Neskatoties uz to, ka šo grāmatu latviski izdeva jau 1981. gadā, kādam no izdevniecības Liesma darbiniekiem šķita, ka “Piedzīvojumi. Fantastikas. Ceļojumi.” sērijā šī pati grāmata krievu valodā būs tieši tas, kas vajadzīgs. Līdz šim nebija nācies viņu lasīt nedz latviski, nedz krieviski.

Valdis ir parasts bioķīmiķis, dzīvo vecpuiša dzīvi un naktīs, kad nenāk miegs, domā par peptīdiem. Taču vienu dienu viņu uzaicina uz lauku kāzām. Vispār jau Valdim negribas nekur doties, jo peptīdi ir svarīga lieta, taču kad līgavainis Jēkabs piedāvā viņu iepazīstināt ar īstu raganu, Valdis ir ar mieru. Kāzās viņš nudien iepazīstas ar sievieti vārdā Venda, kura apgalvo, ka visas viņas ģimenes sievietes ir nolādētas. Vīri viņām dzīvajos nekad neturas ilgāk par gadu. Valdis Vendas un vietējo laucinieku stāstus uzskata par pasakām un pēc pirmās bučas piedāvā precēties.

Vispār jau stāsta pamatideja par kādu fizioloģisku fenomenu, kas zinātnē vēl nav atklāts un kalpo par iemeslu māņticībai, nav slikts. Ņemot vērā stāsta sarakstīšanas laiku, tas ir pat visnotaļ moderns pieņēmums. Valdis ir bioķīmiķis, un izskaidrojumu savas nākamās līgavas ģimenes īpatnībās viņš meklē zinātnē. Viņam ir daudz draugu speciālistu, un, šķiet, nekas netraucēs atrast problēmu cēloni. Lasot grāmatu pirmā doma ir, ka raganu dinastijā visas slimo ar kaut kādu AIDS versiju, kuras pašu organismam nekaitē, bet večus izdeldē diezgan ātri. Grāmatas sarakstīšanas laikā nekas tāds vēl nebija zināms un tādēļ autors balstījās uz veco labo kuru, kuru tad vēl kļūdaini uzskatīja par “ilgo vīrusu”. Mūsdienās ir zināms, ka tā kaite rodas no cilvēku smadzeņu ēšanas laikā uzņemtajiem prioniem. Ar zinātnisko sastāvdaļu te viss ir kārtībā.

Taču ar varoņiem gan nav īsti lāgā. Te mīlestība noris no pirmā acu skatiena kā meksikāņu seriālos. Valdis acīmredzot ir tā nocieties, ka gatavs vest uz dzimtsarakstu nodaļu pirmo meiču, kas viņu nobučojusi. Pie tam cik var noprast, nav jau tā, ka sieviešu pirms tam viņam nav bijuši. Arī pati ragana Venda tā kā jā, tā kā nē, taču ir gatava pēc pāris kopā pavadītām stundām stūrēt laulības ostā. Šī vieta mani galīgi nepārliecināja, bet dzīvē jau visādi gadās.

Sižetu nevarētu saukt par īpaši aizraujošu. Valdis lēnām sāk akumulēt raganu lāstu, Venda redz, ka dzīvesvietas maiņa neko situācijā nav uzlabojusi, bioķīmiķi un laboratoriju speciālisti plāta rokas, neko nevar saprast. Priecē tikai tas, ka kaites iemeslu neatrada uzreiz, bet bakstījās visu atlikušo grāmatu. Beigu beigās autora piedāvātais risinājums bija tīri racionāls. Lai gan zinot padomju rūpnieciski militāro kompleksu, Vendai nudien nespīdētu brīva blandīšanās pa pasauli, viņai šūnās dzīvo ideāls bioloģiskais ierocis un tādu mantu neviens nelaistu garām.

Grāmatai liek 7 no 10 ballēm. Lasīt var, cik tālu tas skar zinātni, autora izklāsts ir patiesībai atbilstošs un tā laika zinātnes ietvaros. Attiecību apraksti un sadzīviskās lietas gan bija nedaudz samākslotas un vairāk pielāgotas zinātniski fantastiskai sadaļai nekā reālajai dzīvei.