmatu esi lasījis. Pārēji aptaujāti kādi 3 zināja tikai vākus, bet ne to kas iekšā.

Fledis
Reply

Man viņa pat plauktā kādu laiku bija, bet citādi toč neko neatceros. Ir pat aizdomas, ka drusku varētu jukt ar “Liktenīgo atgriešanos”, lai gan tā laikam bija par čehiem. Un tagad vajadzētu kādu izlūku, lai izdibinātu, kas ar to vēlāk notika :)

Sibilla
Reply

Statistikai varu atzīties, ka bērnībā šo izlasīju. Neko vairs neatceros, tikai to, ka bija ļoti garlaicīgi.
Bojeva sēriju arī izlasīju. Tajā, starp citu, bija iekļauta grāmata ar nosaukumu Bezgala garlaicība, un skaidrs, ka padomju laikos jau nekādus spraigos spiegu trillerus nerakstīja. Hronoloģiski pirmā šajā sērijā, šķiet, tomēr bija Viesuļvētras ar maigiem vārdiem.

Fledis
Reply

Ne-a, Viesuļvētras ir trešā, jo tur darbojas pirmajā grāmatā (Nejaukajā laikā) bojā gājušā biedra dēls, toreiz jaundzimušais. Bezgala garlaicība tiešām bija lēna un bezgalīga, lai gan principā varu iedomāties, cik lēni laiks velkas cilvēkam, kam vairs “ne tēvijas, ne mājas” un nav pat zināms, vai vispār būs iespējams atgriezties.

Leave a comment

name*

email* (not published)

website